Ilgtspējīgu mājokļu būvniecības iespējas Latvijā

{ABC_CITATION TEXT=[Mājoklis ir primārais cilvēka dzīves darbībai un eksistencei nepieciešamās vides nodrošinājums un reizē arī viens no tautas labklājības līmeņa rādītājiem. Tā kā mājokļu kvalitāti kopumā nosaka vispārējais dzīves līmenis valstī, tad valsts dalība mājokļu attīstībā no makroekonomiskā viedokļa ir jāvērtē kā būtisks ieguldījums tautas attīstībā. Ekonomikas recesija ir īstais brīdis sākt apzināti celt nekustamo īpašumu attīstības līmeni un veidot nekustamo īpašumu attīstītāju kultūru. Latvijas dzīvojamā fonda attīstīšanai ir nepieciešamas jaunas idejas un tehnoloģijas. Līdz šim Latvijas nekustamo īpašumu projektu attīstītāji neskatījās nākotnē un, attīstot projektus, nedomāja par inovācijām. Tās ir viens no faktoriem, kāpēc šobrīd Latvijā nav uzbūvēta neviena daudzdzīvokļu dzīvojamā māja, kur ir lietoti zaļās būvniecības elementi un pasīvas enerģijas principi.]} Kāpēc ilgtspējīgs mājoklis Ilgtspējīgs mājoklis ir viens no nozīmīgākajiem energoresursu patēriņa samazināšanas veidiem, kas sekmē zemes resursu saglabāšanu un pastāvīgu to atjaunošanos. Pēc Rīgas pilsētas energoapgādes ekspertu konsultatīvās padomes un Latvijas Republikas Vides ministrijas 2007. gadā sniegtās informācijas, Rīgas dzīvojamais fonds gadā vidēji patērē 231 kWh/m2 siltumenerģijas. Pārējā Latvijas teritorijā īpatnējais gada siltumenerģijas patēriņš mājokļos svārstās robežās no 220 līdz 250 kWh/m2. Laika posmā līdz 2016. gadam vidējais īpatnējais gada siltumenerģijas patēriņš ēkās jāsamazina no 220–250 kWh/m2 līdz 195 kWh/m2. Energoefektivitātes paaugstināšanas pasākumu īstenošana ēkās būs jāturpina arī pēc šo pamatnostādņu perioda un līdz 2020. gadam jāsasniedz vidējais īpatnējais siltumenerģijas patēriņš 150 kWh/m2 gadā. Visa energoefektivitātes potenciāla apgūšanai dzīvojamajā sektorā nepieciešamās investīcijas ir novērtētas 1100 miljonu latu apmērā, bet laika posmā līdz 2016. gadam – 439 miljonu latu apmērā. Jaunajās dzīvojamās mājās gada siltumenerģijas patēriņš tuvojas 150 kWh/m2, bet tas nav apmierinošs rādītājs3. Vidēji par trešo daļu ir nepieciešams samazināt enerģijas patēriņu jaunajos mājokļos, ieviešot ilgtspējīgas būvniecības principus un tehnoloģijas. Moderni un inovatīvi ēku konstrukciju risinājumi, siltumizolācija, ventilācijas un apkures sistēmu jaunākās tehnoloģijas un lietotie materiāli dod iespēju ievērojami samazināt mājokļa uzturēšanai nepieciešamo enerģijas patēriņu. Tāpēc ikmēneša siltumenerģijas izdevumi ir pat par 50% mazāki nekā jaunajos projektos. Tā kā enerģijas tarifi nemitīgi pieaug un fosilā kurināmā resursi izsīkst, ilgtspējīgi būvēts mājoklis ir nākotnes problēmu pārdomāts risinājums. Tas atmaksājas, neraugoties uz salīdzinoši lielākām būvizmaksām, jo salīdzinājumā ar labumiem vidējā un ilgākā laika periodā papildu ieguldījumi ir nelieli. Mājokļos, kas tiek būvēti atbilstoši ilgtspējīgas būves principiem, iespējamais kaitējums cilvēkam un apkārtējai videi tiek samazināts līdz minimumam. Turklāt ilgtspējīgām būvēm ir raksturīgs stipri mazāks CO2 izmešu daudzums, tādējādi tās uzlabo gaisa kvalitāti un mazina globālās sasilšanas draudus. Pirmā pasīvā būve Latvijā, Ģipkā, Rojas pagastā. Ilgtspējīga mājokļa jēdziena skaidrojums un tā ekonomiskais saturs Ilgtspējīgs