Iznācis žurnāla “Būvinženieris” 100. numurs!

Lasītājiem pieejams žurnāla "Būvinženieris" oktobra izdevums Nr. 100.

2024. gada oktobra žurnālā "Būvinženieris" Nr. 100 lasi:

Aktualitātes

Būvinženierim – 100!

Virsraksts nemaldina – žurnālam Būvinženieris patiešām ir jau 100; tiesa nevis gadu, bet numuru. Šis – 2024. gada oktobra numurs – ir jau simtais Būvinženieris, kas dodas pie lasītājiem.

Protams, arī gadu skaits žurnālam nav tik nenozīmīgs – pats pirmais numurs iznāca 2006. gada jūlijā, līdz ar to šā gada vasarā Būvinženieris sasniedza pilngadību – 18 gadu. Tas, ka biedrības – Latvijas Būvinženieru savienības – izdots medijs iznāk tik ilgu laiku un aizticis līdz simtajam numuram, ir patiešām cienījami un pat fenomenāli, kā to uzsver žurnāla izveidotāja un ilggadējā galvenā redaktore Mārīte Šperberga. Un ar to mēs ļoti lepojamies!

Simtajam numuram par godu esam lēmuši veltīt dažas šā žurnāla lappuses nelielam ilustratīvam un krāsainam ceļojumam laikā – no 2006. līdz 2024. gadam –, dažās turpmākajās lappusēs publicējot visu 100 izdoto Būvinženieru vākus un ļaujot izsekot, kā laika gaitā esam mainījušies.

Būt uz viena viļņa ar nozari

Šā gada 1. augustā Būvniecības valsts kontroles biroja (BVKB) direktores amata pienākumus sāka veikt Baiba Vītoliņa, līdzšinējā ilggadējā Patērētāju tiesību aizsardzības centra direktore. Vasaras izskaņā neilgi pēc stāšanās jaunajā amatā Baiba Vītoliņa iepazīšanās vizītē apmeklēja Latvijas Būvinženieru savienību (LBS), tiekoties ar LBS vadību un pārrunājot nozares problēmas, kā arī ieskicējot turpmākās sadarbības iespējas. Žurnāls Būvinženieris tikās ar Baibu Vītoliņu septembra vidū – pusotru mēnesi pēc stāšanās amatā. Runājām gan par līdzšinējo darba pieredzi, gan par pirmajiem iespaidiem BVKB, arī par sadarbību ar nozari un turpmāko iestādes vadības stratēģiju. Nedaudz – arī par jaunās biroja vadītājas profesionālajiem principiem un uzskatiem.

Nozares līderi pērn audzējuši apgrozījumu, bet jo īpaši peļņu

Būvniecības nozares uzņēmumu kopējais apgrozījums 2023. gadā sasniedzis 5,37 miljardus eiro (par 41,17 miljoniem eiro vairāk nekā 2022. gadā), kas veido 6,85 % no visu Latvijas uzņēmumu apgrozījuma pagājušajā gadā, savukārt to kopējā peļņa pēc nodokļu nomaksas pērn divkāršojusies. Teju pusi (49,65 %) no būvniecības nozares kopējā apgrozījuma pērn veidojuši TOP 100 saraksta uzņēmumi, liecina Lursoft IT apkopotie dati. Tie rāda, ka 100 nozares līderiem pagājušajā gadā izdevies palielināt apgrozījumu par 19,5 %, rādītājam sasniedzot 2,67 miljardus eiro. Ievērojamu pieaugumu pagājušajā gadā uzrādījusi arī TOP 100 saraksta uzņēmumu peļņa, kas pēc nodokļu nomaksas sasniegusi 129,36 milj. eiro (peļņa 2022. gadā – 50,93 miljoni eiro), tāpat TOP 100 būvniecības uzņēmumos pieaudzis nodarbināto skaits, sasniedzot jau 11,47 tūkstošus (2022. gadā – 11,33 tūkstoši).

Kā uzbūvēt privātmāju?

Privātmāju būvniecība un arī plānotais remonts kā būvniecības nozares atsevišķa joma ir pārpildīta ar problēmām, kuru risinājumā aktīvāk būtu jāiesaistās valsts pārvaldei un pašvaldībām. Iespējams, no problēmu saraksta var izdalīt procesus, kas saistāmi ar sadarbību ar būvvaldēm tiktāl, cik tas attiecināms uz procesa sākšanu. Taču tālākais bieži atkarīgs no veiksmes stāstiem, jo cilvēkam, kurš iecerējis būvēt māju, ir tiesības nepārzināt būvniecības procesu, būvizstrādājumu specifiku, alternatīvas. Nemaz nerunājot par arhitektu, būvnieku, piegādātāju un, vēlams, arī būvuzraugu izvēles iespējām. Protams, runa ir arī par pelēko ekonomiku un spējām visu paveikt paša spēkiem. Jebkurš būvniecības process sākas ar ieceri. Šajā gadījumā – ar vēlmi uzbūvēt privātmāju. Pirmais un galvenais jautājums slēpjas tajā, kur meklēt kvalificētu padomdevēju.

