Iespējams, Mākslas akadēmijas rekonstruētajā saimniecības ēkā vajadzēs veikt dārgus uzlabojumus
Iespējams, Latvijas Mākslas akadēmijai (LMA) vajadzēs veikt dārgus uzlabojumus jau rekonstruētajā saimniecības ēkā, kur par miljonu eiro tika izbūvētas jaunas studijas un izstāžu telpas, jo neesot izpildīts viens no nosacījumiem, lai saņemtu naudu no Eiropas Reģionālās attīstības fonda (ERAF), - tā bija jāpielāgo, lai bez citu personu palīdzības varētu iekļūt un tajā pārvietoties cilvēki ar funkcionāliem traucējumiem.
Invalīdu un viņu draugu apvienības "Apeirons" vides pieejamības eksperts Aigars Bolis uzskata, ka piebūves projekta autoru un LMA rīcība šajā gadījumā bijusi liekulīga, lai tiktu pie finansējuma, viņi "Apeironam" lūguši ieteikumus, kā vides pieejamību nodrošināt, un solījuši tos ņemt vērā. Konkursa dokumentācijā tie patiešām iekļauti, un tāpēc LMA pie finansējuma tika, šodien vēsta laikraksts "Diena".
Taču 2012.gadā, kad jaunbūve atklāta, "Apeirona" pārstāvji bijuši nepatīkami pārsteigti - objektā nav ievērota neviena no vides pieejamības prasībām. Arī Labklājības ministrijas (LM) vides pieejamības eksperti, kuri projekta izstrādes stadijā sniedza priekšlikumus, konstatēja, ka uzbrauktuve jeb panduss neatbilst būvnormatīvos noteiktajam, atbildot uz to, LMA vadība izteikusi gatavību rast alternatīvus risinājumus, piemēram, izveidot platformas vai atbalsta margas, taču nav to īstenojusi. LM gan nostājas ēkas īpašnieces pusē, sakot, ka LMA "ņēmusi vērā vairākus būtiskus ieteikumus vides pieejamības nodrošināšanai un ierīkojusi speciālas autostāvvietas personām ar invaliditāti, marķējusi ārējās līmeņu maiņas, stikla konstrukcijas un higiēnas telpas". Bolis ironiski norāda, ka marķējumu esamība pārvietošanos neatvieglo.
Apvienības "Apeirons" valdes priekšsēdētājs Ivars Balodis norāda, ka Latvijas normatīvie dokumenti skaidri definē, kā nodrošināt vides pieejamību. Piemēram, ir strikti noteikts, ka maksimālais pieļaujamais uzbrauktuves slīpums ir 8%. Mākslas akadēmijas uzbrauktuve ir 15% slīpa, kas ir teju divas reizes par stāvu, lai cilvēki tur varētu iekļūt. Patlaban ēkas pieņemšana ekspluatācijā esot apstrīdēta tiesā.
Apvienības "Apeirons" komunikācijas vadītājs Tālis Bērziņš stāstīja, ka Rīgas pilsētas Būvvaldē par vainīgo atzīst arhitektu, jo tieši arhitekts ir atbildīgs par to, lai tiktu ievērotas visas prasības. Objektā tikusi veikta neatkarīga būvekspertīze, taču arī SIA "LBS-konsultants", kas šo ekspertīzi veica, nav pievērsis uzmanību pieejamības jautājumiem un piedāvātos risinājumus atzinis par atbilstošiem.
Lai gan Rīgas būvvaldē norāda uz arhitektu un neatkarīgo ekspertu kļūdām, Ekonomikas ministrija tomēr uzskata, ka par būvniecību ir atbildīga būvvalde un tai ir pienākums ēku apsekot, nevis tikai vērtēt dokumentāciju, kā tas ir bijis šajā gadījumā.
Balodis pauda, ka visas iesaistītās puses un personas redz, ka pārkāpumi ir, taču risinājuma joprojām nav, lai gan pagājis ilgs laiks, kopš sākta diskusija par šo tematu. Ikviens ir ieinteresēts šo situāciju risināt un jebkāda veida sankciju iestāšanās, protams, būtu nevēlams risinājums, norādīja Balodis. Viņš joprojām cer, ka akadēmija kopīgiem spēkiem ar arhitektu tomēr spēs pieejamību nodrošināt un jaunā ēka varēs pildīt savas funkcijas un ikviens students vai apmeklētājs varēs tajā iekļūt.
Apvienībā "Apeirons" norāda, ka patlaban loģiskākais un vienkāršākais risinājums būtu nevis esošās ēkas pārbūve, bet gan lifta vai vertikālā pacēlāja ierīkošana. Valsts izglītības attīstības aģentūru (VIAA) gan atzīst, ka no projekta līdzekļiem papildu investīcijas nav pieejamas, tādēļ risinājums būs jāfinansē no kāda cita avota.
"Likums paredz, ka vides pieejamības prasības jānodrošina vienā no trim veidiem - ar pacēlāju, uzbrauktuvi vai tehniskām palīgierīcēm - , un pēdējais šajā gadījumā ir piemērots risinājums, jo galvenais korpuss tāpat nav pielāgots, bet students nemācās tikai piebūvē. Man kā arhitektam gribējās uzbūvēt invalīdiem atbilstošu pandusu, bet ēkas galvenais uzdevums tomēr ir pildīt tās funkcijas, lai cilvēki tur var strādāt," skaidro projekta autors Andris Sīlis. Viņš taisnojas, ka bijis ierobežots gabarītos, jo ēka tika rekonstruēta, nevis būvēta no jauna.
Šāds attaisnojums neapmierina VIAA, kas LMA piebūves projektā pārrauga ERAF naudas izlietojumu. "Nākamnedēļ mūsu būveksperti apsekos objektu, un lūgsim Mākslas akadēmijai par saviem līdzekļiem visus trūkumus novērst. Saprotam, ka tas prasīs jauna projekta izstrādi, līdz ar to - jaunu konkursu un būvniecību, tāpēc sākumā būs jāvienojas par darbu izpildes termiņu. Risinājuma izvēle ir viņu ziņā, bet ēkai jāatbilst vides pieejamības prasībām, jo jāsaprot, ka citādi finansējums nebūtu ticis piešķirts," norāda VIAA Struktūrfondu vadības un kontroles departamenta projektu vadītāja Ruta Mihalovska.
LMA vadība rausta plecus un atbild, ka tās rīcībā neesot ziņu, ka piebūvē likumā noteiktajā kārtībā būtu konstatēta vides pieejamības prasību neievērošana. "LMA ēkā cilvēkiem ar kustību ierobežojumiem ir iespējams pārvietoties ar kāpņu kāpēja palīdzību. Turklāt tas ir lietojams arī slīpajos pandusos uz jaunā korpusa lejas stāvu un augšstāvu. Mums ir personāls, kas ar kāpņu kāpēju strādā un visiem viesiem palīdz nokļūt interesējošajās telpās," skaidro LMA rektors Aleksejs Naumovs.
LMA piebūve izmaksājusi 1,4 miljonus eiro, no kuriem 1,2 miljoni bija ERAF finansējums, 100 tūkstošu piešķirti no valsts budžeta, vēl tikpat lielas summas avots tiek klasificēts kā "cits publiskais finansējums".
Rīga, 20.febr., LETA.
Foto: Kristīne Geida