mājoklis tiek cieši saistīts ar ilgtspējīgas attīstības koncepciju, kas sabiedriskajā apritē un zinātniskās izpētes uzmanības lokā nonāca pagājušā gadsimta beigās. ANO iesniegtajā Brundtlandes ziņojumā ilgtspējīga attīstība tiek definēta šādā redakcijā: ilgtspējīga attīstība – attīstības veids, kura ietvaros pašreizējās indivīda un sabiedrības vajadzības tiek apmierinātas, nepasliktinot nākamo paaudžu indivīdu un sabiedrības iespējas apmierināt viņu vajadzības [autora tulkojums]. Kā redzams, Brundtlandes ziņojumā minētais ilgtspējīgas attīstības jēdziens nosaka nepieciešamību sabiedrībai noteikt un īstenot tādus ekonomiskās attīstības un labklājības līmeņa paaugstināšanas mērķus, kuru īstenošana nenotiek uz nākamo paaudžu rēķina. Ilgtspējīgas attīstības jēdzienā vajadzību apmierināšanas ierobežošana saimnieciskās darbības rezultātā saistās ar tādu blakus efektu novēršanu, kuri pasliktina apkārtējās vides stāvokli un apdraud floras un faunas sugu izdzīvošanas apstākļus ne tikai vienā valstī, bet visā pasaulē. Ilgtspējīga celtniecība zinātniskajā literatūrā netiek strikti nošķirta no ilgtspējīga būvniecības produkta, kura ekspluatācijas izmaksas tiek saistītas ar attiecīgajā būvē iestrādātajām tehnoloģijām, būves celtniecībā izmantojamajiem materiāliem un tehnoloģijām. Nereti "ilgtspējīga būve" tiek aizstāta ar "zaļo būvi", un šie jēdzieni tiek lietoti kā sinonīmi. Viens no pirmajiem "ilgtspējīgas celtniecības" un "ilgtspējīgas būves" jēdzienu zinātniskajā vidē sāka lietot ASV zinātnieks A.B.Frejs. Savā grāmatā "Zaļo biroju ēku būvēšana – attīstības praktiskā rokasgrāmata" (angl. "Green Office Buildings: A Practical Guide to Development") ilgtspējīgu būvi definē šādi: ilgtspējīga būve jeb "zaļā būve" – projekta filozofijas rezultāts, kurš tiek cieši saistīts ar resursu – enerģijas, ūdens un būvmateriālu – izmantošanas efektivitātes paaugstināšanu, būves ietekmes samazināšanu uz cilvēku veselību un apkārtējo vidi visā būves dzīves cikla laikā, pamatojoties uz piemērotas vietas izvēli, veiksmīgu projekta izstrādi un būvniecību, attiecīgās būves ekspluatāciju, uzturēšanu un nojaukšanu labākajā iespējamā veidā. Kā redzams, šajā definīcijā ilgtspējīga būve tiek apvienota ar ilgtspējīga projekta izstrādi, atbilstošu būvmateriālu izvēli, piemērotu būvniecības procesu un ēkas ekspluatāciju, beidzot ar attiecīgās būves nojaukšanu. Savukārt C.J.Kiberts ilgtspējīgas būves jēdzienu definē šādā formā: ilgtspējīga būve – visaptveroša pieeja būves radīšanas un tās ekspluatācijas procesam, kas ir apkārtējo vidi saudzējošs gan būvniecības laikā, gan visā gatavās būves ekspluatācijas periodā. Mājokļu būvniecības raksturojums Latvijā Mājokļu būvniecība Latvijā strauji palielinājās pēc 2004. gada. Latvijas iestāšanās ES izraisīja strauju ārvalstu investīciju pieplūdumu valstī. Liels apjoms šo investīciju tika ieguldīts mājokļu sektorā, veicinot pieprasījumu un tam sekojošu piedāvājuma palielināšanos. 