Iznācis žurnāla “Būvinženieris” 103. numurs

Lasītājiem pieejams žurnāla "Būvinženieris" aprīļa izdevums Nr. 103.

2025. gada aprīļa žurnālā "Būvinženieris" Nr. 103 lasi:

Aktualitātes

Būvniekiem – vairāk nekā 5,3 tūkstoši nekustamo īpašumu

Nekustamo īpašumu tirgus aktivitāte cieši saistīta ar būvniecības nozares attīstības dinamiku, tāpēc Lursoft IT pēta, cik aktīvs pēdējos gadu periodā bijis nekustamo īpašumu tirgus Latvijā, kā arī analizē datus, cik liels skaits nekustamo īpašumu pieder pašiem būvniekiem. Lursoft IT apkopotie dati rāda, ka 2024. gadā Latvijā reģistrēto nekustamo īpašumu darījumu skaits pārsniedza 51 tūkstoti. Lai arī reģistrēto darījumu pērn bijis par 1,2 % vairāk nekā gadu iepriekš, pētījuma dati atklāj, ka pēdējos divos gados darījumu skaits ar nekustamo īpašumu sarucis. Kopējā summa darījumiem ar nekustamo īpašumu Latvijā pagājušajā gadā sasniedza 2,49 miljardus eiro, kas ir par 5,5 % vairāk nekā gadu iepriekš. No tās 43,16 % pērn veidoja dzīvokļu pārdošanas darījumi, vēl 30,81 % – darījumi ar zemi ar ēkām, bet 20,69 % – darījumi ar zemi.

Atbildība būvniecībā. Autoruzraudzība

Pēc Zolitūdes avārijas ir pastiprināta būvdarbu kontrole, kā arī ir notikusi atbildības jautājumu sakārtošana. Tomēr jāatzīst, ka ar radušos situāciju projektētāji nav pārāk apmierināti, jo likumdošanas izmaiņu rezultātā izveidojies absurds, praktiski nerealizējams un neproporcionāls atbildības sadalījums. Lai šī brīža situāciju labāk izprastu, Latvijas Būvkonstrukciju projektētāju asociācija (LBPA) šā gada martā konferenču centrā Citadele organizēja plašu konferenci Atbildības sadalījums autoruzraudzības procesā/juridiskais aspekts. Šāda veida konference tika rīkota pirmo reizi ar mērķi pulcēt ne tikai asociācijas biedrus, bet arī citus būvniecības profesionāļus plašākai diskusijai par šo būtisko jautājumu.

Par riskiem, KNAB un korupciju

Būvniecības nozarē strādājošajiem ir absolūti skaidrs, ka riski tiek definēti kā kaitējuma iespējamība (varbūtība), kam ir absolūti subjektīvs skatījums uz konkrēto būvniecības procesu.

Pamatā ir divas sastāvdaļas – iestāšanās iespējamība un riska ietekmes smagums. Ja ir saprotami riski, to iespējamais kaitējums, nenoliedzami, var meklēt risinājumus, kas nodrošinās kaitējuma iespējamības mazināšanu. Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojs 2025. gada martā publicējis stratēģiskās analīzes ziņojuma kopsavilkumu par korupcijas risku analīzi Latvijas pašvaldību būvvaldēs. Ziņojums ir vispārīgs, bet vairums no rekomendācijām ir visnotaļ birokrātiju veicinošas, kaut šobrīd dzīvojam periodā, kad daudz tiek runāts par birokrātijas mazināšanu.

Sākusies pretendentu pieteikšana Būvindustrijas lielajai balvai

No 10. aprīļa ir sākusies pretendentu pieteikšana apbalvojumam Būvindustrijas lielā balva. Iesniegt pieteikumus būs iespējams līdz pat 12. septembrim. Būvindustrijas lielā balva ir Latvijā lielākais un nozīmīgākais būvindustrijas personību un jauno talantu godināšanas pasākums, kas šogad tiek rīkots jau 12. reizi. Svinīgā apbalvošanas ceremonija, suminot laureātus un pasniedzot viņiem Būvindustrijas lielo balvu – Pamatakmeni –, notiks 2025. gada 8. oktobrī Mazajā ģildē Rīgā, Amatu ielā 5. Pretendentus apbalvojumam var pieteikt un nominēt kolēģi, sadarbības partneri – gan juridiskas personas, gan arī privātpersonas. Izvirzīto pretendentu tikšanās ar vērtētājiem – pēc vienošanās vai nu klātienē, vai tiešsaistē – ir plānota šā gada 25. un 26. septembrī.

