Industrijas un tehnoloģiskie parki

Industriālais parks Olainē.
Industrijas un tehnoloģisko parku attīstība Latvijā sākusies vēlāk kā citur pasaulē, tādējādi dodot iespēju mācīties no citu valstu pieredzes šajā jomā. Tomēr vietas īpatnības un vēsturiskais mantojums veido Latvijai vien raksturīgo industriālo un tehnoloģisko parku attīstību. Patlaban Latvijā vērojamais šo parku skaita pieaugums ir signāls uzņēmējiem un investoriem, - tas liecina, ka izveidojusies labvēlīga situācija jaunu biznesu veidošanai un attīstībai.


Uzziņai
Industrijas un tehnoloģiskā parka nosaukums un pamatprincipi radušies Amerikas Savienotajās Valstīs, kad pagājušā gadsimta 70.-90.gados tajās izvērsās šo parku attīstības "bums". Galvenais princips - specializētu infrastruktūru koncentrēt noteiktā teritorijā, tādejādi samazinot ražošanas izmaksas. Nepieciešamā infrastruktūra - lielceļu, dzelzceļu, ostas ērta pieejamība, augstsprieguma līnijas (trīs fāžu elektrība), augsto tehnoloģiju komunikāciju kabeļi, lielas jauda ūdens pieslēgumi, augstspiediena gāzes pieslēgums un citi.
Būtībā industriālais parks ir iznomājamas platības uzņēmējiem, kas nodarbojas ar rūpniecību, bet nevēlas vai nevar paši izveidot atbilstošu darba vidi. Tādiem mērķiem tiek radīta biznesa shēma, un galvenajam mērķim – pārstrādei noīrētas telpas ar ražotnei nepieciešamajiem apstākļiem – labu piekļuves iespēju produkcijas transportēšanai, visu servisu ražošana. Uzņēmējam nav jāiegulda līdzekļi ražotnes veidošanai. Kā svarīgs nosacījums ir iespēja ar vienā teritorijā integrētās infrastruktūras nodrošinājumu piesaistīt jaunu biznesu, lai nepieciešamības (neveiksmīga uzņēmējdarbība) gadījumā pietiekami ātri varētu iznomājamās telpas transformēt jaunu īrnieku vajadzībām.
Industriālos parkus novieto nomaļus no apdzīvotiem rajoniem, tādējādi mazinot ietekmi uz apkārtējo vidi un iedzīvotājiem. Lai to pilnībā īstenotu, jānodrošina šis rūpnieciskās vietas ar lokālām piesārņojuma vai attīrīšanas ietaisēm un kontrolēm.

Nordic Industrial Park Olainē
Industriālā parka principiem pilnībā atbilst arhitektu biroja Valeinis un Stepe 1998. gadā projektētais Olaines Nordic Industrial Park (NIP), kas atrodas 14 ha teritorijā ar industriālu "auru", kādreiz tur bija Olaines plastmasas rūpnīca (blakus teritorijās - Oilaifarm un Biolar rūpnīcas). Rekonstruētajā teritorijā vēl aizvien tiek ražoti plastmasas izstrādājumi, bet paralēli darbojas vairāk kā 25 rūpnieciski un pārtikas produktu apstrādes uzņēmumi. Teritorijas attīstību var izzināt biroja ēkas telpās izveidotajā muzejā, kurā ir padomju relikvijas, attīstības vēsturi liecinošas fotogrāfijas, ražotā produkcija un teritorijas makets.
Viena no svarīgākajām lietām industriālo parku veidošanā ir vietas izvēle. Šajā gadījumā Rīgas centrs atrodas 25 km attālumā, Rīgas Starptautiskā lidosta – 15 km, Rīgas osta – 22 km, galvenais šosejas un dzelzceļa tīkls – 2 km, teritorijā ir pat dzelzceļa atzars.
Vecu rūpnīcu ēku rekonstrukcija nav nekas jauns. Šajā gadījumā lielākie ieguldījums likts galvenajā biroja korpusā. Rūpniecības ēkas, kas teritorijā kopumā ir ap 16, vizuāli ārēji uzlabotas un praktiski pielāgotas konkrētajiem īrniekiem un to specifiskajām ražošanas vajadzībām. Teritorija starp korpusiem ir labiekārtota, domāts par zaļās zonas maksimāli lielāku īpatsvaru, kā arī par publisko aktivitāšu vai darbinieku kopējas atpūtas zonām. Uzmanības vērts ir biroja ēkas ceturtais stāvs. Tā kā NIP parkā atrodas dažādas starptautiskas kompānijas, kurām nepieciešams veidot seminārus, prezentācijas un savstarpējas apspriedes, 4.stāvā izvietotas publiskās funkcijas – konferenču zāles, kafejnīcas zona, atpūtas zona ar sporta zāli un saunu. Lai akcentētu sabiedriskā centra atraktivitāti tam laikam tradicionālā dekoratīvā sienas krāsojuma vietā pēc arhitektu ieteikuma tika izvēlēts veidot oriģinālus sienas gleznojumus. Autors ir gleznotājs Andrejs Ameļkovičs. Savukārt pasūtītājs, dzimis un izglītību ieguvis rietumos, ar pārsteidzošu sapratni pieņēmis "mākslas nodevu" industriāla rakstura objektā, tādejādi apliecinot, ka industriālā parka vidē iekļaujas arī māksla.