1.tabula Apkopojot 1. tabulas datus, var secināt, kā laika periodā no 2003. līdz 2009. gadam izbūvēto mājokļu platības lielums ir pieaudzis gandrīz 6 reizes. Mājokļu skaits šajā laika periodā ir pieaudzis gandrīz 10 reizes. Starpība starp izbūvēto platību un mājokļu skaitu ir skaidrojama ar straujo privātmāju būvniecības pieaugumu. Un sevišķi ļoti riskanta segmenta savrupmāju un rindu māju ciematos. Šobrīd tirgū šie projekti praktiski nav pieprasīti. Finansējuma trūkuma dēļ attīstītāji nevar pabeigt iesāktus ciematus, patērētāji negrib pirkt mājokļus ciematos, kur nav izbūvēta nepieciešamā infrastruktūra un kas nav apdzīvoti. No tabulas var secināt, ka mājokļa vidējā platība samazinājās par 100 m2 , kas nozīmē, ka patērētājs nav gatavs maksāt par liekiem metriem komunālus un apsaimniekošanas izmaksas, lielā mājokļa realizācijas termiņš arī ir garāks. Var secināt, ka tirgus pats noregulēja vispieprasītāko mājokļa platību. Izmantojot Valsts zemes dienesta un statistiskajos apsekojumos iegūto informāciju, Centrālās statistikas pārvaldes aprēķini liecina, ka Latvijas dzīvojamā fonda kopējā platība 2008. gada beigās sasniedza 61 milj. m², no tās 65% atradās pilsētu teritorijā. Dzīvojamo telpu kopējā platība vidēji uz vienu pastāvīgo iedzīvotāju 2008. gada beigās bija 27 m², un gada laikā, salīdzinot ar iepriekšējo gadu, tā pieauga par 2%. Dzīvojamo māju pieņemšana ekspluatācijā 2008. gadā, salīdzinot ar 2007. gadu, samazinājusies par 3%. 2008. gadā ekspluatācijā pieņēma dzīvojamās mājas ar kopējo platību 1153,2 tūkst. m² (8,1 tūkst. mājokļu), tai skaitā daudzdzīvokļu mājas ar kopējo platību 674,2 tūkst. m² (6,1 tūkst. dzīvokļu) un individuālās mājas – 479,1 tūkst. m² (2,0 tūkst. māju). No 2008. gadā ekspluatācijā pieņemtajām individuālajām dzīvojamām mājām 17% bija vienstāva, 77% – divstāvu un 6% – trīs un vairāk stāvu. Vienas ekspluatācijā nodotās individuālās dzīvojamās mājas vidējā kopējā platība bija 244 m2. Pēc namu pārvalžu, dzīvokļu īpašnieku biedrību un citu dzīvojamā fonda apsaimniekošanas uzņēmumu sniegtās informācijas, aprēķinātie apsaimniekošanas ieņēmumi par dzīvojamo telpu kopējās platības 1 m² 2008. gadā bija vidēji 29,0 santīmi mēnesī. Namu pārvaldes, dzīvokļu īpašnieku biedrības un citi dzīvojamā fonda apsaimniekošanas uzņēmumi dzīvojamā fonda remontam 2008. gadā izlietoja 34,8 milj. Ls, tai skaitā kārtējam remontam – 23,3 milj. Ls un kapitālajam – 11,5 milj. Ls. No kopējā remontdarbu apjoma dzīvojamo māju siltināšanas darbiem tika izmantoti 4,7 milj. Ls. Vidēji 2008. gadā uz dzīvojamo telpu kopējās platības 1 m² remontam izlietoja 11,3 santīmus mēnesī, no tiem siltināšanai – 1,5 santīmus. Dzīvojamo projektu attīstīšana Latvijā ir gatava atjaunoties, un šobrīd, kad projektu realizācijas izmaksas atrodas visizdevīgākajā līmenī, ir īstais brīdis būvēt jaunas paaudzes mājokļus, lietojot inovatīvas idejas un tehnoloģijas. Šīs būvniecības inovācijas iespējas jau ilgus gadus izmanto Dānijas, Zviedrijas, Norvēģijas, Austrijas, Vācijas un Lielbritānijas būvnieki, arhitekti un nekustamo īpašumu projektu attīstītāji. Šobrīd ir tikai viens nelabvēlīgs faktors, kas kavē kvalitatīva, inovatīva un videi draudzīga mājokļa attīstību Latvijā – neelastīgā banku kreditēšanas politika. Un tam ir izskaidrojums, bet ne attaisnojums. Šobrīd katru dienu lielākās Latvijas kredītiestādes ir spiestas pārņemt savā bilancē kredītņēmējiem atsavinātos īpašumus. 