Informēs par Ķekavas apvedceļa būvniecības un apsaimniekošanas iepirkumu
Rīga, 5.dec., LETA. Šodien plkst.11 VAS "Latvijas valsts ceļi" (LVC) birojā notiks preses brīfings par plāniem izsludināt iepirkumu par publiskās un privātās partnerības līgumu Ķekavas apvedceļa posma projektēšanai, būvniecībai, finansēšanai un uzturēšanai, aģentūru LETA informēja LVC Komunikācijas daļā.
Preses brīfingā piedalīsies LVC valdes loceklis Mārtiņš Lazdovskis un SIA "Deloitte Latvia" partneris Igors Rodins.
Kompānijā informēja, ka šonedēļ plānots izsludināt iepirkumu "Publiskās un privātās partnerības līgums par autoceļa E67/A7 Rīga-Bauska-Lietuvas robeža (Grenctāle) posma 7,9.-25 kilometrs (Ķekavas apvedceļa) projektēšanu, būvniecību, finansēšanu un uzturēšanu".
Aģentūra LETA jau rakstīja, ka valdība 2016.gada martā atļāva sākt publiskās un privātās partnerības iepirkuma procedūru Ķekavas apvedceļa būvniecībai. Projektu potenciāli varētu finansēt ar Eiropas Investīciju bankas aizdevumu līdz 45% apmērā, Ziemeļu investīcijas bankas aizdevumu līdz 45% apmērā, kā arī privātā partnera ieguldījumu/subordinēto aizdevumu līdz 10% apmērā.
Iecerētā partnerības iepirkuma līguma termiņš ir 23 gadi no tā noslēgšanas dienas, tostarp trīs gadi projektēšanas un būvniecības darbiem, bet 20 gadi - apsaimniekošanai. Projekta plānotais investīciju apmērs 23 gadu periodā ir 80 līdz 100 miljoni eiro. Partnerības iepirkuma līguma plānotā līgumcena noteikta 160,606 miljonu eiro apmērā bez pievienotās vērtības nodokļa.
Ķekavas apvedceļš sāksies pie Rīgas robežas līdz pieslēgumam pie autoceļa A7 Rīga-Bauska-Lietuvas robeža (Grenctāle). No kopumā 17,5 kilometru (km) garā apvedceļa trases 11,45 km būs divu brauktuvju ceļš ar četrām joslām. Uz apvedceļa būs četri divlīmeņa satiksmes mezgli, četri tuneļi, viens tilts, septiņi rotācijas apļi, papildu 16,2 km paralēlie ceļi, drošības barjeras, prettrokšņa siena, kā arī dažādi satiksmes organizācijas līdzekļi un papildu būves.
Pēc LVC paustā, lielākā ceļa segas noslodze valstī ir uz Bauskas šosejas (A7). Šo ietekmi rada kravas transports (vilcēji ar puspiekabēm un kravas transports ar piekabi), kas intensīvi brauc pa Bauskas šoseju. Lielā noslodze ir viens no iemesliem, kāpēc tiek realizēts Ķekavas apvedceļa projekts.
