Iznācis žurnāla “Būvinženieris” 104. numurs

Lasītājiem pieejams žurnāla "Būvinženieris" jūnija izdevums Nr. 104.

2025. gada jūnija žurnālā "Būvinženieris" Nr. 104 lasi:

Aktualitātes

Lielākie darba devēji būvniecības nozarē

Būvniecības nozare aizvadītajā gadā ar darba vietām nodrošinājusi 58,4 tūkstošus strādājošo jeb par 0,44% mazāk nekā gadu iepriekš, liecina Lursoft IT dati. No kopējā darbinieku skaita nozarē 40% nodarbināti specializētās būvniecības uzņēmumos. Latvijā kopumā pagājušajā gadā bija nodarbināti 877,4 tūkstoši jeb 64% iedzīvotāju vecumā no 15 līdz 74 gadiem, liecina Centrālās statistikas pārvaldes darbaspēka apsekojuma rezultāti. Salīdzinot ar 2023. gadu, pērn nodarbinātības līmenis ir samazinājies par 0,2 procentpunktiem, bet nodarbināto skaits – par 6,8 tūkstošiem. Analizējot dinamiku par nodarbinātību būvniecības nozarē, redzams, ka visbūtiskākās izmaiņas pēdējos gados notikušas aizpērn, kad nozarē strādājošo skaits pieauga par 2,13% jeb vairāk nekā par tūkstoti darbinieku, savukārt 2024. gadā darbinieku skaits nedaudz samazinājies (-259 darbinieki pret 2023. gadu).

Projektē un būvē metodes priekšrocības un trūkumi

Ēku, infrastruktūras un rūpniecisko iekārtu inženiertehnisko pakalpojumu aprakstošā terminoloģija, kas, nenoliedzami, daudzos gadījumos atvieglo pasūtītāja komunikāciju ar pārējiem būvniecības procesa dalībniekiem, vienlaikus pašam pasūtītājam sniedz iespēju pilnvērtīgāk sagatavoties projekta realizācijai ar visnotaļ zināmu būvniecības projekta realizācijas metodi – projektē un būvē. Projektē un būvē ir būvniecības īstenošanas metode, kas paredz vienu (apvienotu) līgumu par būvprojekta izstrādi un būvdarbu veikšanu. Šajā gadījumā atbildība par būvprojekta īstenošanu, sākot ar projektēšanu un beidzot ar būves nodošanu ekspluatācijā, tiek deleģēta būvkomersantam, kura komercdarbības joma un forma atbilst Būvniecības likuma un citu normatīvo aktu prasībām, ieskaitot arhitektūras, inženiertehnisko pakalpojumu sniedzēju un būvniecības uzņēmumu projekta realizācijai izveidotas pilnsabiedrības vai apvienības.

Patvaļīgas būvniecības izaicinājumi un iespējamie risinājumi

Patvaļīga būvniecība Latvijā ir kļuvusi par būtisku problēmu, kas ietekmē ne tikai pilsētvides kvalitāti un sabiedrības drošību, bet arī apgrūtina nekustamo īpašumu attīstību, īpašumtiesību nostiprināšanu un būvniecības procesa caurskatāmību. Šī parādība izpaužas kā būvdarbu veikšana bez nepieciešamās dokumentācijas, atļaujām vai saskaņojumiem ar būvvaldi, un tā bieži vien tiek konstatēta gan privātajā, gan publiskajā sektorā. Lai izprastu šīs problēmas apmērus un ietekmi, laika posmā no 2025. gada 11. aprīļa līdz 2025. gada 6. maijam pirmo reizi Latvijā Būvniecības valsts kontroles birojs veica aptauju ar mērķi noskaidrot, kā patvaļīga būvniecība tiek uztverta nozares profesionāļu vidū, kādas ir biežāk sastopamās problēmas tās novēršanā un kādi uzlabojumi būtu nepieciešami normatīvajā regulējumā.