Nordic Technology Park Šampēterī
Šampēterī atrodas cits šīs pašas starptautiskās kompānijas attīstītais industriāla rakstura objekts, ko projektējuši Valeinis un Stepe arhitekti. Tā ir bijusī militārās elektronikas rūpnīca ELAR Jūrkalnes ielā 15/25. Padomju laikos būvētā rūpniecības ēka neparasta ar lielo izmēru - 252mx144m. Tā jau iepriekš bijusi aprīkota ar nepieciešamajiem inženierpieslēgumiem, bet galvenā priekšrocība ir izdevīgā atrašanās vieta. Tuvu pilsētas biznesa centram, automaģistrālēm un Starptautiskai lidostai Rīga.
Piesaistot konsultantus no Amerikas Savienotajām Valstīm, arhitektu biroju Arrowstreet, tika uzsākta tehnoloģiskā jeb zinātnes parka projektēšana. Tehnoloģiskie parki tiek veidoti, lai ražošanā attīstītu augstās tehnoloģijas un zinātni, piesaistot akadēmiskas izglītības institūcijas, studējošajiem piedāvājot izglītības praksi un vēlāk arī darba iespējas uzņēmumā.
Šampētera Nordic Technology Park kompleksā tika paredzētas laboratoriju un biroju telpas, nepieciešamie pakalpojumi un ērtības ātri augošiem progresīvo tehnoloģiju uzņēmumiem. Sākotnējā ideja un koncepta pamatdoma – harmoniska universitātes pilsētiņas vide, kas veicina radošu domāšanu, lai savstarpējā mijiedarbībā ar ražošanu sekmētu uzņēmējdarbības attīstību. Konceptuāli lielā ēka ir kā parks, ar savu iekšēju "ielu", kurā paredzētas sociālas aktivitātes un tiktu piedāvāti administratīvi pakalpojumi. Vienlaicīgi centrālā daļa savieno visas funkcijas - birojus, ražošanas zonas, konferenču centrus. Tika plānots pat bērnudārzs. Projekta interesantākais "mezgls" – savdabīgs publiskais laukums, paredzēts sociālām aktivitātēm un komunikācijai.
Lielais ēkas apjoms plānots, lai darbavietām būtu dabīgais apgaismojums un lai papildus telpu apkurei, ventilācijai un dzesēšanai būtu iespējama dabīgā vēdināšana. Domāts arī par mūsdienīgām iekšējām komunikācijām un speciāliem aprīkojumiem.
Patlaban realizēta krietni piezemētāka koncepcija, augsto tehnoloģiju un universitāšu ideja nav īstenota. Arī iecerētā iekšējā, sabiedriski aktīvā gājēju iela, "pārcēlusies" ārtelpā, gar ēku segta ar vieglu jumtu. Īstenotajā variantā, salīdzinot ar iecerēto, ēkā pieaugusi izīrējamo biroju platība. Biroju daļa novietota ēkas garajā daļā gar ielu divos stāvos. Ar vidēju gaiteni tā veidota kā ērti transformējama, nepieciešamajiem izmēriem atbilstošu biroju zona. Biroju nodrošinājumam ar dabisko apgaismojumu dziļumā veidoti gaismas ātriji. Šajā zonā visvairāk piedomāts pie arhitektonisku "pievilcību" - galvenās fasādes veidolu, atraktivitāti un interjera kvalitāti. Uzlabota arī ražotnes zonas ārējā fasāde.
Sākotnējā skiču stadijā ieguldīti lieli izpētes un teorētiski darbi, tādēļ saprotama projektētāju nožēla par nerealizētajiem plāniem. Tomēr arī patreizējais veikums vērtējams kā pozitīvs. Pēc industriālo parku būvniecības buma pasaulē, tie tikuši arī asi kritizēti par to, ka industriālo parku teritorijas ir atrautas no socializācijas, tur strādājošie darbinieki atrodas norobežotās teritorijās bez aktīvas komunikācijas iespējām.
Kā negatīva iezīme minēta arī tā, ka, zinātnes parkiem kļūstot arvien specifiskākiem un attīstītākiem, speciālajās zinībās neizglītotākajiem darbiniekiem grūti saglabāt darba vietas. Tiek pārmests, ka industriālo parku teritorijas ir noplicinātas un nepievilcīgas, tās sirgst ar transporta sastrēgumu problēmu, kā arī ražošanas atkritumu un gaisa piesārņojuma dēļ ir videi nedraudzīgas. Visi šie aspekti slikti ietekmē tur strādājošos un tuvākajā apkārtnē dzīvojošos cilvēkus.