2009. gada pavasarī Rīgā jaunajos projektos netika pārdoti aptuveni 5000 dzīvokļu. Gada laikā situācija nav uzlabojusies, un bankas gaida labvēlīgu momentu, kad šos īpašumus būs iespējams realizēt bez lieliem zaudējumiem. Uzbūvēto īpašumu celtniecības izmaksas ir lielas, veikto darbu kvalitāte apmierinoša vai slikta, energoefektivitātes līmenis nav pietiekami augsts. Secinājums – šie mājokļi pašreizējā ekonomiskajā situācijā un ar zemo patērētāju pirktspēju tirgū nav pieprasīti, ikdienā prasa uzturēšanas izmaksas, projektus ir nepieciešams apsildīt, lai nepasliktinātos mājokļu tehniskais stāvoklis. Līdz ar to lielākie Latvijas banku tirgus spēlētāji nav ieinteresēti šobrīd finansēt jaunu un perspektīvu mājokļu būvniecību, jo tad nāksies nojaukt esošos projektus tāpēc vien, ka tie vairs nebūs konkurētspējīgi ar zaļiem un nulles enerģijas namiem. Pasīvas vai nulles enerģijas mājokļi – ēkas, kuru energoefektivitātes līmenis ir tik augsts, ka ēkas kopējais primārās enerģijas patēriņš gada laikā ir vienāds ar turpat saražotās atjaunojamās enerģijas daudzumu vai ir mazāks par to. Zema enerģijas patēriņa ēka – ēka, kas patērē tikai pusi to energoresursu apjoma, kas paredzēts konkrētas valsts ēku energoveiktspējas noteikumos vai standartos. Valsts un ES ietekme uz mājokļu būvniecību Enerģija, ko patērē ēkas, veido vairāk nekā 40% Eiropas valstu primārā enerģijas patēriņa, bet Latvijā pat 60%. Lai samazinātu šo patēriņu un veicinātu ilgtspējīgu dzīvojamā fonda attīstību, ES jau ir pieņemti un top vairāki šā sektora energoefektivitātes paaugstināšanas normatīvie akti. Pašreiz ir aktuāla direktīva 2002/91/EC "Par enerģētiskajiem ēkas parametriem". Direktīva ir Eiropas Savienības politiskais dokuments, kas obligāti jāiestrādā nacionālajā likumdošanā. Saskaņā ar Eiropas ekspertu novērtējumu, ieviešot direktīvu 2002/91/EC, līdz 2020. gadam ēkās iespējams panākt līdz pat 22% enerģijas ekonomiju. Viens no svarīgākajiem un atbilstošākajiem mehānismiem energoefektivitātes paaugstināšanā ES ir ēku enerģētisko parametru novērtēšana, kuras galvenais mērķis ir veicināt galapatērētāju interesi, aicinot iedzīvotājus efektīvāk izmantot enerģijas resursus. 2008. gada 17. decembrī Eiropas Parlaments kā klimata pārmaiņu novēršanas plāna sastāvdaļu pieņēma "Atjaunojamo enerģijas avotu izmantošanas" direktīvu. Tajā noteikti visu Savienības dalībvalstu mērķi attiecībā uz atjaunojamo energoresursu procentuālo palielinājumu valsts kopējā energobilancē, un būvniecības sektoram šo plānu realizācijā ir ļoti būtiska – pat izšķiroša – nozīme. Aktīvāka atjaunojamo enerģijas avotu izmantošana ēkās ir iekļauta kopējā zaļās enerģijas procentuālā palielinājuma aprēķinā. Tas nozīmē, ka ēku un būvniecības sektorā visās ES valstīs tika aktīvāk izmantota saules, vēja, ģeotermālā un no biomasas iegūstamā enerģija, kā arī citas – uz atjaunojamo energoresursu apgūšanu bāzētas – inovatīvas tehnoloģijas. Būtisks jauninājums, kas iestrādāts direktīvas tekstā, ir atziņa par nepieciešamību izmantot arī āra gaisa, ūdens un zemes siltumu, ja reģiona vai valsts sezonālie klimatiskie apstākļi tam ir piemēroti. Papildus Eiropas Parlaments gatavo jauno ēku energoefektivitātes direktīvu, kurā tiks iestrādāts noteikums, ka, sākot ar 2019. gadu visām jaunajām ēkām jāsaražo tikpat daudz enerģijas (piemēram, ar saules paneļiem un siltuma sūkņiem), cik tās patērē. Zaļā būvniecība un nulles enerģijas mājas Zaļās un pasīvas enerģijas dzīvojamās mājas būvniecības un ekspluatācijas koncepcijā tiek iekļauts virkne