Normatīvi

Jaunais regulējums patvertņu būvniecībai Latvijā: ceļš uz lielāku drošību

Lai uzlabotu patvertņu būvniecību un pielāgošanu mūsdienu apdraudējumiem, Saeima pieņēmusi grozījumus likumā par patvertņu izveidi un pielāgošanu. Šis solis ir nozīmīgs gan valsts drošības stiprināšanā, gan sabiedrības uzticības vairošanā. Kā apliecina Ivars Nakurts, Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienesta priekšnieka vietnieks, ceļš līdz patvertņu risinājumiem ir bijis izaicinājumiem pilns, taču nepieciešamība pēc drošām un pieejamām patvertnēm ir neatliekama. Civilās aizsardzības un katastrofas pārvaldīšanas likumā patvertne raksturota kā būve vai tās daļa, kas paredzēta cilvēku aizsardzībai no katastrofas, militāra iebrukuma vai kara. Patvertņu izbūve pēc 2027. gada būs obligāta jaunbūvēm − daudzdzīvokļu mājām ar vairāk nekā pieciem virszemes stāviem, bērnudārziem, skolām, augstskolām, stacionārām ārstniecības iestādēm, kā arī citām publiskām ēkām ar vismaz 2500 kvadrātmetriem. Savukārt tāda objekta īpašnieks, uz kuru neattieksies obligātās prasības, varēs brīvprātīgi izveidot patvertni. Patvertnes īpašniekam būs jānodrošina tās uzturēšana, lai katastrofas, tās draudu, militāra iebrukuma vai kara gadījumā cilvēki varētu iekļūt patvertnē un izmantot to.

Energoefektivitāte

Kā taisnīgi sadalīt maksu par siltumu?

Uzņēmuma Rīgas siltums valdes priekšsēdētājs Ilvars Pētersons ir informējis sabiedrību, ka Rīgas iedzīvotāju parāds par piegādāto siltumenerģiju pārsniedz astoņus miljonus eiro, un praksē pastāv 15 dažādi veidi, kā tiek veikta piegādātās siltuma enerģijas apmaksas sadale starp īpašniekiem daudzdzīvokļu ēkās. Jautājums – kā būtu taisnīgi veikt šo maksājumu sadali? Viedokļi par to var stipri atšķirties, tomēr vispirms jāielūkojas normatīvajā regulējumā – šo sadali Latvijā nosaka 2015. gada 15. septembra Ministru kabineta noteikumi Nr. 524 Kārtība, kādā nosaka, aprēķina un uzskaita katra dzīvojamās mājas īpašnieka maksājamo daļu par dzīvojamās mājas uzturēšanai nepieciešamajiem pakalpojumiem, kuru jaunākie precizējumi un papildinājumi apstiprināti 2025. gada 28. janvārī.  Ja ņem vērā šo noteikumu kopumā 22 pielikumos ietvertās dažādās uzskaites iespēju variācijas apkurei, ūdens uzsildīšanai un siltā ūdens cirkulācijai, tad faktisko izmaksu sadales veidu ar dažādiem iespējamiem korekcijas koeficientiem skaits ir vēl daudz lielāks.

Saules enerģija – būtiska atjaunīgo energoresursu daļa

Eiropas Savienība ir noteikusi kopēju mērķi, ka līdz 2030. gadam Eiropā vismaz 42,5 % no galapatēriņa enerģijas jābūt no atjaunīgajiem energoresursiem. Tā nav tikai kārtējā birokrātu nepamatota iegriba, bet sausi fakti – mums draud gan fosilo energoresursu radītais siltumnīcas efekts un tam sekojošās klimata izmaiņas, gan fosilo resursu samazināšanās. Lai arī sabiedrība pasaulē zaļās enerģijas kursu neuztver vienprātīgi, tomēr ir skaidrs, ka tam vairs nav atpakaļceļa. Arī saules enerģija ir viens no atjaunojamās enerģijas ieguves ceļiem, pa kuru iet Latvija.  Statistika liecina, ka kopējā AS Sadales tīkls pieslēgtā saules ģenerācijas jauda 2025. gada jūnija sākumā bija 738 MW. 2024. gada nogalē kopējā sadales sistēmai pieslēgtā saules ģenerācijas jauda bija ap 660 MW, tātad nepilna pusgada laikā skaitlis ir krietni audzis. Pašlaik būvniecības fāzē esošo parku jauda pārsniedz 500 MW, un prognozes liecina, ka līdz 2025. gada beigām kopējā saules elektrostaciju jauda varētu sasniegt ap 1200 MW jeb 1,2 GW. Tātad saules ģenerācijas parku jauda drīz būs pārsniegusi Rīgas termoelektrocentrāļu (TEC1 un TEC2) jaudu.