Kas jāņem vērā biedrību pārstāvjiem, lai netiktu īstenota aizliegta vienošanās

Konkurence ir brīvā tirgus nozīmīgs elements, tā stūrakmens. Taču, kad ekonomikā pastāv brīvais tirgus, ir nepieciešams arī normatīvais regulējums, lai aizsargātu brīvā tirgus pareizu funkcionēšanu un tā būtiskos elementus. Konkurences veicināšanu un aizsardzību nodrošina konkurences tiesības. Konkurences tiesību pamata subjekts ir tirgus dalībnieki, kuru darbība var apdraudēt brīvu un godīgu konkurenci tirgū. Tirgus dalībnieks saskaņā ar Konkurences likuma 1. panta 9. punktu ir jebkura persona, kura veic vai gatavojas veikt saimniecisko darbību vai kuras darbība ietekmē vai var ietekmēt konkurenci – neatkarīgi no tās juridiskā statusa vai finansēšanas veida. Turklāt ar saimniecisko darbību nav saprotams tas, ar ko ierastāk sastopamies nodokļu tiesību kontekstā – tā ir jebkura darbība, kas ir saistīta ar preču vai pakalpojumu piedāvāšanu tirgū. Šajā gadījumā pat peļņas gūšanai nav izšķirošas nozīmes. Pamatā tirgus dalībnieki ir uzņēmumi, taču ir gadījumi, kad par tirgus dalībnieku var būt uzskatāmas biedrības.

Ekonomika

Latvijas būvniecības nozares konkurētspēja Baltijas valstu kontekstā

Ņemot vērā būvniecības nozares nozīmīgumu Latvijas ekonomikā, ir svarīgi sekot līdzi tās izaugsmei un attīstības tendencēm, jo, tikai novērtējot un apzinoties reālo situāciju, ir iespējams veikt uzlabojumus. Nozares konkurētspējas novērtēšanai var izmantot vairākas metodes, bet indeksi, kas, pateicoties to iespējai analizēt procesus un to likumsakarības laikā un telpā, ir viena no populārākajām novērtēšanas metodēm pasaulē. Vērtējot dažādus jau līdz šim izstrādātos nozaru konkurētspējas indeksus, tika secināts, ka tie nav piemērojami Baltijas valstu būvniecības nozaru konkurētspējas analīzei, tādēļ tika izstrādāts jauns būvniecības nozares konkurētspējas indekss.

Personība

No arhitekta par būvju policistu

Apbalvojuma Būvindustrijas lielā balva ceremonijā 2023. gadā pirmo reizi tika pasniegtas speciālbalvas titula Rīgas gada inženieris ieguvējiem, un šo balvu pasniedza Rīgas pašvaldība. Augsto atzinību izpelnījās divi savas jomas profesionāļi; viens no specbalvas ieguvējiem ir Aivars Zavadskis, Rīgas valstspilsētas pašvaldības Pilsētas attīstības departamenta Arhitektūras pārvaldes Būvju tiesiskuma un ekspluatācijas kontroles nodaļas galvenais būvinspektors. Šajā amatā viņš ir sešus gadus, taču pieredze arhitektūrā un ieguldījums būvniecības nozarē mērāms vairāk nekā četros gadu desmitos. Uzticīgi kalpojis savai pamatprofesijai – arhitekta arodam –, un tikpat nesavtīgi un azartiski ļāvies jaunam izaicinājumam un kļuvis par, kā pats smejas, būvju policistu – lai pieņemtu izsvērtus lēmumus ēku drošā ekspluatācijā un veicinātu iedzīvotāju atbildību pilsētvides uzlabošanā.

