Izmaiņas normatīvajos aktos paver iespējas modernizēt iepakojuma ražošanu un pārstrādi
Jau 2026. gada augustā stāsies spēkā Eiropas Parlamenta un Padomes jaunā regula par iepakojumu un iepakojuma atkritumiem, kas paredz ierobežojumus attiecībā uz iepakojuma apjomu un kaitīgajām vielām to sastāvā, kā arī nosaka konkrētas prasības iepakojuma pārstrādājamībai, marķējumam un atkārtotai lietošanai. Tas būtiski ietekmēs visus iepakojuma aprites posmus – no ražotāja un tirgotāja līdz pat patērētājam. Par šīm un citām gaidāmajām izmaiņām, tostarp Latvijas normatīvā regulējuma pielāgošanu, tika diskutēts ikgadējā seminārā “Ilgtspējīgs iepakojums 2025”, ko rīkoja “Latvijas Zaļais punkts” sadarbībā ar Latvijas Biozinātņu un tehnoloģiju universitāti (LBTU) un Latvijas Iepakojuma asociāciju.
Rudīte Vesere, Klimata un enerģētikas ministrijas valsts sekretāres vietniece vides politikas jautājumos seminārā vērsa uzmanību uz galvenajām regulas prasībām un to pārnesi nacionālajā normatīvajā regulējumā: “Regula par iepakojumu un iepakojuma atkritumiem ir vairāk nekā normatīvais ietvars un jaunas prasības – tā ir būtiska vērtību pārvirzīšana visā piegādes ķēdē, kur centrā nonāk ilgtspēja, atbildība un caurspīdīgums lēmumu pieņemšanā. Tās mērķis nav vienkārši noteikt ierobežojumus, bet veidot vienotu un visām pusēm skaidri saprotamu sistēmu. Gan marķējumam, gan prasībām attiecībā uz iepakojuma materiāliem, apjomu vai atkārtotu lietošanu ir kopīgs pamats – dot patērētājam iespēju izdarīt informētu un pārdomātu izvēli un vienlaikus mudināt ražotājus ieviest inovatīvus un gudrus risinājumus.”
Regula strukturēta trīs līmeņos: prasības iepakojumam un tā dizainam, pienākumi un kontrole, kā arī iepakojuma atkritumu apsaimniekošana. Ar regulu noteikts, ka līdz 2040. gadam izlietotā iepakojuma apjoms būs jāsamazina par 15% pret 2018. gada apjomiem, pakāpeniski ieviešot pāreju uz efektīvāku, pārstrādājamāku un atkārtoti lietojamu iepakojumu. Tāpat regulā noteiktas prasības attiecībā uz pārstrādātā materiāla minimālo saturu konkrētos iepakojumu veidos, piemēram, PET pudelēm, vienreiz lietojamām dzērienu pudelēm, paletēm un citiem iepakojumiem.
Nodoklis par nepārstrādātu plastmasu straujākai virzībai uz ilgtspējīgu iepakojumu
Līdz ar jauno regulējumu jau vairākus gadus spēkā esošas arī ES prasības attiecībā uz atkritumu apjoma samazināšanu atkritumu poligonos, kā arī atkritumu pārstrādi. 2035. gadā atkritumu poligonos varēs apglabāt tikai 10% no kopējiem sadzīves atkritumiem, savukārt jāpārstrādā būs vismaz 65%. Lai veicinātu plastmasas iepakojuma pārstrādi un pārstrādājama plastmasas iepakojuma izvēli, kopš 2024. gada 1. jūlija Latvijā ir noteikts dabas resursu nodoklis par nepārstrādātu plastmasas iepakojumu: 0,80 eiro/kg par pārstrādājamu, bet nepārstrādātu iepakojumu, vai par iepakojumu, kas tika reģenerēts, bet nav pārstrādājams, un 1,25 eiro/kg – par iepakojumu, kuru nevar pārstrādāt un kurš netika reģenerēts.
“Latvijas Zaļā punkta” direktors Kaspars Zakulis uzsver, ka šīs izmaiņas veido godīgu, uz nākotni orientētu sistēmu, kas veicina videi draudzīgu materiālu izmantošanu un sekmē pāreju uz aprites ekonomiku: “Latvijā ražotāju atbildības sistēmas aktīvi īsteno procesus valstī noteikto izlietotā iepakojuma pārstrādes un reģenerācijas mērķu sasniegšanai. Pēc izmaiņām dabas resursu nodokļa likumā, kas stājās spēkā pērn, tās uzņemas atbildību arī par nodokļa administrēšanu attiecībā uz nepārstrādāto polimēru iepakojuma daļu. Raugoties uz nākotnes perspektīvām, Eiropas jaunais iepakojuma regulējums iezīmē virzienu vēl straujākai pārejai uz pārstrādājamu un vairākkārt izmantojamu jeb ilgtspējīgu iepakojumu.”