Personība

Edgars Vītols. Būvinspektors pēc pārliecības

Rīgas domes Pilsētas attīstības departamenta Arhitektūras pārvaldes Būvobjektu kontroles nodaļas galvenais būvinspektors Edgars Vītols ir viens no diviem Rīgas pašvaldības būvspeciālistiem, kuru darbs līdz šim ticis novērtēts ar Būvindustrijas lielo balvu – Pamatakmeni – nominācijā Rīgas gada inženieris. Pēc izglītības – inženierzinātņu profesionālais bakalaurs būvzinātnē, būvinženieris. Edgara kopējais darba stāžs nozarē tuvojas 20 gadiem, tai skaitā Rīgas pašvaldībā nostrādāts jau gandrīz 10 gadu – 2015. gada rudenī viņš sāka strādāt Rīgas pilsētas būvvaldes Rīgas pilsētas būvinspekcijas būvinspektora palīga amatā, bet būvinspektora pienākumus veic kopš 2016. gada vasaras nogales – un tā līdz pat šim brīdim. Šajā laikā Edgars ir pieņēmis ekspluatācijā nu jau vairāk nekā 500 visdažādāko objektu – no dzīvojamām ēkām un modernām augstceltnēm līdz specifiskām inženierbūvēm.

Būve

Atjaunotais Zaļenieku pagasta lepnums – kultūras nams

Šajā pavasarī pēc pusotru gadu ilgiem pārbūves darbiem atkal durvis vēris Jelgavas novada Zaļenieku pagasta kultūras nams. Ēkai, kas ir vietējās nozīmes arhitektūras piemineklis, atjaunots tās elegantais vēsturiskais izskats, bet telpas ieguvušas būtiskus uzlabojumus, kas nama ekspluatāciju padara mūsdienīgu, drošu, energoefektīvu un patīkamu. Zaļenieku kultūras namam ir īpaša vieta pagasta dzīvē – tur darbojas vairāki amatiermākslas kolektīvi un pulciņi, notiek kultūras pasākumi, koncerti, izrādes. Tiek rīkoti valsts nozīmes svētki un piemiņas pasākumi, gadskārtu svētki un saviesīgi pasākumi. Telpas nereti izmanto arī pagasta skola. Kultūras namā iekārtojusies pagasta bibliotēka. Ēka ir labi pamanāma ikvienam, arī caurbraucējiem, jo atrodas līdzās autoceļam P95, kas ved no Jelgavas uz Tērveti.

Pārtapšana – no padomju militārā mantojuma līdz garīgo prakšu centram

Kādreiz Ventspils novada Lūžņas ciema piejūras mežā atradās padomju armijas robežsardzes punkts ar tam paredzētām militārām būvēm. Tagad šeit top garīgo prakšu centrs Stacija, un pirmais iespaidīgākais veikums ir Klusuma nams, kas tapis, pārbūvējot bijušo administrācijas ēku. Stāstam par Staciju ir likumsakarīga vēsture. Pirms aptuveni gadiem piecpadsmit šajā nomaļajā vietā kontemplācijas skolotājs, garīdznieks un rakstnieks Juris Rubenis izveidoja Latvijā pirmo meditācijas centru – Elijas namu. Šeit bieži uzturējās arī Rubeņa ģimene, un, kā stāsta Jura Rubeņa dēls Filips Rubenis, vienīgais ceļš uz jūru veda garām vecajai, pamestajai Lūžņas stacijai un mežam ar armijas atstāto mantojumu: «Nereti bija iekšēja sajūta, ka te kaut ko varētu izveidot, tāpēc, kad īpašnieks šo vietu nolēma pārdot, mēs to iegādājāmies. Jauniegūtais īpašums raisīja idejas, ka jāveido kaut kas sabiedrisks, publiski pieejams. Elijas nams bija kļuvis par šauru, un sapratām, ka tas jāpaceļ jaunā līmenī – plašākā, ērtākā, ar daudzveidīgām programmām.»

Koka būve

Baltijā arvien vairāk būvē no koka

Koka būvniecība visās trīs Baltijas valstīs ir attīstījusies visai līdzīgi, tomēr Igauniju varētu uzskatīt par līderi jauno koka būvju realizēšanā. Visās Baltijas valstīs ir apjomīgs vēsturisko koka būvju mantojums, līdzīgi tiek plānota daudzdzīvokļu ēku siltināšana ar rūpnieciski ražotiem koka konstrukcijas paneļiem, tiek ražotas koka būves un konstrukcijas eksportam, un arvien vairāk tiek realizēti arī pašmāju koka būvju projekti. Plašu ieskatu situācijā piedāvāja 6. Baltijas koka būvniecības forums, kas šā gada aprīļa nogalē notika Rīgā – Rīgas Tehniskās universitātes (RTU) auditoriju centrā Domus Auditorialis – un kuplā skaitā pulcēja koka būvniecības organizāciju pārstāvjus un koka būvniecības profesionāļus. Forumā piedalījās vairāk nekā 250 profesionāļu – arhitekti, inženieri, būvnieki, pētnieki, politikas veidotāji, attīstītāji, studenti, koka būvizstrādājumu ražotāji un citi interesenti. Foruma organizatori šogad bija RTU Arhitektūras un dizaina institūts, RTU Būvniecības un mašīnzinību fakultātes Būvniecības inženierzinātņu institūts un RTU Zinātnes un inovāciju centrs sadarbībā ar Latvijas Koka būvniecības klasteri un Meža un koksnes izpētes institūtu.