pamatnostādņu. Pirmkārt, objekta būvniecībai jāsākas ar pareizu izvietošanu pret debespusēm, lai māja maksimāli izmantotu saules starojumu un attiecīgi mazāk – energoresursus. Lielākie logi pret dienvidiem, pietiekams noēnojums vasarā. Pareiza mājokļu izvietošana samazina arī siltuma izplūšanu un izvēdināšanu no tiem. Obligāti ir jāņem vērā klimatiskie apstākļi. Labiekārtojot mājas teritoriju, attīstītājiem ir jāveido zaļās fasādes – šķēršļi, kas vēju nevis novirza, bet nobremzē, laižot cauri lapām, zariem, šķiedrām, un tādējādi atņem tam daļu enerģijas. Visoptimālākā ir 40–50% caurlaidība, turklāt tai būtu jāpalielinās virzienā no apakšas uz augšu, pretējā gadījumā veidojas spraugas, kas vēja ātrumu pastiprina. Otrkārt, aktīva solārās jeb saules enerģijas izmantošana. To var aktīvi lietot, izmantojot saules fotoelementus, siltumu un gaismu caur pareizi izvietotiem logiem. Lielbritānijā, Vācijā un Čehijā saules kolektoru ierīkošanas izmaksas samazina valsts. Latvijā tāda programma nav ieviesta. Neskatoties uz to, Latvijai ir liels potenciāls solārās enerģijas ražošanā. Salīdzinot ar citām Ziemeļeiropas galvaspilsētām, Rīgā gada vidējais saules starojuma daudzums uz 1 m2 ir viens no lielākajiem – 1109 kWh/ m2, Helsinkos arī 1109 kWh/m2, Stokholmā – 1026 kWh/m2, Berlīnē – 1031 kWh/m2, Kopenhāgenā – tikai 1013 kWh/m2. Šis enerģētikas potenciāls mums ir jāizmanto. Citi nosacījumi *Celtniecības materiālus (ķieģeļus, koka dēļus un citus) mājas būvniecībā izmanto otrreiz. Tā rezultātā nav nepieciešams ražot jaunus ķieģeļus un koka apdares materiālus. *Logi ir ļoti svarīgs elements, un tiem jābūt ar trīskāršu stiklojumu un papildus izolētiem rāmjiem. Pakešu pildījums ir argona gāze. Stiklojuma saules starojuma caurlaidībai jābūt lielākai par 50%. *Speciālās tvertnēs tiek savākts lietus ūdens, kas tālāk tiek izmantots klozetpodos un stādu laistīšanai. Tas dod iespēju dzīvokļu īpašniekiem nemaksāt par šādu ūdens izmantošanu un taupīt līdz pat 15% ikmēneša ūdens patēriņa. *Rūpīga sadzīves atkritumu šķirošana un komposta ražošana mājas teritorijā dod iespēju izmantot kompostu augu un stādu piebarošanai, tāpēc reāli saražoto atkritumu daudzums, par ko ir jāmaksā nauda, ir minimāls. *Pasīvas enerģijas mājokļos siltumapgādes sistēma parastajā izpratnē (radiatori, katli, caurules) neeksistē, apsildes un atdzesēšanas lomu šeit spēlē rekuperācijas tipa mehāniskā gaisa ventilācijas sistēma, kurā no dzīvokļa izejošais gaiss sasilda ienākošo. Lietderības koeficientam jābūt ne mazākam par 80%. *Karstā ūdens cirkulācijas kontūram jābūt ar minimālu siltuma zudumu, un karstā ūdens sagatavošanai jāizmanto atjaunojamie energoresursi – saules kolektori un siltumsūkņi kopā, jo tikai ar saules enerģiju uzsildīt ūdeni Latvijā nav iespējams. Siltumsūkņiem jābūt ekonomiskiem un efektīviem – tikai tad tos var saukt par nopietnu zaļās enerģijas tehnoloģiju. *Komunālo pakalpojumu skaitītāji atrodas dzīvoklī redzamā vietā un ar sarkanām lampiņām vai skaņas signālu informē iemītnieku par pakalpojuma pārtēriņu. Mājā ir jāizveido centralizēta digitāla komunālo pakalpojumu uzskaites sistēma, kad rādījumus var nolasīt, neapmeklējot dzīvokli. *Latvijā praktiski netiek lietota arī zviedru vai vācu zaļo jumtu tehnoloģija – mājas jumta segums ir noklāts ar zāli, kur aug