Ilgtspējīga restaurācija svarīga visiem nozares dalībniekiem

Latvijas Ilgstpējīgas būvniecības padome decembrī sāka Pasaules Zaļās būvniecības padomes (World Green Building Council – WGBC) mācību kursu, kurā var iegūt ilgtspējīgas būvniecības speciālista (green building professional) sertifikātu.

Pirmajā seminārā Rīgā visas dienas garumā par vēsturisko ēku ilgstpējīgas restaurācijas pamatprincipiem stāstīja Itālijas inženieris Karlo Batisti (Carlo Battisti), Milānas Politehniskā institūta maģistrs, kuram ir 20 gadu pieredze starptautisku būvprojektu vadībā. Viņš ir viens no Itālijas ilgtspējīgas būvniecības standartu GBC AP, starptautiskās LEED sistēmas ekvivalenta, veidotājiem. Tas tapis pirms dažiem gadiem un joprojām tiek pilnveidots. Mācību kurss vienlaikus tiek organizēts visās trijās Baltijas valstīs.

Vēsturiskās – no 50 gadiem

Batisti uzslavēja Latviju par jūgendstila ēku atjaunošanu Rīgas centrā, kas šo vietu padara par dzīvu šā stila muzeju. Eksperts uzsvēra, ka dažādu valstu dati un pieredze rāda – vēsturisku ēku renovācija ir izdevīga gan ieguldījumu, gan vides ziņā, un tās priekšrocības ir triju faktoru kombinācija: ekonomika, vides standarti un sociālo jautājumu risināšana.
Lektors uzteica auditorijas sastāvu, proti, seminārā piedalījās ap 30 cilvēku – pārsvarā arhitekti, projektētāji, konstruktori, arī daži būvnieki. Batisti secināja, ka tā ir laba kombinācija, jo pārstāvēti visi nozares profesionāļi, un tēma ir svarīga visiem. Viņš minēja piemēru no savas pieredzes, kad 30 cilvēku komanda ar ilgtspējīgām metodēm vēsturiskas ēkas atjaunošanā strādājusi divus gadus.

Itālijā vēsturisku ēku atjaunošanu paredz 2004. gadā pieņemts likums par vēsturisko mantojumu un ainavām. Labākais piemērs esot Dienvidtirolē atjaunotais Francenfestes cietoksnis – plašs vēsturisku ēku komplekss. Dienvidu valstīs vēsturiski vērtīgas ir ēkas, kuru vecums pārsniedz 50 gadus.

Eiropai vēsturiskās ēkas jāatjauno, citādi tā nevar sasniegt nospraustos 2020. gada mērķus enerģijas taupīšanā. "Tikai ar jaunu māju celtniecību resursu patēriņa samazinājums nav sasniedzams, tāpēc jāatjauno agrāk celtās mājas, kurās resursi netiek tērēti taupīgi," skaidroja eksperts.

Eiropā ap trešdaļu ēku ir celtas pirms 1960. gada, Latvijā šis skaitlis lēšams ap 20%, vērtēja semināra dalībnieki. No 1961. līdz 1990. gadam Eiropā kopumā tapušas ap 40% ēku, no 1991. līdz 2010. gadam – nedaudz vairāk par ceturtdaļu, liecina Eurostat dati.

Sliktāka energonoturība ir līdz 1960. gadam celtajās ēkās, uzskata Batisti. Savukārt semināra dalībnieki vērtēja, ka Latvijā zemākā energonoturība drīzāk ir padomju laikā tapušajās būvēs, īpaši posmā no pagājušā gadsimta 60. līdz 80. gadiem. Nelielā grupu diskusijā daļa auditorijas secināja, ka Latvijā vēsturiskās ēkas dalāmas divās daļās – tajās, kas tapušas līdz Otrajam pasaules karam, un tajās, kas celtas pēc tā. Pēc arhitektu ieskata, vecākās būtu saglabājamas, bet padomjlaika mantojums jāizvērtē, vadoties no aspekta, vai nav izdevīgāk to nojaukt un vietā celt jaunas mājas.

Nozīmīgi inženieriem

Kā liecina Eiropas pieredze, ilgtspējīgi atjaunojot senās ēkas, var iegūt 12% ūdens patēriņa, 39% CO2 izmešu, 65% atkritumu apjoma un 71% elektrības patēriņa samazinājumu. Svarīgs ieguvums ir kultūras mantojuma un unikālās vēsturiskās vides saglabāšana nākamajām paaudzēm. "Enerģijas taupīšanas mērķi Eiropai liek visām ēkām sasniegt energoefektivitātes +B līmeni, ja salīdzinām ar sadzīves tehnikas klasifikāciju," sacīja Batisti. Veco ēku restaurācija risina arī sociālos jautājumus, ļaujot tās atkal apdzīvot, jo daļā Eiropas pilsētu ir rajoni, kur novecojušās būves apdzīvotas vien par 30–40 procentiem.