Būve

Jaunais RTU Baltijas Biomateriālu ekselences centrs – izcila vide pētniecībai un studijām

Rīgas Tehniskās universitātes (RTU) studentu pilsētiņu Ķīpsalā papildinājusi vēl viena būve –  Baltijas Biomateriālu ekselences centra (Baltic Biomaterials Centre of Excellence – BBCE) jaunā ēka, ko svinīgi atklāja šā gada sākumā. Jaunā ēka ir BBCE vadošā mītne, tā izveidota uz RTU Rūdolfa Cimdiņa Rīgas Biomateriālu inovāciju un attīstības centra bāzes. Šeit zinātnieki pētī un sintezē cilvēku rezerves daļas jeb biomateriālus kaulaudu un mīksto audu atjaunošanai, sejas, mutes un žokļa ķirurģijai, ortopēdijai un citām jomām. Energoefektīvajā un viedajā ēkā izveidota mūsdienīga vide pētniecībai un studijām. Ēkā ierīkotas moderni aprīkotas ķīmijas laboratorijas, tīrās telpas, in vitro pētījumu (bioloģiskie pētījumi, kas veikti kontrolētā laboratorijas vidē) un implantu prototipu izgatavošanas laboratorijas, kā arī telpas zinātniekiem, konferencēm utt. Aprīkojot ēku, papildu iegādāts vairāk nekā 20 mūsdienīgu zinātnisko iekārtu, tostarp 3D printeris audu drukāšanai, rentgenstaru mikrotomogrāfs, skenējošais elektronu mikroskops un citas.BBCE ir vērienīgs zinātniskās kapacitātes paaugstināšanas projekts, ko RTU īsteno sadarbībā ar Latvijas Organiskās sintēzes institūtu, Rīgas Stradiņa universitāti (RSU), RSU Stomatoloģijas institūtu un ārvalstu partneriem – AO Pētniecības institūtu Šveicē un Erlangenas-Nirnbergas Universitātes Biomateriālu centru Vācijā.

Liepājas cietuma būvniecība finiša taisnē

Jaunais ieslodzījumu vietas komplekss Liepājā ir Latvijā pirmais jaunuzceltais cietums pēc valsts neatkarības atjaunošanas. Cietuma būvniecība notiek uz valsts īpašumā esošas zemes 305 116 m² platībā, būvējamo ēku kopējā platība ir vairāk nekā 37 150 m². Cietums būs paredzēts 1200 ieslodzītajiem. Līdz ar cietuma būvniecības pabeigšanu tiks slēgtas vairākas esošās ieslodzījuma vietas. Tik apjomīga būvniecības projekta realizācija bija izaicinājums visiem iesaistītajiem – Tieslietu ministrijai, SIA Tiesu namu aģentūra, projektētājiem un būvniekiem. Cietuma kompleksa būvniecības projekts pilnībā tiek finansēts no Latvijas valsts budžeta. Kopējās izmaksas ir 175 924 872 eiro, ieskaitot PVN.

Muzikālais tilts pār Gauju Valmierā

Šogad apaļu 40 gadu jubileju atzīmē gājēju Vanšu tilts pār Gauju Valmierā. Pateicoties nesen veiktajiem atjaunošanas un pārbūves darbiem, jubilārs saposts godam, un pērn novembrī neilgi pirms valsts svētkiem tas atkal tika atvērts publiskai lietošanai. Vanšu tilts, ko valmierieši sirsnīgi dēvē par Vansīti, projektēts 1980. gadā un uzbūvēts 1985. gadā. Līdz šim tiltam nebija veikti kādi būtiski atjaunošanas darbi, taču laika gaitā daudzi tā elementi bija nolietojušies, tāpat, tiltu atjaunojot, bija jāņem vērā arī jaunās vides pieejamības prasības. Valmieras gājēju tilts ir 145 metrus garš, tam ir simetriska vanšu sistēmas konstrukcija ar 112 metru garu vidējo laidumu un 16,5 metrus gariem malējiem laidumiem. Tam ir divi piloni – katrs 18 metru augstumā, pie kuriem piestiprinātas vantis – katram pilonam sešas, kopskaitā 12. Tilta platums ir 4,3 metri, no kuriem ietves daļa ir 2,69 metri. Atjaunošanas laikā visā tilta garumā izbūvēts jauns dzelzsbetona klājs, attīrītas, krāsotas un atsevišķās vietās pastiprinātas visas tērauda konstrukcijas. Dzelzsbetona konstrukcijas apstrādātas ar tonēta pretkarbonizācijas un pretgrafiti pārklājumiem. Tilta vantis attīrītas, un atjaunots hermētiskums to stiprinājuma vietās.