nelieli koki un krūmi. Šis zaļās būvniecības elements dod lielisku efektu putekļu mazināšanā dzīvokļos, jo visi ventilācijas kanāli atrodas uz jumta. Zāle un augi absorbē putekļus, un ventilācijas sistēma tīro gaisu nogādā telpās. *Pasīvās mājas siltumenerģijas patēriņa rādītājs ir 16 kWh/m2 gadā. Vācijas pilsētā Hannoverē pasīvu daudzdzīvokļu māju siltumenerģijas patēriņš apsildei un ūdens sildīšanai gadā sastāda 56 kWh/m2 , tas ir par 42% mazāk nekā tradicionāli būvētās ēkās. Vācijas pilsētā Frankfurtē šobrīd attīstās daudzdzīvokļu pasīvu māju komplekss "Rotlinstrasse", kur plānots sasniegt siltumenerģijas patēriņu karstā ūdens sagatavošanai 15 kWh/m2 gadā un tikpat daudz apkurei. Tas kopā sasniegtu 30 kWh/m2, kas ir ļoti labs rādītājs. *Ņemot vērā Lielbritānijas pieredzi, kur zaļā ciemata "BED Zed" izbūve salīdzinājumā ar parastiem projektiem izmaksāja par 10–15% dārgāk, arī Latvijā energoefektīvas mājas būves izmaksas varētu būt par aptuveni 10–15% lielākas nekā tradicionālai standarta celtnei. Vācijā publicētājos datos vidējais sadārdzinājums par pasīvajām ēkām ir 8–12%. Šos papildu izdevumus var uzskatīt par beztermiņa investīciju, kur peļņu veido ekspluatācijas izdevumos ietaupītā nauda. Energoresursu izmaksu aprēķins Ar 2009. gada 1. novembri "Rīgas siltums" iedzīvotājiem apstiprināja jaunu siltumenerģijas tarifu, kas sasniedz 32,16 Ls par MW/h, ieskaitot 10% PVN26. Pasīvo māju siltumenerģijas patēriņš gadā uz 1 m2 sasniedz 16 kWh. Jaunajā projektā – vidēji 100 kWh. Par pētījuma objektu izvēlēsimies vidēju divistabu dzīvokli 70 m2 platībā un aprēķināsim, cik katrs īpašnieks samaksās par gada laikā patērēto siltumenerģiju. Pasīvās mājas dzīvokļa īpašnieks "Latvenergo" gadā samaksās 79,52 Ls, jo viņa mājokļa gada enerģijas patēriņš ir 1120 kWh. Šobrīd "Latvenergo" elektroenerģijas tarifs ir 0,071 Ls/kWh, ieskaitot 10% PVN27. No minētas summas atņemsim to elektroenerģiju, ko saražo pati māja (apmēram 30%), un iegūsim 53,02 Ls. Standarta projektā īpašnieks attiecīgi gadā patērēs 7,0 MWh un "Rīgas siltumam" samaksās 225,12 Ls, starpība ir 136,08 Ls. Vidējais hipotekārā kredīta atmaksas termiņš ir 25 gadi. Pieņemsim, ka pasīvais dzīvoklis bija nopirkts par 600 Ls/m2 un dzīvokļa kopēja cena ir 42000,00 Ls, bet parastā dzīvokļa īpašnieks savējo nopirka par 500 Ls/m2, tātad samaksāja 35000,00 Ls. Kredīta atmaksas periodā pasīvā dzīvokļa īpašnieka ietaupījums par samaksāto siltumu pēc šā brīža cenām sasniegs 3402,00 Ls. Kopsavilkums Šobrīd, kad būvniecības izmaksas ir zemas, ir labvēlīgs laiks attīstīt zaļos un pasīvos mājokļus. Latvijas dzīvokļu tirgum ir nepieciešams principiāli jauns produkts. Ir nepieciešami pilotprojekti, kur potenciāliem īpašniekiem dabā parādīt zaļā un nulles enerģijas mājokļa priekšrocības. Tādu mājokļu būvniecība dos labumu ne tikai konkrētiem pircējiem, bet arī valstij kopumā. Realizējot ilgtspējīgas būvniecības principus, tiks sasniegti vairāki ekonomiski, sociālie un vides efekti: - kvalitatīvi un energoefektīvi mājokļi; - samazināsies ēku ekspluatācijas izmaksas; - uzlabosies vides aizsardzība un saglabāšana; - uzlabosies patērētāju tiesību un interešu aizsardzība. TEKSTS Sergejs Ņevoļskis FOTO Ainars Meiers Raksts tapis pēc referāta RTU zinātniski tehniskajā konferencē Latvijas būvniecība #1(18)/10

