Intensīvāko autoceļu pārbūve varētu par trešdaļu samazināt bojāgājušo skaitu  

Jau vairākus gadus lielākais bojāgājušo skaits uz autoceļiem ir sadursmēs – smagajos ceļu satiksmes negadījumos, kas notiek tad, kad tiek veikta pārgalvīga apdzīšana vai veikts kreisais pagrieziens. Pērn sadursmēs gāja bojā 28 cilvēki. Lielākā daļa sadursmju 2024. gadā notika uz TEN-T (Eiropas transporta tīkla) ceļiem. Šajā tīklā ietilpst Latvijas galvenie un atsevišķi reģionālie autoceļi. Sadursmēs uz šiem autoceļiem pērn gāja bojā 23 cilvēki, kas ir 33% no visiem uz valsts autoceļiem bojāgājušajiem 2024. gadā. No tiem 18 gāja bojā frontālajās sadursmēs.  

Galveno autoceļu posmi, uz kuriem notiek sadursmes, ir ar intensīvu satiksmi, daudzos gadījumos jau ir izsmēluši savu caurlaides spēju – tos lieto lielāks transporta līdzekļu skaits, nekā bija plānots, šos ceļu projektējot.  

ES regulas prasības sakrīt ar negadījumu statistiku  

“Efektīvākais veids, kā pēc būtības risināt situāciju un mazināt sadursmju skaitu uz pārslogotajiem autoceļiem, ir pārbūvēt tos par ceļiem ar atdalītām brauktuvēm un vairāk nekā vienu joslu katrā virzienā,” norāda VSIA Latvijas Valsts ceļi satiksmes organizācijas inženieris Edgars Ļeonovs.  

Kā zināms, arī Eiropas regula 2024/1679 paredz, ka līdz 2030. gada 31. decembrim TEN-T pamattīkla ceļiem ir jābūt ar atdalītām brauktuvēm un bez viena līmeņa mezgliem (krustojumiem). No šīm regulas prasībām ir iespējams atkāpties atsevišķos gadījumos, tostarp ja sociālekonomiskā izmaksu un ieguvumu analīze ir negatīva.  

TEN-T tīkla autoceļi Latvijā, kuriem līdz 2030. gada beigām jāatbilst regulas prasībām, ir Rīgas apvedceļš visā tā garumā, Bauskas šoseja (A7) visā tās garumā, no Rīgas līdz Lietuvas robežai, kā arī Ventspils šoseja (A10) no Rīgas līdz Tukumam un Tallinas šoseja (A1) no Rīgas līdz Saulkrastiem. No visiem šiem autoceļiem tikai A7 daļai – Bauskas apvedceļam – ir zināms pārbūves termiņš un finansējums avots. Bauskas apvedceļš tiks uzbūvēts kā publiskās un privātās partnerības projekts un atklāts satiksmei 2031. gada sākumā. Visu pārējo pārslogoto galveno autoceļu posmu pārbūvei finansējuma patlaban nav.  

Gada tumšajos mēnešos iet bojā gājēji  

15 bojāgājušie valsts ceļu tīklā pērn bija uzbraukumos gājējiem. Tie visi gāja bojā gada tumšajos mēnešos, bet laikā no aprīļa līdz septembrim valsts ceļu tīklā gājēji nav gājuši bojā. “Pārvietojoties gar autoceļiem diennakts tumšajā laikā, gājējiem obligāti ir jālieto atstarojošie elementi. Arī posmos, kur atļautais braukšanas ātrums ir samazināts, gājēji, kas pārvietojas bez atstarotājiem, pakļauj sevi un citus satiksmes dalībniekus riskam,” atgādina E. Ļeonovs. No 15 pērn bojāgājušajiem gājējiem septiņi gāja bojā zonās, kur maksimālais braukšanas ātrums bija 50 un 70 km/h.  

Trīs no pieciem uzbraukumiem kokam – sekas alkohola lietošanai 

Uzbraukumi kokiem notiek uz valsts reģionālajiem un vietējiem autoceļiem, pērn piecos ceļu satiksmes negadījumos (CSNg) ar uzbraukumu kokam gāja bojā deviņi cilvēki. Trijos no šiem CSNg autovadītājs bija alkohola reibumā. Visbiežāk uzbraukumi kokam notiek uz vietējās nozīmes autoceļiem – šie ir ceļi ar mazāko satiksmes intensitāti, tajos vēsturiski ir veikti mazākie ieguldījumi, tostarp mazākā apjomā izpļauta zāle un krūmi ceļa nodalījuma joslā, tāpat tur nav bieža policijas kontrole. Viens no uzbraukumiem kokam notika, transporta līdzeklim ietriecoties pāri ceļam nokritušajā kokā. 

