Iepazīstinās ar būvju energoefektivitātes Latvijas klimatā pētījuma rezultātiem
Latvijas Universitātes (LU) 72.zinātniskās konferences sekcijā "Ēku siltumfizika, energoefektivitāte un ilgtspēja Latvijas klimatā" šodien Fizikas un matemātikas fakultātē, Zeļļu ielā 8, tiks prezentēti LU Botāniskajā dārzā izveidotajos testēšanas stendos veiktā monitoringa pirmā gada datu analīzes rezultāti.
Kā aģentūru LETA informēja Latvijas Universitātes Vides un tehnoloģisko procesu matemātiskās modelēšanas laboratorijas pārstāvis Andris Jakovičs, izmantojot LU Botāniskajā dārzā izveidoto testēšanas poligonu, iegūtas jaunas atziņas par būvkonstruktīvo risinājumu izvēli zema energopatēriņa ēkām un to ilgtspēju.
Lai pārbaudītu Latvijas klimatiskajiem apstākļiem piemērotus būvkonstruktīvos risinājumus, kas galvenokārt veidoti no vietējām izejvielām un ļauj nodrošināt būvju ilgtspēju un termisko komfortu ar nelielu energopatēriņu, tiek veikti vispusīgi mērījumi un modelēšana piecām ēkām, kas izbūvētas no dažādām būvkonstrukcijām.
Pētījums esot unikāls, jo šāda veida salīdzinošā ilgtermiņa analīze Latvijas klimatā līdz šim nav veikta. Ar pirmajām atziņām LU pētnieki iepazīstināja jau pagājušā gada nogalē izstādē "Vide un enerģija", kā arī semināros nozares profesionāļiem. Tagad ir iegūti rezultāti par pirmajiem četriem apkures sezonas mēnešiem.
Visas modeļēkas novietotas vienādos apstākļos un ir vienāda izmēra, ar vienādiem logiem, durvīm un pārsegumiem. Šajās ēkās apkuri, dzesēšanu un ventilāciju nodrošina inovatīvi gaisa siltumsūkņi.
Energoefektivitātes, termiskā komforta un konstrukciju ilgtspējas monitoringu paredzēts turpināt vismaz vēl trīs gadus - šo iespēju nodrošina sāktais ESF līdzfinansētais pētījumu projekts "Latvijas klimatam un kvalitatīvas dzīves vides nodrošināšanai piemērotu ilgtspējīgu un sistēmisku risinājumu izstrāde gandrīz nulles patēriņa ēkām". Tas ļaus turpināt analizēt gan pārejas procesu ietekmi uz energoefektivitāti un termoklimatiskajiem apstākļiem telpās, gan arī izvērtēt Latvijas klimatam raksturīgo izteikto temperatūras svārstību un augstā gaisa mitruma ietekmi uz konstrukciju ilgtspēju un energoefektivitāti.
Jau pašreizējie rezultāti ļaujot izvērtēt plaši izplatītos mītus par konstrukciju masivitātes lomu, to "elpošanu" un tā saucamajiem ekomateriāliem. Vienlaikus tie parāda, cik izšķiroša ir mitruma loma un godprātīga ražotāju attieksme, norādot savas produkcijas raksturlielumus, un kā tas ietekmē iedzīvotāju tēriņus.
Rīga, 29.janv., LETA.
Foto: Anton Fomkin