Personība

Tiltu eksperts un aizbildnis

SIA Inženierbūve valdes priekšsēdētājs, Rīgas Tehniskās universitātes profesors Ainārs Paeglītis sarunas laikā vairākkārt uzsver divas patiesības – Latvijā visi tilti ir droši, un būvinženieriem maize būs vienmēr. Un viņš zina, ko saka. Gan kolēģu un nozares profesionāļu, gan žurnālistu ieskatā vērtēts kā viens no Latvijas labākajiem un erudītākajiem tiltu ekspertiem, un pats arī nenoliedz, ka par šīm būvēm zina visu – gan kā tās projektēt un būvēt, gan kā uzturēt.

Vairāku gadu desmitu garumā devis nozīmīgu pienesumu Latvijas ilgtspējīgā attīstībā, būtisku uzmanību veltot autoceļu tiltu projektēšanas, izpētes un darbmūža pagarināšanas problēmām. Vadījis desmitiem jaunu autoceļu tiltu vai to rekonstrukciju būvprojektu, veicis neskaitāmas inspekcijas un pārbaudes, sniedzis tehnisko novērtējumu, lai gūtu pārliecību, ka šo būvju lietošanas drošība ir ikviena īpašnieka redzeslokā un ciešā atbildībā. Tiltu lietpratējs un aizbildnis, kurš, piesakot sevi vizītē pie tiltu pārvaldītājiem, reizēm mēdz jokot, ka pārstāvot tiltu arodbiedrību. Par mūža ieguldījumu būvindustrijā un nozares attīstībai veltītajiem 45 gadiem A. Paeglītis pērn ieguvis prestižo Būvindustrijas lielo balvu Pamatakmens, un ar šo novērtējumu lepojas.

Perfekcionisms un pārliecība

Būvindustrijas lielās balvas laureāts kategorijā Gada jaunais inženieris Gints Krasausks ir īsts būvinženiera aroda patriots. Zinošs un erudīts savas jomas profesionālis, bet joprojām zinātkārs un ar nerimstošu dzinuli izzināt pasauli un apgūt ko jaunu. Pagājušā gada rudenī, saņemot Būvindustrijas lielo balvu Pamatakmeni, Gints bija SIA Merks būvdarbu vadītāja palīgs, bet no šā gada pavasara, kā pats ne bez lepnuma atklāj, ir sertificēts būvdarbu vadītājs un būvuzraugs.Ar Gintu mums veidojas nepiespiesta un smiekliem piepildīta saruna – par ikdienu, projektiem un brīvo laiku. Saruna, kas paver gaišu skatu uz jauno inženieru paaudzi, dzirdot, ar kādu nopietnību tiek pieiets lietām, atklājot patiesi apzinīgu nodošanos darbam un nemitīgi tiecoties uz attīstību un perfekciju.

Būve

Jaunais tilts pār Jāņupīti Krāslavā

Šā gada jūnija beigās Krāslavā tika atklāts jaunuzbūvētais tilts pār Jāņupīti, kura būvniecībā izmantoti unikāli, Latvijas tiltu būvē reti sastopami risinājumi – līmētā koka sijas laiduma konstrukcijā un koka atvairbarjeras brauktuves drošības konstrukcijā. Tilts pār Jāņupīti Krāslavā atrodas pilsētas vēsturiskajā centrā, un kopumā tā vecums sasniedz jau teju 200 gadu. Savā ilgajā pastāvēšanas laikā tas piedzīvojis vairākas pārbūves, taču vienmēr bijis nozīmīgs kultūrvēsturiskās ainavas elements. Pēc SIA Inženieru birojs Kurbada tilti sniegtā atzinuma par tilta neapmierinošo tehnisko stāvokli un atklātajiem defektiem 2016. gada vasaras nogalē tilts tika slēgts autotransportam, atļaujot pa to pārvietoties tikai gājējiem. Gala lēmums bija skarbs – ja tiltu vēlas atjaunot, tas jānojauc un jābūvē no jauna. Šā projekta īstenošanā izmantoti mūsdienīgi, bet vienlaikus vēsturiskajai ārtelpai atbilstoši materiāli un tehnoloģijas, ievērojot kultūras pieminekļa un vides aizsardzības prasības. Atšķirībā no iepriekšējā jaunais tilts tagad klasificējams kā kokbetona tilts, jo nesošās sijas ir darinātas no koka, bet virsējā klātne – no dzelzsbetona, kam uzklāts asfalta segums.