Energoefektīvākās ēkas dienasgrāmata

Energokopienas – ilgtspējīgas elektroenerģijas un siltumapgādes nākotne

Pirms vairākiem gadiem stājās spēkā normatīvais regulējums energokopienu darbībai. Enerģijas kopīgošanas primārais mērķis ir iedrošināt energokopienas biedrus vai citus enerģijas kopīgošanas dalībniekus ražot videi draudzīgu enerģiju savam patēriņam. Lai energokopiena veiksmīgi darbotos, svarīgi ir ne tikai vienoties par enerģijas kopīgošanu, bet arī sadarboties ar sadales sistēmas operatoru un enerģijas tirgotāju. Par dažādiem energokopienu darbības aspektiem eksperti sprieda vebinārā Elektroenerģijas ražošana pašpatēriņam mājokļos un uzņēmumos, ko jūnija sākumā organizēja Ekonomikas ministrija, Klimata un enerģētikas ministrija, akciju sabiedrība Sadales tīkls un Elektrum Enerģijas centrs.

Standarti

Arhitektūra un standarti

Arhitekti ir profesionāļi, kuri apvieno radošumu, tehniskās zināšanas un praktisku domāšanu, lai radītu ēkas un telpiskus risinājumus, kas ir gan estētiski pievilcīgi, gan funkcionāli un droši. Viņu darbs aptver visu projektēšanas procesu – no sākotnējās idejas līdz būvniecības uzraudzībai. Arhitekta uzdevums ir saprast klienta vēlmes, ņemt vērā vides, pilsētplānošanas un būvnormatīvu prasības, kā arī pielāgot dizainu konkrētajam kontekstam. Arhitektu ikdienas darbā bieži sastopami dažādi izaicinājumi – jāspēj līdzsvarot estētiku un budžetu, jārisina tehniski sarežģījumi un jāspēj pielāgoties dažādu iesaistīto pušu interesēm. Tāpat arhitektiem jāseko līdzi jaunākajām tehnoloģijām un materiālu attīstībai, kā arī jārēķinās ar klimata pārmaiņu ietekmi un ilgtspējīgas būvniecības principiem. Galarezultāts – ēka vai objekts, kas kalpo cilvēkiem un videi – ir redzams, taustāms, ilgstošs un arī drošs. Vai un kā arhitektu darbā tiek izmantoti standarti, par to pieredzē dalās divi arhitekti – Marija Katrīna Dambe (NOMAD Architects) un Gatis Didrihsons (Didrihsons arhitekti).

Mantojums

Neizskanējusī gulbja dziesma. Gulbenes Baltā pils

Arvien biežāk medijos lasāmi patosa pilni teikumi par kādas vietas atdzimšanu. Tādu laimīgas sagadīšanās stāstu ir ne mazums, taču diemžēl daudz lielāka un nomācošāka aina paveras, aplūkojot valsts aizsargājamo kultūras pieminekļu un vienlaikus graustu sarakstu. Diemžēl tituls nepasargā, un ar to tu vari būt pliks kā baznīcas žurka vai gruvešos – kā Gulbenes Baltā pils.

Gulbenes Baltās pils rēgaino stāvu nav iespējams nepamanīt, lai arī vārds pils, iespējams, šķiet neatbilstoši pilns ar patosu. Pilij ir noteikts grausta statuss, un ēkas vispārējais stāvoklis ir, maigi sakot, dramatisks, pat naivam entuziastam liedzot pārlieku sapriecāties. Taču varbūt tas velns nav tik melns, kā to mālē. Gulbenieši šo pili uzlūko kā savas pilsētas lepnumu – daļu no Gulbenes vēsturiskā mantojuma, potenciālu vietzīmi un būtisku saglabājamo vērtību. Atbalsta šajos centienos gan viņiem nav.

Abonē drukāto un elektronisko "Būvinženieri":

• www.buvinzenierusavieniba.lv, 
• rakstot e-pastu buvinzenieris@blbs.lv,
• www.abone.lv,
• vai pērc žurnālu Preses servisa tirdzniecības vietās!