Inčukalna pazemes gāzes krātuvi nosaka par valsts nozīmes zemes dzīļu nogabalu
Valdība šodien noteica Inčukalna pazemes gāzes krātuvi (PGK) par valsts nozīmes zemes dzīļu nogabalu.
Ekonomikas ministrija (EM) skaidro, ka Inčukalna PGK gāze atrodas porainajā smilšakmens slānī nepilnu 83 kvadrātkilometru platībā un šis pazemes dabasgāzes lauks stiepjas no "Sēnītes" līdz Inciemam trīs novadu (Krimuldas, Inčukalna un Sējas) teritorijā. Ar Inčukalna PGK faktiski ir saprotama lietu kopība, kas nepieciešama, lai nodrošinātu krātuves funkcionēšanu, proti, visas iekārtas, kas nodrošina tehnoloģisko procesu izpildi, lai dabasgāzi iesūknētu, uzglabātu un izsūknētu Inčukalna PGK.
Šajā lietu kopībā ietilpst vismaz četras obligātas komponentes - zemesgabali, uz kuriem atrodas Inčukalna PGK darbības nodrošināšanai nepieciešamās ēkas, būves un tehnoloģiskās iekārtas; Inčukalna PGK pazemes daļa - ģeoloģiskā struktūra zemes dzīlēs, kurā, veicot noteiktu tehnoloģisku darbību kopumu, ir iespējams iesūknēt, uzglabāt un izsūknēt dabasgāzi, lai to piegādātu galalietotājam; tehnoloģiskās iekārtas, kuras nodrošina Inčukalna PGK darbību; tehnoloģiskā jeb bufergāze, kuras pastāvīga atrašanās Inčukalna PGK pazemes daļā ir obligāts priekšnoteikums Inčukalna PGK darbības pilnvērtīgai nodrošināšanai.
Pēc EM paustā, Enerģētikas likums nosaka, ka stratēģiski svarīgi energoapgādes objekti - pazemes dabasgāzes krātuvju pazemes daļa (ģeoloģiskā struktūra zemes dzīlēs) - ir saglabājami valsts īpašumā. Inčukalna PGK ir stratēģiski nozīmīgs objekts. Enerģētikas politika ir valsts tautsaimniecības politikas sastāvdaļa, un tās pamatprincipus, mērķus un virzienus nosaka Ministru kabinets politikas plānošanas dokumentos.
"Inčukalna PGK ir stratēģiski svarīga nozīme enerģētikas nozares valsts politikas veidošanā, drošas energoapgādes nodrošināšanā Latvijas un Baltijas reģionā, kā arī energoatkarības no Krievijas mazināšanā. Noteikumu projekts nosaka, ka valsts nozīmes zemes dzīļu nogabalā "Inčukalna dabasgāzes krātuve" aizliegts veikt darbības zemes dzīlēs no vidējā devona Narvas svītas virsmas (D2nr) līdz kristāliskajam pamatklintājam (AR-PR), izņemot vienoto dabasgāzes pārvades un uzglabāšanas sistēmas operatoru," informē EM.
Inčukalna PGK ir vienīgā funkcionējošā pazemes gāzes krātuve Latvijā un Baltijā, un tāda tā ir jau kopš Latvijas neatkarības atjaunošanas 1990.gadā, lai gan Latvijas pazemes daļas ģeoloģisko struktūru īpatnību dēļ Latvijā potenciāli būtu iespējams izveidot vēl vairākas pazemes gāzes krātuves.
LETA
2016.gada 13.decembrī
