Kad nepieciešami inženierģeoloģijas darbi?
Kas ir inženierģeoloģija? Inženierģeoloģija jeb ģeotehniskā izpēte ir ģeoloģisko un inženiertehnisko pētījumu komplekss, ko izmanto būvju projektēšanā. Šī izpēte ir nepieciešama tāpēc, ka nekad nevar zināt, ko sevī slēpj pazemes slāņi. Ģeotehnisko pētījumu laikā speciālisti novērtē grunts fizikālās un mehāniskās, kā arī apbūves laukuma ģeomorfoloģiskās īpašības. Vajadzības gadījumā tiek veikta arī gruntsūdeņu piesārņojuma izpēte. Grunts izpētes tehniskā atskaite ir dokuments, kas ļauj projektētājam nekļūdīgi aprēķināt pamatu konstrukciju, ņemot vērā visu negatīvo faktoru ietekmi gan celtniecības, gan ēkas ekspluatācijas laikā. Agrākos gados šos pētījumus veica tikai riska zonās, kur skaidri redzams, ka zem zemes ieguļ vājas nestspējas gruntis (kūdra vai dūņas). Mūsdienās šī izpēte ir nepieciešama, lai efektīvi un ekonomiski projektētu būves. Zinot, kādas gruntis atrodas zem projektējamās celtnes, iespējams precīzi noteikt pamatu izbūvei nepieciešamos ieguldījumus, kā arī izvairīties no nepatīkamiem pārsteigumiem jau būvniecības stadijā. Grunts stiprības un sastāva izpēte pirms būvniecība darbu sākšanas ir ar likumu noteikta kā obligāta, būvējot gan sabiedriskas ēkas, gan ģimenes privātmājas. Protams, ka sabiedriskās vai daudzdzīvokļu ēkas no inženierģeoloģiskās izpētes izvairīties nevar, jo neviens projektētājs nevar izstrādāt projektu, ja nav izpētes datu. Tomēr privātmāju pasūtītāji dažreiz mēdz neņemt vērā inženierģeologu ieteikumus, lai iekļautos būvniecībai atvēlētajā budžetā. Pat visgreznākā un kvalitatīvi uzcelta māja nepildīs savu funkciju, ja netiks ievēroti inženierģeoloģiskie priekšnosacījumi, tāpēc mājas būvniecības procesu vajadzētu sākt ar inženierģeoloģijas darbiem. Raksturīgākās kļūdas
Speciālisti neiesaka būvēt mājas uz nogāzēm, jo tas palielina ēkas konstrukciju deformāciju risku. Ja tomēr esat nolēmis būvēt tiešu nogāzē, šādā gadījumā grunts izpētes darbi jāveic īpaši rūpīgi. Visticamāk, būs jārēķinās ar naudas izdevumiem grunts pamatnes nostiprināšanai, pāļu dzīšanai un pamatīgu pamatu izbūvei. Taču šie izdevumi pasargās no iespējamām lielākām nepatikšanām vēlāk. Grunts izpētes rezultātā var atklāties, ka iecerētās mājas vietā gruntsslāņi "peld", kas var novest pie būves pamatu un sienu saplaisāšanas, bet sliktākā gadījumā – pat mājas sabrukšanas. Šādā gadījumā prātīgāk ir atteikties no mājas būvniecības šajā vietā. Vēl viena tipiska kļūda, kad topošās mājas saimnieki mēģina ietaupīt uz inženierģeoloģijas darbiem, ir saistīta ar ūdens komunikāciju ierīkošanu. Dažreiz tiek izlemts par mājas būvi, neizpētot gruntsūdeņus. Tiek uzbūvētas mājas konstrukcijas un tikai tad tiek pieaicināti speciālisti, kas veic dziļurbumu mājas apgādei ar ūdeni. Ja kvalitatīvs ūdens šajā vietā atrodas 150 metru dziļumā, uz iepriekšējo izpēti ietaupīto ar uzviju nākas iztērēt dziļurbuma veikšanai. Ne mazāk negatīvas sekas var rasties, ja gruntsūdeņi, tieši pretēji, atrodas ļoti sekli. Ja mājā tiek uzbūvēts pagrabs, neizpētot grunts sastāvu, jārēķinās, ka gruntsūdeņi applūdinās pagrabu. Galvenais secinājums: šo kļūdu labošana izmaksās krietni dārgāk nekā inženierģeoloģiskie izpētes darbi pirms būvniecības procesa sākšanas. Kritiskākajos gadījumos tie pat var pārsniegt jauna mājokļa izbūves izmaksas. Būtiskākie izpētes faktori Faktori, kas jāņem vērā, ceļot māju: · grunts sasalšanas dziļums; · grunts neviendabīgums zem ēkas pamatiem, kas ir īpaši bīstams kūdrainās vietās; · gruntsūdeņu līmeņa sezonālās svārstības; · iespējamie zemes noslīdējumi slīpās plaknēs u.c. · Grunts sasalšanas dziļums jāņem vērā, būvējot ēkas pamatus – tie nedrīkst būt seklāki par grunts sasalšanas līmeni. Latvijā grunts sasalšanas līmenis ir vidēji 1-1,5 metri. Ja pamati tiks ielikt seklāk, ēkas konstrukcijai draud "staigāšana", plaisāšana un sekojošs ļoti dārgs remonts. Ja ēkas pamati un pagrabstāva konstrukcijas tiek izbūvētas ziemā, nepieciešams grunts virsējos slāņus sildīt un uzturēt pozitīvu temperatūru – sasalusi grunts ir mazāk blīva, un tas nozīmē, ka pavasara atkušņa laikā grunts uz ēkas pamatiem iedarbosies ar lielāku spiedienu, kas draud ar pamatu saplaisāšanu. Grunts neviendabīgums zem ēkas pamatiem var novest pie tā, ka pamati nosēdīsies nevienmērīgi (vietām vairāk, vietām mazāk) – īpaši tas attiecas uz stabveida un lentveida pamatiem. Nepaliks bez sekām arī sienu konstrukcijas, kurās, visticamāk, radīsies plaisas. Ja ir pamats bažām, ka grunts ir neviendabīga, pamatu izbūves vietās nepieciešams veikt grunts izpētes darbus īpaši rūpīgi, veicot urbumus pamatu likšanas vietās. To pašu nepieciešams veikt, ja zem grunts smilšu un māla slāņa atrodas kūdras slānis, kas ir ļoti "vāja" grunts. Gruntsūdeņu dziļuma izpēte svarīga tāpēc, ka gruntsūdeņu līmenis var būtiski atšķirties atkarībā no gadalaika – karstā vasarā tas var būt minimāls, bet pavasaros, kad sāk kust sniegi, tas var būtiski celties. Ja šādas problēmas tiek laikus paredzētas, ar tām iespējams cīnīties – pamatos un pagrabstāvā iebūvējot drošāku hidroizolāciju, pamatu izbūvei izmantojot speciālu betona marku utt. Secinājums: atklāt un izpētīt visas grunts īpašības iespējams tikai pēc inženierģeoloģisko darbu veikšanas, apvienojot gan tradicionālās, gan mūsdienu metodes. Ja vēlaties, lai izpēte tiktu veikta kvalitatīvi, pieaiciniet šajos darbos specializētu uzņēmumu. Sagatavojis Sandis Fatjanovs Raksts tapis sadarbībā ar firmu Geo-Tech Foto no publicitātes materiāliem