Kā starptautiskas renovācijas sadarbības piemēru Batisti minēja Dodžu pili (Palace Ducalis) Venēcijā, kuras atjaunošanā sadarbojušies itāļu un ASV eksperti. Speciālists uzsvēra, ka senās ēkas ir interesantas inženieriem specifisku īpašību dēļ, piemēram, tām ir biezas sienas, savdabīga apkures un elektrotīkla sistēma, fasādes izgreznojumi. Batisti Rīgas Jūgendstila muzeja apmeklējuma laikā uzzinājis, ka šāda veida ēkām ir ne tikai unikālas fasādes, tās bija pirmās Latvijā, kur tika ierīkota centrālā apkure un vienota elektrosistēma. "Dažkārt tā darbojās noteiktu laiku, piemēram, sešas stundas diennaktī, bet inženieriem ir ļoti interesanti to izpetīt. Tās bija arī pirmās ēkas, kas tika celtas kā funkcionālās arhitektūras paraugi, lai kalpotu cilvēka vajadzībām, piemēram, ēkas logi izvietoti tā, lai telpās iekļūtu pietiekami daudz dienas gaismas. Savukārt fasādes rotājumi un vietas puķu podiem bija atbilde estētiskajām prasībām," skaidroja būvinženieris.

Nopietna izpēte

Pirms sākt ilgtspējīgu restaurāciju, jāizpēta, kāda ir vēsturiskās ēkas konstrukcija, sienu izvietojums, arhitektūras un inženiertehnisko elementu attiecības un kompozīcija, ārējo komponentu savienojumi u. c. Pirms renovācijas jānoteic ēkas energoefektivitāte, lai atrastu labāko uzlabošanas veidu. Ekspertiem jāvērtē, vai vēsturiskie elementi – logi, durvis, fasādes rotājumi – aizvietojami, saglabājami vai maināmi atjaunošanas procesā.

Pēc LEED kritērijiem, vēsturisko ēku renovācija apdzīvotās vietās atmaksājas tāpēc, ka tur ir jau gatava infrastruktūra: enerģijas, ūdensapgādes, ceļu tīkls, sabiedriskais transports. Tas ļauj cilvēkiem samazināt savu personisko energoresursu patēriņu.

Ilgtspējīga atjaunošana prasa triju partneru vienlaikus sadarbību visā projekta gaitā, proti, klients, dizaina komanda un būvnieks strādā visi reizē. "Tikai tā var nezaudēt laiku un atrast labākos risinājumus dažādiem ēkas elementiem. Piemēram, arhitekta ieteikto siltumizolācijas risinājumu izplāno projektētājs, pārbauda konstruktors, un visi saskaņo, lai tas atbilstu izmaksu ziņā, būtu piemērots ēkai no vēsturiskā un konstrukcijas aspekta." Pēc inženiera personiskās pieredzes, ilgtspējīgas restaurācijas procesos speciālistu komandā parasti ir ne mazāk par 20 cilvēkiem, jo te ir dažādi kritēriji un darba virzieni.

Pēc Batisti domām, Latvijā ilgtspējīgas būvniecības principus vispirms vajadzētu noteikt kā prasību jaunajām ēkām, pēc tam – renovētajām. Par labu piemēru viņš uzskata valsts īstenoto programmu Dzīvo siltāk, kurā, pēc eksperta vērtējuma, rasts kompromiss tehniskajiem risinājumiem un ilgtspējības standartiem, lai izmaksas nebūtu pārāk lielas.

Datus vāc ar sensoriem

Eiropā par pelēko zonu uzskata 50. un 60. gados celtās ēkas, kuras Eiropas regulu veidotāji nav tik labi izanalizējuši. Šim ēku tipam renovācijā tiek izvirzītas konkrētas prasības, bet tās ir grūti sasniedzamas, jo nereti to sliktie rādītāji prasa lielus ieguldījumus. Kā labus piemērus ilgtspējīgai renovācijai Batisti minēja Rumānijas galvaspilsētas Bukarestes īstenoto programmu ar ēku tehnisko novērtēšanu, tēriņu aprēķinu un pakāpenisku atjaunošanu. Vēsturiskās ēku sekmīgi atjaunotas Skotijā. Labi piemēri ir Austrijā, Polijā, Vācijā un Itālijā, kur atjauno senās rūpnīcu ēkas, pārveidojot tās par kultūras un atpūtas centriem.

Daudzviet restaurāciju netraucē modernu atjaunojamo energosistēmu, piemēram, saules paneļu, uzstādīšana, tā sasniedzot labākus rādītājus resursu patēriņa ziņā, uzsvēra Batisti. Viņš ieteica ēku vērtējumam izvēlēties kādu no esošajām kritēriju tabulām, kādas ir LEED, BREAM, atsevišķām valstīm.

Itālijā sākts projekts, kura gaitā katram ēkas tipam tehniskos un enerģijas patēriņa datus nolasa, izmantojot sensorus uz sienām. "Mērķis ir izveidot datubāzi, ko varētu izmantot vides un būvniecības eksperti, lai izvēlētos piemērotākos materiālus un metodes veco ēku renovācijai," skaidroja Batisti. Viens no spilgtākajiem piemēriem Itālijā ir Svara māja Bolcano, Dienvidtirolē, kas celta 1634. gadā un renovēta pēdējos gados, saglabājot vērtīgās detaļas, telpu funkcionalitāti, uzlabojot mājas tehnisko stāvokli un samazinot resursu patēriņu par vairāk nekā pusi. Procesu apmaksāja pašvaldība, ierīkojot ēkā sabiedrībai atvērtas telpas.

Janvārī kursā notika seminārs par ilgtspējīgu materiālu izvēli. Turpmāk apspriežamās tēmas: ilgtspējīga būvlaukuma iekārtošana un darbu organizācija, būves dzīves cikla izmaksu aprēķināšana, ilgtspējīga ainava un ēku konfigurācija, ilgtspējības finanšu aspekti. Vairāk informācijas Ilgtspējīgas būvniecības padomē.

Antra Ērgle

Foto: Stock.XCHNG.