Šī brīža izaicinājumi un zinātnē balstīti risinājumi
LBTU veiktais pētījums ES LIFE projekta* ietvaros, kura laikā tika analizēti vairāk nekā 3000 iepakojumu veidu, rāda, ka 11,24% gadījumu iepakojuma tilpums ir pārlieku liels, un 22% iepakojumu vispār nav norāžu par materiāla veidu. Tādējādi tiek mazinātas šo iepakojumu pārstrādes iespējas, un uzņēmumiem nākas vērtēt jaunus risinājumus pārejai uz ilgtspējīgāku iepakojumu.
Sandra Muižniece-Brasava no LBTU seminārā norādīja, ka uzņēmēji aizvien vairāk apzinās pārmaiņu nepieciešamību, taču pāreja uz videi draudzīgāku iepakojumu nav vienkārša: “Iepakojuma materiāls un forma ietekmē gan produkta uzglabāšanas termiņus, gan pārvadāšanu un citus aspektus. Piemēram, pāreja no polistirola materiāla, kas nav pārstrādei derīgs, uz polipropilēnu, kas ir videi draudzīgāks un pārstrādājams materiāls, būtiski maina produkta uzglabāšanas faktorus. Šajā gadījumā – samazina uzglabāšanas termiņu, kas ir izaicinājums uzņēmējiem. Tas nozīmē, ka palielināsies zinātnes nozīme, ļaujot ražotājiem nonākt pie visām pusēm saistoša, ekonomiski pamatota un ilgtspējīga iepakojuma materiāla.”
SIA “Nordic Plast” kvalitātes vadītāja Kristīne Geidāne uzsver, ka pārstrādes procesā būtiskākie izaicinājumi ir daudzslāņu jeb kompozītmateriāli, kā arī iepakojums ar lieliem apdrukas un līmes laukumiem vai iepakojums, kas pārklāts ar pārstrādei nederīgām etiķetēm.
“Mūsu pieredze rāda, ka, pat ja preču ražotājs saņēmis iepakojuma izplatītāja apliecinājumu, ka iepakojums ir pārstrādājams, laboratoriskā testēšana bieži vien atklāj pretējo – piemēram, materiāls izrādās vairāku slāņu vai pat neatbilst ražotāja norādītajam materiāla veidam. Tieši tāpēc šobrīd ES LIFE projekta* ietvaros “Nordic Plast” un “Latvijas Zaļā punkta” izveidotā polimēru materiālu testēšanas laboratorija kļūst par būtisku rīku, kas palīdz pamatoti novērtēt iepakojuma piemērotību pārstrādei, nepaļaujoties vien uz teorētiskiem pieņēmumiem,” norāda K. Geidāne.
Seminārā izskanēja arī atziņas par nepieciešamību attīstīt šķirošanas un pārstrādes infrastruktūru, pielāgot tehnoloģijas zemas kvalitātes materiāliem, pilnveidot informāciju, kas izvietota uz iepakojuma, kā arī veicināt patērētāju un ražotāju domāšanas maiņu. Vienlaikus tika akcentēta Latvijas iespēja būt par zinātnē un praksē balstītu pārmaiņu līderi reģionā.
Seminārs “Ilgtspējīgs iepakojums 2025” tiek rīkots ar mērķi veidot kopīgu dialogu ar nozares pārstāvjiem un tirgotājiem, tādējādi veicinot izpratni par esošajiem un gaidāmajiem uzstādījumiem attiecībā uz iepakojuma apsaimniekošanu Latvijā. Šogad pasākumā piedalījās pārstāvji no Klimata un enerģētikas ministrijas, “Latvijas Zaļā punkta”, Latvijas Iepakojuma asociācijas un Latvijas Biozinātņu un tehnoloģiju universitātes, kā arī SIA “Eco Baltia vide” un citi.
*Seminārs tiek rīkots LIFE integrētā projekta “Atkritumi kā resursi Latvijā – Reģionālās ilgtspējas un aprites veicināšana, ieviešot atkritumu kā resursu izmantošanas koncepciju” (LIFE Waste To Resources IP, LIFE20 IPE/LV/000014) ietvaros, kas tiek īstenots ar Eiropas Savienības LIFE programmas un Valsts reģionālās attīstības aģentūras finansiālu atbalstu. www.wastetoresources.varam.gov.lv.