Vienlaikus koku ciršana pie autoceļiem bieži izsauc plašu negatīvu rezonansi un sabiedrības pretestību. Ainaviskie autoceļi ar kokiem un citiem apstādījumiem ir daudzviet Eiropā, un arī Latvijā, visticamāk, nekad nenonāksim situācijā, ka pilnīgi visu valsts autoceļu tuvumā tiks izcirsti visi koki. Pie valsts autoceļiem aug arī aizsargājamie koki, alejas un dižkoki.  

Atkarībā no ceļa veida pieeja var atšķirties. Pie maģistrālajiem ceļiem, uz kuriem ir lielāks atļautais braukšanas ātrums un līdz ar to arī augstākas drošības prasības, koki un citi stingri šķēršļi nevar atrasties.  

Savukārt reģionālie un vietējie autoceļi ir ar mazāku satiksmes intensitāti, tie bieži ved cauri apdzīvotām vietām, gar viensētām, māju puduriem. Šeit atsevišķos gadījumos ir iespējama cita pieeja, atstājot apstādījumus gar ceļu, bet lietojot papildu risinājumus satiksmes drošībai. Pie tādiem risinājumiem pieder atļautā ātruma samazināšanu arī ārpus apdzīvotām vietām vai drošības barjeru uzstādīšanu posmos, kur ir apstādījumi. Piemēram, Pierīgā gar vietējo autoceļu Imanta–Babīte (V20) ir saglabāta liepu aleja, bet braukšanas ātrums samazināts līdz 50 km/h, savukārt Vidzemē, reģionālā autoceļa Duči–Limbaži (P53) posmā no 21,26. līdz 25,91. km, ir saglabāta bērzu aleja gar ceļu un līdz ar to uzstādītas drošības barjeras. Abos gadījumos par aleju saglabāšanu iestājās pašvaldības.  

Šogad ceļu būvdarbi ir plānoti vairāk nekā 600 kilometros valsts autoceļu un 54 valsts autoceļu posmos ir paredzēts nocirst kopumā vairāk nekā 4000 koku.  

CSNg ar apgāšanos kā kļūdainu lēmumu rezultāts  

Pērn apgāšanās gāja bojā 10 cilvēki. Trīs no tiem bija kravas transporta vadītāji 62, 58 un 29 gadu vecumā. Kā CSNg ietekmējošie faktori tika konstatēti zaudēta kontrole pār transportlīdzekli, alkohola reibums, veselības stāvoklis, nepiesprādzēšanās un iemaņu trūkums. Tāpat gāja bojā divi vieglā transporta autovadītāji 23 un 43 gadu vecumā. Kā CSNg ietekmējošie faktori tika konstatēti atļautā braukšanas ātruma pārsniegšana, alkohola reibums un nepiesprādzēšanās. Apgāšanās gāja bojā arī pasažieris vieglajā transportlīdzeklī,, kura autovadītājs bija alkohola reibumā. Tāpat gāja bojā trīs 19, 27 un 39 gadus veci motociklisti, kā CSNg ietekmējošie faktori tika konstatēti atļautā braukšanas ātruma pārsniegšana, iemaņu trūkums, nogurums, neatbilstošs ekipējums, iemaņu trūkums un laikapstākļi. Apgāžoties gāja bojā arī viens 75 gadus vecs velosipēdists, iespējamais iemesls – neveiksmīga braukšanas uzsākšana. Visi apgāšanās bojāgājušie bija vīrieši.  

Ieguldījumi drošākos autoceļos atmaksājas 

Lai mazinātos bojāgājušo skaits uz valsts autoceļiem, no infrastruktūras viedokļa svarīgākais solis ir noslogotāko autoceļu pārbūve par tādiem, kuriem ir atdalītas brauktuves un vairākas joslas katrā virzienā. Šie ir finansiāli ietilpīgi risinājumi, tomēr tādā veidā var par trešdaļu samazināt bojāgājušo skaitu. Salīdzinot zaudējumus, ko daudzus gadus cieš valsts ekonomika lielā bojāgājušo skaita dēļ, un izdevumus, kas nepieciešami autoceļu pārbūvei, pārbūve izmaksā mazāk.  

Tikpat būtiski ir strādāt ar autoceļu lietotājiem, skaidrojot atbildību par lēmumiem, kas tiek pieņemti, lietojot ceļu infrastruktūru. Pārgalvīgi manevri, pārvietošanās gar autoceļiem tumsā bez atstarotājiem, sēšanās pie stūres alkohola reibumā, atļautā ātruma pārsniegšana – šie ir ceļu lietotāji lēmumi, kas noved pie letālām sekām.  

Kopumā pērn uz valsts autoceļiem gāja bojā 69 cilvēki, kas ir mazākais skaits pēdējo 30 gadu laikā. Lielākais bojāgājušo skaits bija sadursmēs, uzbraukumos gājējiem, uzbraukumos škērslim/kokam un apgāšanās.