Vērienīgs papildinājums sporta infrastruktūrai – Komandu sporta spēļu halle

Līdz šā gada beigām ekspluatācijā plānots nodot jaunbūvēto Komandu sporta spēļu halli, kas nodrošinās mūsdienīgu un kvalitatīvu infrastruktūru gan komandu sporta spēļu treniņiem, gan vietējām un starptautiskām sacensībām, tai skaitā paraolimpiskā sporta vajadzībām.

Komandu sporta spēļu halle ar vairāk nekā 12 tūkstošu kvadrātmetru lielu kopējo telpu platību atrodas Rīgā, K. Barona ielā 99C. Hallei ir seši virszemes stāvi un viens pazemes stāvs.

Ēku paredzēts izmantot komandas sporta spēļu vajadzībām – treniņprocesu un starptautisko sacensību nodrošināšanai, ievērojot konkrēto sporta veidu starptautisko sacensību noteikumus. Ēku varēs izmantot maksimāli daudzfunkcionāli, arī kā koncertu, izstāžu u. c. kultūras pasākumu norises vietu. Jaunās ēkas fasādes apdare risināta, respektējot Rīgas vēsturiskā centra un zemesgabalam apkārt esošo apbūvi. Ēkas fasāžu kompozicionālais risinājums izstrādāts, pamatojoties uz ēkas funkcionālajām un konceptuālajām vērtībām. Ēkas ārsienas rotā metāla konstrukcijas režģis, radot dinamisku, viļņveida vienotu ritmu, tā veidojot asociāciju ar basketbola groza tīklu. Savukārt fasāde ar galveno ieeju risināta kā iekārta stikla konstrukcija ar integrētu metāla režģi, paredzot ēkas publiskai funkcijai atbilstošu tēlu.

Koka būve

Bērnudārzs no koka konstrukcijām Salaspilī

Pirmsskolas izglītības iestādes no koka konstrukcijām Latvijā top arvien vairāk, bet jaunā būve nav parasts pašvaldības bērnudārzs. Arhitektu birojs MADE arhitekti, uzvarot arhitektūras metu konkursā, nav gājis vieglāko ceļu, projektējot tikai to, kas prasīts, bet gan radījis tiešām kvalitatīvu laikmetīgu arhitektūru ar izciliem energoefektivitātes un akustikas rādītājiem un pārdomātu ārtelpu bērniem. Iesaistot dažādu jomu profesionāļus Salaspilī, Rubeņu ielā 2A, ir realizēta kompakta būve ar 12 grupu telpām un lielu kopīgu telpu jeb dzīvojamo istabu ēkas centrā. Jaunā ēka ir ieguvusi pasīvās ēkas sertifikātu, un Vācijā izsniegtais Passive House Institute pasīvās ēkas sertifikāts ir Eiropā pazīstamākais un prasību ziņā stingrākais sertifikāts attiecībā uz ēku energopatēriņu un iekštelpu klimata komfortu. Tagad Salaspils Septītais bērnudārzs ir Baltijas valstīs pirmā publiskā pasīvā ēka, kurai šāds sertifikāts piešķirts.

Standarti

Jaunais energoietaišu tehniskās ekspluatācijas nacionālais standarts

2024. gada 12. septembrī LVS tika reģistrēta nacionālā energoietaišu tehniskās ekspluatācijas standarta sērija jeb, precīzāk, standarta sešas daļas. Standartu sērija nosaka vienotas prasības elektroietaišu un elektrostaciju energoietaišu tehniskajai ekspluatācijai Latvijā un pieņemšanai ekspluatācijā (dokumentācijas apjoms, nepieciešamās pārbaudes, prasības iekārtām u. c.). Latvijā nebija izstrādāts viens konkrēts nacionāla līmeņa normatīvais dokuments/normatīvo dokumentu grupa, kas noteiktu prasības energoietaišu tehniskās ekspluatācijas organizācijai, tāpēc radās nepieciešamība un vēlme sakārtot nozari, un ieinteresētās puses – lielākie enerģētikas uzņēmumi Latvijā un arī Rīgas Tehniskā universitāte – ieguldīja aktīvu darbu prasību izstrādē.

Par pamatu standartu sērijas izveidei tika ņemts iepriekš izstrādātais un līdz šim enerģētikas nozarē plaši lietotais Latvijas Elektrotehniskās komisijas (LEK) energostandarts LEK 002 Energoietaišu tehniskā ekspluatācija.

Abonē drukāto un elektronisko "Būvinženieri":

• www.buvinzenierusavieniba.lv, 
• rakstot e-pastu buvinzenieris@blbs.lv,
• www.abone.lv,
• vai pērc žurnālu Preses servisa tirdzniecības vietās!