Komentāri

* Lūdzu aizpildi summu vārdiski latviešu valodā ar visām garumzīmēm!

SIA "Latvijas Tālrunis" aicina interneta lietotājus - portāla lasītājus, rakstot komentārus par publicētajiem rakstiem un ziņām, ievērot morāles, ētikas un pieklājības normas, nekūdīt uz vardarbību, naidu vai diskrimināciju, neizplatīt personas cieņu un godu aizskarošu informāciju, neslēpties aiz citas personas vārda, neveikt ar portāla redakciju nesaskaņotu reklamēšanu. Gadījumā, ja komentāra sniedzējs neievēro iepriekšminētos noteikumus, viņa komentārs var tikt izdzēsts un SIA "Latvijas Tālrunis" ir tiesības informēt uzraudzības iestādes par iespējamiem likuma pārkāpumiem.

Nedēļas tēma

Individuāli pielāgoti metāla risinājumi – Dzintars Workshop

Dzintars Workshop ražo dažādus metāla priekšmetus, kas pielāgoti klientu vajadzībām – pirts krāsnis, kazana krāsnis, ugunskura vietas, mēbeles un citus individuālus pasūtījumus. Uzzināsim, kā izvēlēties ugunskura vietu vai grilu, lai tas kalpotu ilgi? Ko svarīgi ņemt vērā, izvēloties pirts krāsni?

Aktuālie piedāvājumi

ARTEVO – māksla padarīt labus logus vēl labākus

2008. gadā REHAU prezentēja kompozītu materiālu logu profiliem RAU-FIPRO X. Lieliskās sistēmas GENEO logi un durvis atraduši vietu Latvijā daudzās ēkās, renovācijas projektos. Arī tagad REHAU turpina šo tradīciju. ARTEVO – māksla nepārtraukti attīstīt lieliskos risinājumus tālāk!

Aktualitātes

Aicina piedalīties konkursā par Cēsu novada pašvaldības ūdensobjektu apsaimniekošanu

Izsludināts konkurss juridiskām personām par tiesībām veikt Cēsu novada pašvaldības ūdensobjektu apsaimniekošanu un deleģēšanas līguma slēgšanu.

Izstāsti Latvijai

"Revonia" pazemes mājas, pirtis, pagrabi: Pielaiko telpu, māju, dārzu

Vai esi kādreiz prātojis, kā dzīvoja pasaku un filmu varoņi hobiti? Tagad tas ir īstenojies! REVONIA ir realizējusi šādu pasaku/sapņu māju. "Revonia" ražo dzelzsbetona pazemes būves - mājas, pirtis, pagrabus. "Revonia" būves izceļas ar ļoti labu energoefektivitāti, jo tās tiek apbērtas ar viena metra zemes slāni, kas nodrošina visa veida aizsardzību.

Ilgtspējīgu mājokļu būvniecības iespējas Latvijā

Dalies ar šo rakstu

Komentāri