Koka būve

Demontējamas un atkārtoti izmantojamas ēkas

Klimata izmaiņu kontekstā pēdējās desmitgadēs arvien vairāk tiek runāts par to, ka ēkas būtu jābūvē tā, lai tās būtu pēc iespējas vienkāršāk demontēt un materiālus izmantot atkārtoti.

Ir pat izveidots termins Design for Disassembly, kas latviešu valodā tiek tulkots kā demontāžas dizains, bet principā tā ir projektēšana, ņemot vērā vajadzību būvi demontēt tās dzīves cikla beigās vai tad, kad radusies tāda nepieciešamība. Kamēr teorētiķi pēta, kā šāda projektēšana varētu kļūt par ikdienas praksi, tikmēr pasaulē jau top demontējamu ēku projekti. Francijā, Parīzē, bija koka konstrukciju būve Grand Palais Ephémère uz Grand Palais atjaunošanas laiku, Somijā, Helsinkos, šobrīd uz koncertzāles Finladia remonta laiku ir atvērta Pikku Finladia (Mazā Somija), bet Norvēģijā, Oslo, ir realizēta pirmā demontējamā biroju ēka HasleTre. Dažādu eksperimentu un projektu noteikti ir daudz vairāk, tomēr pagaidām tie ir atsevišķi objekti ar atšķirīgiem stāstiem.

Inženierija

Tilti riska zonā: FLOOD-SHAB – jauna pieeja tiltu drošībai

Latvijā ir aptuveni 3000 tiltu, kas savieno kopienas, veicina tirdzniecības plūsmas un nodrošina, ka neatliekamās palīdzības dienesti var savlaicīgi reaģēt. Daudzi no šiem tiltiem šķērso lielākas Latvijas upes, kas pavasara palu un spēcīgu lietavu laikā rada nopietnus plūdu draudus. Latvijas Vides, ģeoloģijas un meteoroloģijas centra dati liecina, ka plūdu risks skar vairāku reģionu upju baseinus. Turklāt lielai daļai Latvijas tiltu ir padomju laikos būvētas konstrukcijas, kas tuvojas ekspluatācijas termiņa beigām, kamēr satiksmes intensitāte turpina pieaugt. Klimata pārmaiņu ietekmē plūdi kļūst arvien biežāki un postošāki, tādējādi saasinot problēmu. Projekts FLOOD-SHAB (Tiltu veselības novērtēšana plūdu laikā un pēc tiem, granta ID 101154316) ir divu gadu projekts, ko finansē Eiropas Savienība. Projekta mērķis ir izstrādāt efektīvus risinājumus tiltu monitorēšanai un aizsardzībai plūdu un pēcplūdu laikā.

Energoefektīvākās ēkas dienasgrāmata

Elektroinstalācijas pārbaude – reizi desmit gados

Lai gan atbilstoši spēkā esošajiem ugunsdrošības noteikumiem elektroinstalācijas pārbaude daudzdzīvokļu namos jāveic vienu reizi desmit gados, pārbaužu rezultāti liecina, ka katrā otrajā dzīvojamā mājā nav veikta elektroinstalācijas kontaktsavienojumu pārbaude. Iespējams, ugunsdrošības pārbaudes striktāk noteiks jaunajā likumprojektā Ugunsdrošības, ugunsdzēsības un glābšanas darbu likums. Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienests (VUGD) 2024. gadā veica ugunsdrošības pārbaudes 1525 dzīvojamās mājās. Lielākoties pārbaudes īstenotas daudzdzīvokļu dzīvojamo māju koplietošanas telpās un visbiežāk piecu, trīs un divstāvu ēkās.

