Ilgtspējīga elektrotīkla attīstība Eiropā: ES valstu enerģētikas ministri apstiprina politiskos uzstādījumus

Eiropas Savienības (ES) dalībvalstu ministri, kuru vidū bija arī Latvijas klimata un enerģētikas ministrs Kaspars Melnis 30. maijā apstiprināja ES Padomes secinājumus par ES elektroapgādes infrastruktūru. Secinājumos ir ierosināta virkne pasākumu, lai nodrošinātu energoapgādes drošību un dekarbonizāciju Eiropā.

Beļģijas enerģētikas ministre Tīna Van der Straetena (Tinne Van der Straetenn) norādīja: “Atjaunojamo energoresursu īpatsvars elektroenerģijas ražošanā ES, kopš 2004. gada ir vairāk nekā divkāršojies un sasniedzis gandrīz 40%. Padomes secinājumi atbilst faktiskajai situācijas attīstībai un atspoguļo ES centienus kļūt videi draudzīgākiem, konkurētspējīgākiem un noturīgākiem enerģētikas nozarē, uzsverot nepieciešamību izveidot ES supertīklu, lai iekļautu vairāk atjaunojamo energoresursu, atbalstītu elektrifikāciju, stabilizētu cenas un palielinātu energoapgādes drošību.”

ES mērķis ir izveidot pilnībā integrētu, savstarpēji savienotu un sinhronizētu energosistēmu Eiropā.  Padomes secinājumos ir uzsvērta vajadzība pēc ilgtermiņa koordinētas elektrotīklu infrastruktūras plānošanas Eiropas līmenī, jo īpaši ņemot vērā pieaugošo tīklu pārslodzi.

Secinājumos Ministru padome aicinājusi Eiropas Komisiju izvērtēt un apzināt trūkumus, kā arī vajadzības gadījumā izstrādāt pasākumus, lai uzlabotu pārvaldību ES līmenī saistībā ar pārrobežu infrastruktūras plānošanu.

Klimata un enerģētikas ministrs K. Melnis ES valstu kolēģus uzrunāja: “Spēcīga elektroapgādes infrastruktūra ir mugurkauls enerģētikas nozares “zaļināšanai”, tāpēc atjaunīgo energoresursu attīstības projektu attīstība ir valstiski svarīga. Lai sasniegtu mūsu vērienīgos mērķus, mums ir jāizmanto visas iespējas segt ieguldījumu izmaksas no publiskā finansējuma, kā arī no privātā. Līdz šim ES sniegtais līdzfinansējums, galvenokārt Eiropas infrastruktūras savienošanas instruments (CEF), bijis veiksmes stāsts Latvijai. CEF finansējumam ir būtiska nozīme sauszemes un jūras tīklu attīstības projektu īstenošanā. CEF ir jāpaliek kā ietekmīgam finanšu ieguldījuma instrumentam arī nākotnē.”

Saskaņā ar Padomes secinājumiem ES interesēs ir uzlabot elektroapgādes drošību, galveno uzmanību pievēršot valstu gatavībai riskiem, jo īpaši, kas saistīti ar ārējām ES robežām. Lai stiprinātu infrastruktūras noturību pret riskiem, dalībvalstis ir aicinātas stiprināt sadarbību visos līmeņos, īpašu uzmanību pievēršot hibrīda veida apdraudējumiem kritiskajai infrastruktūrai.

Ministrs K. Melnis vērsa pārējo ES dalībvalstu ministru uzmanību uz situāciju mazākās dalībvalstīs, kurās potenciālais enerģijas ieguves apjoms no vēja parkiem jūrā ievērojami pārsniedz valstī nepieciešamo. Sagaidāms, ka atkrastes vēja elektrostacijas Latvijai sniegs elektroenerģijas eksporta potenciālu. Taču  būtiski šajā gadījumā nodrošināt taisnīgu izmaksu un ieguvumu sadali jaunu starpsavienojumu attīstībai.

ES enerģētikas ministru padomes sanāksmē diskutēja arī par vairākiem citiem jautājumiem. Piemēram,  diskusijā par REPowerEU investīcijām, K. Melnis aicināja Eiropas Komisiju izpētīt, pasākumus, tostarp likumdošanas pasākumus, lai nodrošinātu, ka valstis iet virzienā, kas noteikts RePowerEU plānā. ES mērķis ir, vēlākais, līdz 2027. gadam izbeigt atkarību no Krievijas fosilā kurināmā importa.

K. Melnis, Ministru padomes ietvaros piedalījās arī līdzīgi domājošo ministru rīta sanāksmē “Friends of Renewables”. Ministrs informēja klātesošos dalībniekus par Latvijai svarīgākiem enerģētikas politikas izaicinājumiem un sasniegumiem, kā arī jautājumiem, kurus risināsim nākamajā periodā.