Jaunais un interesantais Inovāciju arēnā
Sevis izzināšana Aka.
Bērnu zinātnes centra Tehnoannas pagrabi Inovācijas arēnā piedalās ar savdabīgiem eksponātiem – ierīcēm, ar kuru palīdzību cilvēks var iepazīties pats ar sevi. Arī tā ir sava veida inovācija, jo cilvēks paskatās uz sevi no citas puses, izjūt jaunas sajūtas un emocijas. Bērnu zinātnes centra mērķis ir popularizēt dažādus izglītības un zinātnes elementus. Centra darbinieku arods līdzinās triku meistaru darbam – pievērst zinātnei uzmanību nevis ar piespiedu metodēm, bet ar ieinteresētību. "Galvenais panākt, lai cilvēkiem, spēlējoties un nodarbojoties, rastos azarts tālāk apgūt kādu profesiju, kas nav tieši saistīta ar materiālo labumu iegūšanu," stāsta Tehnoannas pagrabi direktors Alvis Balodis. Savas izjūtas un reakciju var pārbaudīt dažādos objektos: planetārijā, kas ir vienīgais Latvijā. Plašākai publikai tas tiek eksponēts pirmo reizi, lai gan no 1998. gada Bērnu zinātnes centrā notiek regulāri astronomijas seansi; kaleidoskopā, lai nevis skatītos uz krāsainajiem stikliņiem iekšpus tā, bet gan pašam pabūt stikliņa lomā; uz akas, lai pārbaudītu attiecības ar bailēm no dziļuma; pie spoguļa - nostājoties viens otram pretī, cilvēks redz pusi no savas sejas, bet otru pusi - no pretī stāvoša cilvēka sejas. Spogulis māca paskatīties acīs un redzēt sevi savādāku, piemēram, sieviete ar bārdu, bet vīrietis ar gariem blondiem matiem; pie rakstāmgalda, lai iejustos Leonardo da Vinči lomā, rakstot drukātiem burtiem spoguļrakstā, utt. Tas viss veidots tādēļ, lai cilvēks varētu iepazīt pats sevi. Ja viņš sevi pazīst, tad var apzināties savas stiprās un vājās puses, kas var palīdzēt izvēlēties savu nākotnes profesiju. Jauna tehnika Izstādē tika eksponēta jauna tehnika – maza izmēra, bet jaudīgas mašīnas atkritumu savākšanai un dažādu būvniecības darbu veikšanai. Citur pasaulē šādas mašīnas pieejamas jau vairākus gadus, tomēr Latvijai tas ir absolūts jaunums – tā ievestas pirms diviem mēnešiem. Mini racējs K9 ir 78 cm plata un 1,20 m augsta mašīna, kas paredzēta daudziem darbiem. Tas ir neliels, tāpēc var iekļūt vietās, kur lielā tehnika nespēj tikt. Mašīnas priekšā var piekabināt līdz 70 dažādas piekabes. Tās veic zemes rakšanas, celtniecības, paceļamos darbus, bioloģiskos urbumus, dziļurbumus utt. Uz saimniecību pietiek izsaukt tikai vienu mini racēju (ar dažādām piekabēm), lai tas īsā laika posmā veiktu visus nepieciešamos darbus.
Gluttons – atkritumu savācējs, kas darbojas pēc putekļusūcēja principa. Uz mašīnas atrodas atkritumu konteiners un caurule, pa kuru atkritumi nonāk tajā. Mašīnu vada operators . Tehnika jaudā iesūkt caurulē arī lielas stikla pudeles. Tā ir vienkārši vadāma, aizstāj 4 cilvēku darbu. Tā sakot, neslimo, nedzer, ir katru dienu uz strīpas.
Koksnes ķīmijas institūta jaunumi Institūts nodarbojas ar dažādām aktivitātēm: zinātniskā darbība, pārbaudes atbilstoši Eiropas un Vācijas standartiem, ekspertīzes un konsultācijas. Institūta tematika – koksnes ķīmija, celulozes ķīmija, papīra ražošana un apstrāde, lignīna ķīmija, koksnes aizsardzība, termolīze, furfurols, poliuretānu ķīmija un tehnoloģija utt.
* Polimērķīmijas laboratorijā izveidots pavisam jauns produkts – putuplasts, kura ražošanā kā izejviela tiek izmantota rapšu eļļa, līdz ar to aizvietojot naftas ķīmijas izejvielas. Jau ir iegūts putuplasts, kura saturā līdz 20% naftas ķīmijas ir aizvietots ar rapšu eļļu. ASV ļoti daudz strādā ar sojas eļļu, bet Eiropas līmenī Latvija ir viena no pirmajām, kas strādā ar rapšu eļļu - atjaunojamo izejvielu ražošanu. * Koksnes ķīmijas institūta stendā demonstrēts arī process, kas notiek ar būvniecībā izmantojamo koksni (guļbūves, jumtu konstrukcijas u.c.), ja to neaizsargā. Eksponāta mērķis ir iepazīstināt apmeklētājus ar kukaiņu iemešanās procesu, parādot, kā tas notiek, lai cilvēki varētu to izprast un gūt padomus, kā ar tiem cīnīties. Demonstrēts arī kukaiņu bioloģiskais cikls – kāpurs, kūniņa un izlidojušie kukaiņi. Kāpurs koksnē var atrasties no 3 līdz 7 gadiem. Labos apstākļos tas var pilnīgi izēst koksni, veidojot ažūru konstrukciju. Ja koksnē parādījies caurums, tad ir iespēja, ka tajā jau ir vairāki kāpuri. No brīža, kad kāpurus pamana, līdz brīdim, kad tie tiks apkaroti, paiet ne mazāk kā viens gads. Tas ir pacietīgas gaidīšanas laiks, kamēr visi kāpuri iznāk ārā. Pamataizsardzības veids ir apstrādāt virsmu ar eļļu, laku, krāsu utt., jo kukaiņi nedēj olas uz apstrādātas virsmas, līdz ar to, ja tie ir iemetušies koksnē, tad uz apstrādātas virsmas vairs nedēs olas un nevairosies, atliks tikai sagaidīt, kamēr visi kukaiņi izlīdīs ārā. Padomi * Koksne jāapstrādā jau pirms iebūvēšanas. Bioloģiska apstrāde pasargā gan pret kukaiņiem, gan pret sēnēm, kas ir otrs lielākais ēku bojātājs. Taču izstādē neviens jauns koksnes aizsargāšanas produkts netika izstādīts, jo visa koksnes aizsardzība ir pakļauta Eiropas komisijas direktīvām un jauna produkta radīšana un jo īpaši ieviešana tirgū ir ļoti dārgs process. * Būvniekiem vislabāk iegādāties rūpnieciski apstrādātu materiālu no ražotājiem, kas garantē kvalitāti un ilgmūžību. Raksts veidots sadarbībā ar Bērnu zinātniskā centra Tehnoannas pagrabi direktoru Alvi Balodi un ķīmijas zinātņu doktoru Bruno Andersonu(Latvijas Valsts Koksnes ķīmijas institūts).
