IeM plāno būvēt jaunu daudzlīmeņu autostāvvietu, biroju ēku un sporta kompleksu
Jaunu stāvvietu esot nepieciešams būvēt, lai atrisinātu jautājumu par transportlīdzekļu stāvvietu skaita atbilstību normatīvo aktu prasībām. Daudzlīmeņu autostāvvietas uzbūvēšana arī ļaušot nodrošināt Rīgas domes saistošajos noteikumos paredzētās prasības par transportlīdzekļu stāvvietu skaitu, ieceres anotācijā skaidro IeM.
Vienlaikus IeM esot aktualizēts jautājums par ministrijas iestāžu - Valsts policijas, Drošības policijas, Valsts robežsardzes un specvienību - nepietiekamo nodrošinājumu ar šautuvēm. Stāvoklis ar šautuvēm Rīgā esot kritisks, jo IeM rīcībā esošās šautuves Ezermalas ielā un Klijānu ielā esot pārslogotas un papildus no Rīgas pilsētas pašvaldības tiekot nomātas šautuves telpas Ērgļu ielā. Šautuves Ezermalas ielā un Ērgļu ielā esot novecojušas, bet mūsdienu prasībām atbilstot tikai šautuve Klijānu ielā. Visas šīs šautuves varot izmantot tikai sporta šaušanai vai sākotnējai darbinieku apmācībai.
Lai pildītu Valsts policijai noteiktos uzdevumus darbinieku apmācībai, esot nepieciešama jauna šautuve, kas ļautu modelēt dažādas situācijas, kurās tiek izmantots vai pielietots šaujamierocis, Valsts policijas darbinieku apmācībai un treniņiem ir nepieciešama taktisko apmācību zona, lai šaušanas nodarbības laikā būtu iespēja iemācīties strādāt ar ieroci grupā, stresa situācijā, pārvietoties ar pielādētu šaujamieroci, iekļūt telpās, izmantot taktisko moduļu zonu un taktisko torni. Visu minēto taktiskajai šautuvei nepieciešamo prasību izpilde ir paredzēta arhitektu biroja SIA "Sarma & Norde arhitekti" izstrādātajā IeM ēku kompleksa Gaujas ielā papildinājumā. Lai atrisinātu ar šautuvēm Rīgā saistītās problēmas, IeM nolēmusi esošā ēku kompleksa 12. un 13.korpusa rekonstrukcijas projekta vietā virzīt ieceri par sporta kompleksa būvniecību.
IeM meklējusi iespējas optimizēt būvniecības izmaksas, un kopā ar arhitektiem un valsts AS "Valsts nekustamie īpašumi" (VNĪ) tapuši četri iespējamie kompleksa attīstības risinājumi. IeM akceptējusi variantu, kas otrajā kārtā paredzēja veikt minimizētu būvniecības programmu. Minimizētās programmas ietvaros paredzēts izbūvēt autostāvvietu daļu, bet neizbūvēt arhīvu daļu, kā arī izbūvēt šautuves daļu, bet neizbūvēt universālo sporta zāli. Pēc tam IeM lūdza VNĪ iesniegt informāciju par kopējo nepieciešamo finansējuma apjomu. 2012.gada augustā VNĪ iesniedza IeM prasītos aprēķinus par provizoriskajiem kapitālieguldījumiem, par nomas maksas apmēriem u.tml., tomēr ar finansējuma iegūšanas avotu atrašanu nav sekmējies.
