Investori un būvnieki vēlas operatīvāku Būvniecības likuma grozījumu virzīšanu
Latvijas Darba devēju konfederācijas ģenerāldirektore Līga Meņģelsone atzina, ka Latvija starptautiskajā "Doing Business" reitingā nokritusies no 21.vietas uz 25.vietu un viens no iemesliem ir būvniecības nozares regulējuma nepilnības. Tautsaimniecības un nozares attīstību veicinošs regulējums jau gadiem ir iestrēdzis lēmēju varas gaiteņos, norādīja Meņģelsone.
"Patlaban problēma jau ir samilzusi tiktāl, ka šī gada sākumā, tiekoties gan ar Valsts prezidentu, gan Ministru prezidentu un finanšu ministru, Būvniecības likuma jautājumu jau esam izdalījuši kā atsevišķu, īpaši risināmu un ekonomikai eksistenciāli svarīgu jautājumu," sacīja Meņģelsone.
Būvniecības attīstības stratēģiskās partnerības priekšsēdētājs Valdis Birkavs informēja, ka jaunais Būvniecības likums, kas atrodas Saeimā izskatīšanai 2.lasījumā, jau paredz, ka būvatļauja tiek izsniegta jau tad, kad ir sagatavota būvniecības iecere. Būvatļauja jaunajā likumā ļaus sākt projektēšanu, bet atsevišķa atļauja būvdarbu sākšanai tiks izsniegta tikai tad, kad tiks izpildīti visi būvatļaujā minētie nosacījumi.
"Tomēr patlaban esošais regulējums paredz, ka, tiklīdz tiek saņemts iesniegums par būvatļaujas apstrīdēšanu, uzreiz tiek apturēti arī būvdarbi, lai vai kādā stadijā tie jau būtu. Jāpanāk, lai būvatļaujas apstrīdēšana automātiski nenozīmē būvdarbu apturēšanu. Tāpat skaidrs, ka nedrīkst atņemt iedzīvotājiem tiesības apstrīdēt kāda objekta būvatļauju, tomēr ir jāierobežo to personu loks, kurām ir tiesības to apstrīdēt," norādīja Birkavs.
Kanādas investīciju grupas "Homburg Management" valdes loceklis Džeimss Torpejs uzsvēra, ka tāda būvatļauju pārsūdzēšanas prakse kā Latvijai nepastāv nevienā valstī, kur investīciju grupa darbojas.
"Brīdī, kad ir izsniegta būvatļauja un pagājis likumā noteiktais periods, piemēram, 30 dienas, attīstītājs var bez bažām ieguldīt līdzekļus jauna objekta būvniecībā, zinot, ka viņa iecere ir izskatīta, pārbaudīta, akceptēta un nevienam pret to nav iebildumu. Tomēr Latvijā attīstītājs patlaban par to nevar būt drošs un jebkurā mirklī viņam izsniegto būvatļauju var apturēt, ieguldītos līdzekļus iesaldēt, un, pat ja būvatļauja tiek atjaunota, konstatējot, ka pārkāpumu nav bijis, neviens attīstītāja ciestos zaudējumus nekompensē," uzsvēra Torpejs.
Viņš informēja, ka "Homburg Management" kopumā Baltijas valstīs jau ir investējusi ap 300 miljoniem eiro (210 miljoni latu), bet pēdējos četros gados grupa īpašu uzmanību pievērsusi Latvijai, investējot 100 miljonus eiro (70 miljonus latu). Tuvākajā laikā grupa jaunos projektos Latvijā plāno investēt vēl 30 miljonus eiro (21 miljonu latu), taču, ja netiks atrasts saprātīgs būvatļauju apstrīdēšanas regulējums, šīs investīcijas Latvijai var iet secen.
"Ja investīcijas netiks aizsargātas un investors nejutīsies drošs par savu ieguldīto naudu, tad Latvija būs nevis pirmā, bet pēdējā investora izvēle starp trīs Baltijas valstīm," piebilda Torpejs.
Somijas "YIT" grupas meitasuzņēmuma "YIT Celtniecība" valdes priekšsēdētājs Andris Božē sacīja, ka arī "YIT Celtniecība" formālu iemeslu dēļ ir apstrīdēta un apturēta būvatļauja objektam Hospitāļu ielā 39. Rīgas pilsētas būvvalde atzinusi, ka būvatļauja izsniegta likumīgi, taču sūdzības iesniedzējs vērsies tiesā, līdz ar to patlaban neesot skaidrs, kad un vai vispār būvatļauja tikšot atjaunota.
Līdz ar to "YIT Celtniecība" veiktās investīcijas zemes iegādē, projektēšanā, būvniecības sākšanā ir ar lielu jautājuma zīmi. "Sabiedrībai ir tiesības realizēt savus iebildumus, taču tam jānotiek agrīnā stadijā - vēl būvniecības ieceres apspriešanas laikā, kamēr vēl nav veiktas apjomīgas investīcijas, nevis tad, kad būvdarbi objektā jau rit pilnā sparā," sacīja Božē.
