Izmantojot ES naudu, akustisko koncertzāli varētu būvēt Skanstes apkaimē
Izmantojot 30 miljonus eiro Eiropas Savienības (ES) fondu naudas, ar būvkompāniju "Merks" un vairākiem nekustamā īpašuma attīstītājiem saistītā organizācija "Skanstes attīstības aģentūra" Skanstes apkaimē ieplānojusi celt konferenču centru, izveidojot tajā arī akustisko koncertzāli, vēsta raidījums "LNT Ziņu TOP 10".
Tikmēr grandiozais koncertzāles projekts uz AB dambja, visticamāk, paliks nerealizēts, atzīst Kultūras ministrijā (KM).
Komplekss Skanstes apkaimē būtu gatavs ap 2021.gadu. Un, pēc "Skanstes attīstības aģentūras" valdes priekšsēdētāja, bijušās kultūras ministres Helēnas Demakovas kādreizējā padomnieka un kādreizējā Tautas partijas tēla veidotāja Mārtiņa Vanaga stāstītā, projektā jau no paša sākuma ir skaidri definētas prasības zāles akustikai. Tai esot jābūt zālei, kas ir piemērota simfoniskās mūzikas koncertiem, kamermūzikas, kora mūzikas koncertiem un citiem pasākumiem. Konferenču un koncertzāles ēkas projektēšana pasūtīta arhitektam Uldim Balodim, kurš radīja arī Rēzeknes kultūras centru "Gors".
Lai privātais projekts sanāktu lētāks, "Skanstes attīstības aģentūra" gaida brīdi, kad KM izsludinās konkursu uz 30 miljonu eiro piešķiršanu. Šī nauda būtu no tiem 93 miljoniem eiro, ko ES atvēlējusi degradēto pilsētas rajonu sakārtošanai, un Skanstes ielas rajons atbilst šādai definīcijai. Naudu nedrīkstētu izmantot ne AB dambja projekta atdzīvināšanai, ne Kongresu nama pārbūvei par akustisko koncertzāli.
Lai arī konkurss par pieteikšanos uz ES naudas apgūšanu vēl nav izsludināts, sarunai ar raidījumu deleģētais KM eksperts Jānis Dripe izrāda simpātijas tieši Skanstes privātajam projektam.
"Veidot rajonā, kurš šobrīd viens no nedaudzajiem, kas Rīgā attīstās, Skanstes areālā, vienu jaunu konferenču centru, un tajā veiksmīgi ieprojektēt akustiskās koncertzāles funkciju. No Kultūras ministrijas viedokļa mēs būtu tikai gandarīti, jo būtu atrisināts jautājums par koncertzāli Rīgā," vērtēja KM eksperts, arhitekts Jānis Dripe. Viņš piebilda, ka jebkurā gadījumā būs konkurss.
Privāto un publisko partnerību kā finansiāli saprātīgāko risinājumu sauc arī Saeimas deputāts, bijušais kultūras ministrs Ints Dālderis (V). Šajā modelī valstij gan nepiederētu koncertzāle - pat ne viens skatuves dēlis. Taču līgumā ar privātuzņēmumu tiktu iekļauti stingri noteikumi apmaiņā pret Eiropas fondu naudu.
"Iegūstot 30 miljonu investīciju un izveidojot nepieciešamo koncertzāli, 20 gadus valsts iegūst bez maksas iespēju izmantot šo infrastruktūru attiecīgu skaita dienu gadā. Vismaz 100 dienas gadā. Un visa kompleksa uzturēšanas izmaksas uzņemas pats privātais, kas varētu būt līdzīgi kā "Lielajā dzintarā" Liepājā - ap miljonu eiro gadā. Tātad tas ir vēl viens ietaupījums budžetam," komentēja Dālderis.
Uz AB dambja savulaik plānotā projekta autors arhitekts Andis Sīlis ir skeptisks par koncertzāles būvniecību kādā no degradētajām teritorijām tikai tāpēc, lai apgūtu ES finansējumu. "Tas, ko viennozīmīgi teica visi konsultanti un arhitekti - nav vērts lielu naudu iztērēt kaut kur krūmos. Tai ēkai ir jābūt redzamai, jo tā pati ar savu klātbūtni rada to pievienoto vērtību," norādīja arhitekts.
Tomēr grandiozais koncertzāles projekts uz AB dambja, visticamāk, paliks nerealizēts. "Skanstes attīstības aģentūra" nebija apsvērusi ideju pārņemt šo projektu. "Koncertzāles projekts AB dambī ir vienkārši par dārgu. Varbūt tad, pēc daudziem gadiem, kad Latvija kļūs par īpaši turīgu valsti, pie šī projekta varēs atgriezties, bet turpmāko 10 - 15 gadu perspektīvā nav nekādu saprātīgu iespēju šo projektu īstenot," uzskata Vanags.
Savukārt KM norāda, ka pie tā varētu atgriezties vien tad, ja neizdotos iepriekš minētais privātās un publiskās partnerības projekts ar ES naudu un ideja par Kongresu nama pārbūvi. Politiķi gan saka - pat ja valsts budžetā parādītos kādi lieki miljoni eiro, tie, pirmkārt, būtu jānovirza kultūras darbinieku algu paaugstināšanai.
Jautājumu par akustisko koncertzāli aktualizēja arī šīs nedēļas labā ziņa no Losandželosas, kur prestižo "Grammy" balvu saņēma latviešu diriģents Andris Nelsons ar Bostonas simfonisko orķestri. Nelsons šobrīd ir devies turnejā pa Eiropu, un koncertvietu sarakstā ir dažādas pilsētas, bet - ne Rīga. Jo Latvijā akustika nevienā no koncertzālēm neatbilst tādai kvalitātei, lai mūziķus bez kauna šeit varētu ielūgt.
"Viņš izteica frāzi - labprāt pie jums brauktu ar šiem lielajiem pasaules klases kolektīviem, bet sakiet, lūdzu, kur uzstāties? Kur? Opera ir vienīgā vieta, bet tā nav simfoniskā koncerta zāle. Un atkal mēs atgriežamies pie vecās lietas, kad tad mēs ķersimies klāt un kaut ko darīsim. Tā koncertzāle Rīgai ir kauna traips, ka viņas nav," stāstīja komponists Raimonds Pauls.
LETA
Foto: Lita Krone/LETA