Vērtējot projekta īstenošanas gaitu, vēlāk atkal tika konstatēts, ka samazinātā būvniecības iecere neatrisina IeM iestāžu akūtās problēmas, kas saistītas ar Informācijas centra nodrošinājumu ar arhīva telpām, Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldes nodrošinājumu ar arhīvu un darba telpām, kā arī IeM struktūru nodrošinājumu ar sporta nodarbību telpām. IeM, piemēram, norāda, ka pasu centrā Bruņinieku ielā 72b pats ēkas izvietojums radot iespējamus apdraudējumus tajā izvietotajam paaugstinātās drošības riska objektam. Visas ar arhīvu telpu, darba telpu trūkumu, ar iestāžu darba organizāciju un drošības prasību izpildi saistītās problēmas pilnībā varot tikt atrisinātas, Informācijas centra Arhīva nodaļai izbūvējot jaunas, palielinātas platības telpas, bet atbrīvotās Informācijas centra Arhīva nodaļas telpas Čiekurkalna 1.līnijā izmantot citām PMLP vajadzībām.
Lai atrisinātu visas telpu problēmas, galu galā pieņemts lēmums daudzlīmeņu autostāvvietas un sporta kompleksa būvniecību virzīt pilnā apjomā. Tāpat IeM virzīja valdībā ieceri par vienas esošās ēkas rekonstrukciju un pārbūvi par biroju ēku.
VNĪ ir iesniegusi IeM informāciju par būvniecības finansēšanas modeli, kas neuzliekot papildu slogu valsts budžetam 2014.-2017.gadā, jo būvniecības darbu izpildei VNĪ kapitālu piesaistītu un būvniecības izmaksas tiktu iekļautas nomas maksā, kas IeM jāmaksā VNĪ 20 gadu laikā, sākot no 2018.gada oktobri.
Summas, kas būtu nepieciešamas jauno ēku izmantošanai, ir ievērojamas. IeM rīkojuma projektā, kuru šodien bija plānojusi skatīt valdība, bija norādījusi, ka 2018.gadā nomas maksas izdevumu segšanai būtu nepieciešams 1 995 021 eiro, savukārt no 2019.gada līdz 2037.gadam katru gadu nepieciešami 7 980 076 eiro, tādējādi kopējie nomas maksas apmēri 20 gadu laikā pārsniegtu 150 miljonus eiro.
Uzturēšanas izdevumiem Iekšlietu ministrijas bāzes izdevumus 2018.gadā būtu nepieciešams palielināt par 144 579 eiro, bet turpmāk ik gadu šim mērķim būtu nepieciešami 578 315 eiro. Savukārt 2018.gadā aprīkojuma iegādei būtu vajadzīgi 2 750 223 eiro, bet pārcelšanās izdevumiem - 8800 eiro.
Valdībai tika piedāvāts uzdot Finanšu ministrijai (FM) nodrošināt objektu būvniecības darbu pabeigšanu līdz 2018.gada 30.septembrim, nosakot, ka plānotais nomas līguma sākuma termiņš ir 2018.gada 1.oktobris. Tāpat tika piedāvāts FM uzdot izdevumus, kas saistīti ar objektu būvniecību, segt no VNĪ piesaistītajiem finanšu resursiem un pēc objektu nodošanas ekspluatācijā iekļaut tos nomas maksā, tomēr valdība ieceri neskatīja. Jautājuma lemšana šodien valdībā tika atlikta tāpēc, ka nebija saskaņojuma ar Finanšu ministriju.
Valdībā iesniegtajos dokumentos IeM atzīmē, ka projekta īstenošanai un VNĪ būvniecības darbu kapitālieguldījumiem būtu negatīva ietekme uz vispārējās valdības budžeta bilanci: 2015.gadā - 837 336 eiro, 2016.gadā - 1 881 583 eiro, 2017.gadā - 37 945 254 eiro, bet 2018.gadā - 22 892 591 eiro.
Jau ziņots, ka pirms vairākiem gadiem Čiekurkalnā tika uzbūvēts IeM iestāžu ēku komplekss, kuram bija paredzēts turpinājums. Jaunajā projektā paredzēt uzbūvēt sporta kompleksu, arhīva nodaļas telpas, autostāvvietu un citas būves.
Rīga, 17.febr., LETA.
Foto: Lita Krone/LETA.