Kopumā pēdējo piecu gadu laikā vidēji ik gadu pārbaudes veiktas 1200 daudzdzīvokļu ēkās.

Kā liecina VUGD statistika, visvairāk ugunsgrēku izceļas dēļ neuzmanīgas rīcības ar uguni. Otrais iespējamais ugunsnelaimes cēlonis ir saistīts ar īssavienojumu vai bojātas elektroiekārtas lietošanu. Bet trešais iemesls ir bojāta apkures sistēma un nepareiza tās lietošana.

Standarti

Standarti un to lietošana BIM projektos

Būvju informācijas modelēšana (BIM) ir kļuvusi par neatņemamu būvniecības nozares sastāvdaļu, nodrošinot efektīvāku informācijas apmaiņu, precīzāku projektu izstrādi un labāku sadarbību starp visām iesaistītajām pusēm. Tomēr BIM ieviešana un pielietošana nav tikai par tehnoloģiju izmantošanu – liela nozīme ir standartiem, kas palīdz strukturēt un organizēt procesus. Starptautiskie un nacionālie standarti, piemēram, ISO 19650 un LVS 1078:2024, nodrošina skaidru ietvaru un sistēmu BIM procesu pārvaldībai, klasifikācijai un informācijas koordinācijai, kas savukārt uzlabo projektu izpildes efektivitāti. Šajā rakstā dalāmies ar praktisko pieredzi BIM standartu izmantošanā, parādot, kā tie palīdz sakārtot projektēšanas un būvniecības darbu plūsmas, optimizēt informācijas vadību un nodrošināt vienotu pieeju visiem iesaistītajiem. Piedāvājam divu praktizējošu ekspertu redzējumu par BIM pielietojumu dažādos projektos demonstrējot, ka standartu lietošana ir reāls atbalsts ikdienas darbā, kas veicina skaidrību, precizitāti un sadarbības būvniecības nozarē – tie ir Agnis Mārtiņš Bērziņš, E.R.B. Rail reģionālais BIM koordinators, un Aivars Ozoliņš, BIM Solutions BIM projektu vadītājs.

Mantojums

Mākslīgais skaistums

Līdz jūgendstila uzplaukumam un nacionāli romantisko stilu ienākšanai historisma arhitektūra bija vispopulārākā gan Eiropā, gan otrpus Atlantijas okeānam. Stila dažādība ļāva tam kā spēcīgam sāncensim pastāvēt līdz Pirmā pasaules kara sākumam. Ņemot vērā to, ka historisms sevī ietvēra dažādus stilus, tad ar tiem arhitekti arī variēja. Stilistiski tīras pseidovēsturiskās ēkas ir retums, visbiežāk te izmantoti dažādu stilu dekoratīvie aizguvumi – fasādes kompozīcija pēc klasicisma principiem, interjerā neogotika, eksterjers paspilgtināts neobarokāliem viepjiem. Līdzvērtīgi manierīgi attiecās arī pret parku arhitektūru, tai par virsuzdevumu liekot estētiskās, nevis funkcionālas vai reprezentablas prasības. 18. gadsimta otrajā pusē Anglijas neregulāro parku arhitektūrā bieži parādījās mākslīgās pilsdrupas. Līdz ar visiem pētnieciskajiem ceļojumiem drupu arhitektūra šajā periodā tika īpaši romantizēta. Tādēļ mākslīgas romantikas veidošanai lieti noderēja ne tikai šķietami aizauguši dīķi, koku pavēnes, miniatūri Antīkās Grieķijas templīši un Āzijas arhitektūrā iedvesmoti tējas namiņi, bet arī – pilsdrupas. Neraugoties uz šķietamu piesātinājumu, šie dažādie arhitektūras stili pastāvēja vienuviet. Būt par īpašnieku pilij, lai arī sabrukušai, taču nozīmēja īpašu statusu.

Autors: Publicitātes foto

Abonē drukāto un elektronisko "Būvinženieri":

• www.buvinzenierusavieniba.lv, 
• rakstot e-pastu buvinzenieris@blbs.lv,
• www.abone.lv,
• vai pērc žurnālu Preses servisa tirdzniecības vietās!