Zemgales tehnoloģiskais parks
Eiropas Savienība pēc padziļināta pētījuma par industriālajiem parkiem izveidoja darba grupu ECOPADEV, kas izstrādāja iniciatīvas, kas veicinātu šādu objektu ilgtspēju un rastu veidus kā plānot un īstenot videi draudzīgākus eko-parkus. Plānojot nākotnes eko-parkus, minētā darba grupa aicina izvērtēt tādus ekonomiskos un sociālos aspektus:
· jaunu darbavietu radīšana, blakus "tradicionālajām" aktivitātēm, attīstot jaunas (piem., atkritumu pārstrāde un otrreizēja izmantošana);
· darbavietu nodrošināšana apkārtnes/ pašvaldības iedzīvotājiem ciešā sadarbībā ar vietējo pašvaldību un industriju;
· sadarbības veidošana ar vietējām skolām, koledžām, nodrošinot prakšu vietas, un citus.

Apsveicami, ka vairāki no šiem principiem tiek ievērtēti, projektējot Zemgales tehnoloģisko parku Jelgavā. Parka izveidei tiek piesaistītas Eiropas Savienības struktūrfondu finanšu līdzekļi, tāpēc jāievēro noteiktās normas un principi. Parka ietvaros plānots veicināt pārtikas, būvniecības, meža zinātnes, spēkratu būves un saistīto nozaru attīstību. ZTP mērķis ir veicināt augstāk minēto nozaru uzņēmumu, akadēmisko struktūrvienību un pētniecības iestāžu sadarbību. ZTP būtība ir attīstīt noteiktu teritoriju kā parku, kurš sniegtu iespējas uzņēmumiem, pētniecības iestādēm, laboratorijām, akadēmiskajām struktūrvienībām atrasties vienkopus un veidot ciešāku sadarbības saiknes gan ikdienā, gan uz projektu bāzes. ZTP izveidi atbalsta arī Jelgavas pilsētas dome, Latvijas Lauksaimniecības Universitāte, Rīgas Stradiņu Universitāte, kā arī augstāk minēto nozaru asociācijas. ZTP nodrošinās arī parka nomniekiem vajadzīgās infrastruktūras izveidi un attīstību sākot ar pietiekamas jaudas inženierkomunikāciju un ceļu izbūvi un beidzot ar servisa un rekreācijas pakalpojumu attīstību parkā.
Plānojot šādus parkus, jāievērtē tas, vai arī pēc divdesmit gadiem parku teritorijas būs videi un uzņēmējdarbībai "draudzīgas", vai transporta mezglu plānojums būs optimāls ilgstošai attīstībai un vai šāds parks dos pozitīvu ieguldījumu apkārtnes iedzīvotāju labklājības veicināšanā.

Autors Raimonds Saulītis, arhitekts
Foto Aleksandrs Kendenkovs

"Latvijas Architektūra" 71.burtnīca

Dalies ar šo rakstu

Komentāri

=

* Lūdzu aizpildi summu vārdiski latviešu valodā ar visām garumzīmēm!

SIA "Latvijas Tālrunis" aicina interneta lietotājus - portāla lasītājus, rakstot komentārus par publicētajiem rakstiem un ziņām, ievērot morāles, ētikas un pieklājības normas, nekūdīt uz vardarbību, naidu vai diskrimināciju, neizplatīt personas cieņu un godu aizskarošu informāciju, neslēpties aiz citas personas vārda, neveikt ar portāla redakciju nesaskaņotu reklamēšanu. Gadījumā, ja komentāra sniedzējs neievēro iepriekšminētos noteikumus, viņa komentārs var tikt izdzēsts un SIA "Latvijas Tālrunis" ir tiesības informēt uzraudzības iestādes par iespējamiem likuma pārkāpumiem.

Nedēļas tēma

"ACO Nordic" – ilgtspējīgi notekūdeņu apsaimniekošanas risinājumi cilvēku un vides labklājībai

"ACO Nordic" – ilgtspējīgi notekūdeņu apsaimniekošanas risinājumi cilvēku un vides labklājībai

Ūdens ir ekosistēmu dzīvības avots un cilvēces veselības un labklājības pamats. Tomēr dažādu cilvēka ikdienas darbību rezultātā ūdens sastāvs un kvalitāte tiek radikāli izmainīta. Kā komunālie, tā rūpnieciskie notekūdeņi, neattīrīti vai nepilnīgi attīrīti, ar dažādām tajos esošajām kaitīgajām vielām, baktērijām un mikroorganismiem rezultātā nokļūst apkārtējā vidē, to piesārņojot.

Aktuālie piedāvājumi

Aktualitātes

Elektrības patēriņš mājsaimniecībās pieaudzis par 17%

Elektrības patēriņš mājsaimniecībās pieaudzis par 17%

Ārkārtas stāvoklis un siltais laiks ir ieviesis izmaiņas patēriņa tendencēs un elektroenerģijas cenās gan Latvijas, gan globālajā tirgū. Laikā, kad vispārējā aicinājuma palikt mājās dēļ vidējais elektrības patēriņš Latvijas iedzīvotāju mājokļos ir palielinājies par 17%, elektroenerģijas cenas ir sasniegušas zemāko punktupēdējo septiņu gadu laikā, liecina energouzņēmuma "Enefit" apkopotie dati. 

Uzņēmējs runā