Ierosināta dienesta pārbaude par Olaines bīstamo atkritumu izgāztuves sanācijas projekta neīstenošanu
Ministrs sarunā ar aģentūru LETA atzina, ka viņam izveidojusies situācija šķiet nožēlojama, jo projekts netiek īstenots jau aptuveni divus gadus. "Jau divus gadus nekas netiek darīts. Ir jāskatās, kas ir atbildīgs, kurš ir vainojams bezdarbībā," teica ministrs.
Rīkojumā par dienesta pārbaudes ierosināšanu norādīts, ka ir jāizvērtē projekta īstenošanā iesaistīto Valsts vides dienesta amatpersonu un darbinieku atbildība, ņemot vērā, ka lai gan vienošanās par projekta īstenošanu ir noslēgta 2012.gada 1.novembrī, līdz šim brīdim projekts nav sākts.
Gerhards ir ticies ar Olaines pašvaldības vadību un pārrunājis esošo situāciju. Savukārt no Latvijas Vides aizsardzības fonda ir piešķirti līdzekļi, lai izpētītu potenciālo sanācijas darbu apjomu, lai izvērtētu, kādas procedūras ir jāveic un vai būs iespēja iekļauties noteiktajā laika apjomā.
Vaicāts, vai, neīstenojot projektu, ir iespēja pazaudēt Eiropas Savienības finansējumu, Gerhards atbildēja, ka šos līdzekļus ir iespējams pārdalīt citiem projektiem. Tomēr Olaines atkritumu izgāztuves projekts ir jāīsteno.
Dienesta pārbaudei jānoslēdzas piektdien, 19.decembrī.
Jau ziņots, ka, iespējams, pārtrauktu iepirkuma procedūru un citu iemeslu dēļ Valsts vides dienestam (VVD) noteiktajā termiņā - līdz 2015.gada 1.aprīlim - neizdosies īstenot Olaines bīstamo atkritumu sanācijas projektu.
Līdz šim VVD bija izsludinājis divus iepirkumus sanācijas projekta īstenošanai, taču abos gadījumos Iepirkumu uzraudzības birojs aizliedza slēgt līgumu ar konkursa uzvarētāju AS "BAO", kas noticis pēc otra konkursa pretendenta - SIA "VentEko" - sūdzības izskatīšanas, aģentūrai LETA pastāstīja VVD sabiedrisko attiecību speciāliste Jūlija Ņikitina. Konkursa pārsūdzību izskatīšanas dēļ sanācijas darbus nav bijis iespējams sākt noteiktajā laikā, līdz ar to arī to pabeigšana būtiski aizkavētos. Tāpēc arī Iepirkumu uzraudzības birojs šoruden nolēma pārtraukt pēdējo iepirkuma procedūru, jo darbus nebūtu iespējams pabeigt noteiktajā termiņā.
Kā skaidroja Ņikitina, projekta īstenošana nenotiek vairāku iemeslu dēļ un iepirkuma process ir tikai viens no tiem. Projekta īstenošanu ietekmējusi arī atbildīgo darbinieku maiņa Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijā (VARAM) - šī iemesla dēļ VVD tika ieteikts nogaidīt ar projekta īstenošanu. Kā prioritārais projekts tika noteikts Inčukalna sērskābā gudrona dīķu sanācijas projekts. Turklāt VVD Olaines sanācijas projektu pārņēmis bez papildu finansējuma, kas nozīmē, ka līdz šim viss darīts ar esošajiem cilvēkresursiem un finansējumu.
Olaines bīstamo atkritumu izgāztuves sanācijas projektam bija paredzēts atvēlēt 6,74 miljonus eiro. Par šo naudu bija paredzēta atkritumu izgāztuves būvju, inženiertehnisko konstrukciju demontāža un pēcsanācijas monitoringa sistēmas izveide. Sistēma paredzētu gruntsūdeņu piesārņojuma kontroles sistēmas ierīkošanu, virszemes ūdeņu kontroles sistēmas izveidošanu un likvidēto dziļurbumu kontroles sistēmas izveidošanu. Tāpat bija paredzēts, ka būs jārenovē meliorācijas sistēma un jāveic teritorijas rekultivēšanas un līdzināšanas darbi.
Rūpnīcas "Olainfarm" toksiskie atkritumi no 1973.gada līdz 1980.gadam tika vesti uz izgāztuvi četrus kilometrus uz ziemeļiem no Olaines pilsētas, īpaši aizsargājama dabas objekta Cenu tīreļa dienvidaustrumos. Šķidros toksiskos atkritumus pārsvarā veido amonija hlorīds, piridīns, butanols, izopopanols, nātrija acetāts un arī izbrāķētā ķīmiskās rūpniecības produkcija. Sliktās hidroizolācijas dēļ toksiskie atkritumi iefiltrējās caur smiltīm gruntsūdeņos, kur toksisko vielu koncentrācijas pārsniedza pieļaujamās normas tūkstošiem reižu.
Piesārņojums ar gruntsūdeņu plūsmu migrē austrumu virzienā ar ātrumu 40-60 metri gadā, un šobrīd tā kodols atrodas ārpus zemesgabala "Ekolauks" kadastra robežām.
Rīga, 18.dec., LETA.
Foto: Agnese Gulbe/LETA.