Būvniecības uzņēmuma "Re&Re" valdes priekšsēdētājs Ainārs Pauniņš norādīja, ka Saeima novembra beigās otrajā un galīgajā lasījumā kā steidzamus pieņēma grozījumus Būvniecības likumā, nosakot, ka būvatļaujas par nacionālo interešu objekta būvniecību apstrīdēšana vai pārsūdzēšana neaptur būvatļaujas darbību, bet tagad Saeimai būtu jāsper nākamais solis un šāda norma jāattiecina uz visiem būvniecības objektiem.
"Tāda kārtība kā patlaban Latvijā, nav nekur Eiropā. Tikai tad, kad ir tiesas lēmums, ka būvatļauja izsniegta nelikumīgi, tikai tad tiek apturēta būvniecība," piebilda Pauniņš.
Ekonomikas ministrijas parlamentārais sekretārs Vilnis Ķirsis (RP) uzsvēra, ka šajā jautājumā ir jālīdzsvaro investoru un sabiedrības intereses. "Ir jāpanāk, lai tiesas šos jautājumus izvērtētu pēc iespējas ātrāk un panāktu kādu pagaidu noregulējumu," sacīja Ķirsis.
Viņš piebilda, ka vēl viens problēmas risinājums tiem objektiem, kurus apstrīdētas būvatļaujas dēļ nevar nodot ekspluatācijā, būtu būvvaldes izsniegta lietošanas atļauja, kas tikmēr, kamēr būvatļaujas lieta tiek iztiesāta, ļautu ekspluatēt objektu un gūt no tā peļņu. Šī lietošanas atļauja varētu kalpot arī par pamatu izsniegt Eiropas Savienības (ES) struktūrfondu līdzekļus, ja objekts ir būvēts ar ES līdzfinansējumu, piebilda Ķirsis.
Saeimas Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas priekšsēdētājs Vjačeslavs Dombrovskis (RP) informēja, ka patlaban ir izveidojusies dīvaina situācija - ja kādam kaut kas nepatīk kādā būvniecības objektā, tad var iesniegt prasību tiesā un visu apturēt. Ņemot vērā to, ka būvatļauju apturēšanas regulējums ir jārisina steidzami, Saeimas Tautsaimniecības komisija rosinās šo jautājumu kā atsevišķu esošā Būvniecības likuma grozījumu likumprojektu virzīt izskatīšanai Saeimā steidzamības kārtā, sacīja Dombrovskis.
Jau ziņots, ka, ņemot vērā to, ka vairāki būvniecības nozari pārstāvošie komersanti aicinājuši ierobežot personu tiesības apstrīdēt citai personai izsniegto būvatļauju, kā arī pauduši bažas, ka vilcināšanās ar grozījumiem Būvniecības likumā apdraud investīciju piesaisti, Ekonomikas ministrija (EM) sagatavojusi vairākus priekšlikumus grozījumiem spēkā esošajā Būvniecības likumā.
EM uzskata, ka, veicot atbilstošus grozījumus spēkā esošajā Būvniecības likumā, tiks atvieglota un veicināta gan pašmāju, gan ārvalstu komersantu investīciju veikšana Latvijā, radot vienkāršāku un paredzamāku būvniecības procesu, neradot risku apturēt sākto investīciju projektu un zaudēt jau veiktos ieguldījumus.
Sagatavotie grozījumi paredz svītrot no likuma paredzētās būves publiskās apspriešanas procedūru būvniecības procesā. Tāpat paredzēts saīsināt būvatļaujas apstrīdēšanas termiņu, nosakot to vienu mēnesi no būvatļaujas izsniegšanas brīža, ja būvniecības ierosinātājs nodrošinājis pienācīgu trešo personu informēšanas procedūru. Patlaban šis termiņš var būt pat viens gads.
Tāpat EM uzskata, ka strīdu gadījumos iespējams paātrināt būvatļaujas apstrīdēšanas iesnieguma izskatīšanas procesu pašvaldībās, nosakot, ka iestāde administratīvo lietu izskata mēneša laikā, bet, ja nepieciešams papildu izvērtējums, izskatīšanas termiņu var pagarināt līdz četriem mēnešiem. Patlaban atsevišķās pašvaldībās iesniegums tiek pagarināts līdz pat vienam gadam.
Sagatavotie grozījumi gan nenovērš gadījumus, kad persona, iesniedzot pieteikumu, var apturēt būvatļauju, tomēr nodrošina ātrāku jautājuma izskatīšanu pašvaldībā, lai komersants savu interešu aizsardzībai pēc iespējas ātrāk varētu izmatot administratīvā procesa pagaidu aizsardzības līdzekļus.
Paralēli EM šonedēļ nosūtīs saskaņošanai un pēc tam izskatīšanai valdībā informatīvo ziņojumu par regulējuma pilnveidošanu būvniecības procesā, kurā tiks iekļauta informācija par EM priekšlikumu pamatotību, kā arī konkrētu grozījumu Būvniecības likumā redakcijas. Ziņojuma mērķis ir saņemt valdības akceptu ministrijas priekšlikumiem pirms to virzības izskatīšanai Saeimā.
Rīga, 14.janv., NOZARE.LV.
Foto: LETA
2013.gada 14.janvārī
