Iznācis žurnāla “Būvinženieris” 105. numurs

Žurnālā "Būvinženieris" Nr. 105 lasi:

Aktualitātes

Jaunus būvniecības uzņēmumus atkal reģistrē aktīvāk

Piecu gadu periodā no 2020. gada sākuma līdz 2025. gada jūlijam Latvijā reģistrēti 4589 jauni būvniecības uzņēmumi. Vislielākā aktivitāte bija vērojama 2020. gadā, kad jauno būvniecības uzņēmumu skaits pārsniedza 1000. Tiesa, nedaudz vairāk nekā ceturtā daļa šo uzņēmumu pašlaik jau likvidēti. Turpmākajos trijos gados jaunu būvniecības uzņēmumu skaitam bija tendence samazināties, savukārt pērn atkal bija vērojams pieaugums – būvuzņēmumu pulkam pievienojās 805 jauni uzņēmumi. No tiem 36,27 % reģistrēti Rīgā, 18,26 % – Pierīgā, 18,01 % – Vidzemē. Lursoft IT analizē datus par pēdējos piecos gados reģistrēto būvniecības uzņēmumu darbību, kā arī piedāvā iepazīties ar 50 lielāko pēdējo piecu gadu periodā reģistrēto uzņēmumu topu.

Kā FIDIC līgumos nonākt līdz saprātīgiem prasījumiem

FIDIC līgumos ir divu veidu prasījumi – pasūtītāja un uzņēmēja. Abos gadījumos prasījumi saistās ar viena vai otra tiesību subjekta uzskatu, ka tam pienākas tiesības uz līguma izpildes laika pagarinājumu, papildu samaksu, noteiktu atlīdzību, defektu paziņošanas perioda termiņa pagarinājumu. Problēma, kas tiek uzsvērta gan darbā ar klientiem, gan veicot darbu FIDIC darba grupās un uzņēmējdarbības labās prakses komitejā, saistāma ar vienkāršu domu – FIDIC nerunā, to dara cilvēki! Otra atziņa ir, ka prasījums nav strīds. Prasījums ir diskusija starp būvniecības procesa dalībniekiem, kas sākta, lai tiktu atrisināts un pusēm būtu skaidrs kāds noteikts gadījums, kas vienai līguma pusei radījis apstākļus izmantot savas prasījuma tiesības.

Energoefektivitāte

Ēka, kas silda sevi pati

Latvijas Universitātes vadošā pētnieka Staņislava Gendeļa privātmāja ir viena no 2667 pasīvajām ēkām, kas ir iekļautas starptautiskajā sertificēto pasīvo ēku reģistrā, un viena no 210 jaunbūvēm visā pasaulē, kas atbilst arī papildu Passive House PLUS kritērijiem. Tā ir pirmā ēka Baltijā, kas ieguvusi šādu sertifikātu. Mājas īpašnieks atzīst, ka Passive House sertificēšana bija sarežģīta un atbildīga, vajadzēja sagatavot dažādus dokumentus un iekļaut daudz aprēķinu un fotogrāfiju no celtniecības procesa ar dokumentētiem pierādījumiem atbilstībai projektam. Ēka ir aprīkota ar detalizētām datu monitoringa sistēmām, lai iegūtu maksimāli daudz objektīvas informācijas par fizikālajiem procesiem tajā.

Personība

Galvenā vērtība ir cilvēks

Šā gada oktobrī jau 12. reizi notiks Latvijā lielākais un nozīmīgākais būvindustrijas personību un jauno talantu godināšanas pasākums – apbalvojuma Būvindustrijas lielā balva svinīgā ceremonija –, ko rīko Latvijas Būvinženieru savienība un žurnāls Būvinženieris sadarbībā ar Ekonomikas ministriju, Viedās administrācijas un reģionālās attīstības ministriju un citām būvindustrijas nevalstiskajām organizācijām. Apbalvojuma galvenais partneris šogad ir būvuzņēmums MONUM, kas šo rudeni sagaida īpaši gaišā svētku noskaņā – 2025. gada 7. septembrī MONUM svinēs 20 gadu jubileju. Kļūšana par Būvindustrijas lielās balvas partneri ir viena no uzņēmuma aktivitātēm, kā cieņpilni sagaidīt dzimšanas dienu, daloties uzkrātajā pieredzē un vienlaikus gūstot jaunu. Tie ir pietiekami nopietni argumenti, kāpēc par šā Būvinženiera numura viesi esam aicinājuši MONUM valdes priekšsēdētāju Evitu Domello, lai pārrunātu visu, kas šai brīdī svarīgs gan nozarē, gan uzņēmumā, un arī lai nedaudz iepazīstinātu lasītājus ar Evitu kā uzņēmuma vadītāju un personību.

Izglītība

Par ugunsdrošības būvinženieru sagatavošanu un būvniecības programmu maiņu

Latvijas Būvinženieru savienības (LBS) dalībnieki jūlija sākumā tikās ar Rīgas Tehniskās Universitātes (RTU) Būvniecības un mašīnzinību fakultātes Būvniecības inženierzinātņu institūta pārstāvjiem. Tikšanas laikā bija iecerēts apspriest divus galvenos tematus – ugunsdrošības būvinženiera kvalifikācijas nodrošināšanu būvniecības programmās, kā arī plānotās būvniecības programmu pārmaiņas un LBS atbalstu to ieviešanai. Līdz ar jaunā profesijas standarta PS-323 stāšanos spēkā, kas nosaka arī minimālās kvalifikācijas prasības būvprakses sertifikātam būvju ugunsdrošības risinājumu jomā, RTU sāk plašu izglītības satura attīstības projektu, lai nodrošinātu mūsdienīgu un starptautiski konkurētspējīgu ugunsdrošības inženieru sagatavošanu Latvijā.

Būve

Pēdējo gadu lielākais un oriģinālākais koka projekts

Uzņēmuma TZMO Latvija jaunais birojs un loģistikas centrs Rīgā pelnīti iemantojis plašu pazīstamību – tā ir viena no pēdējo gadu lielākajām koka būvēm Latvijā un pirmais TZMO loģistikas objekts Eiropā no koka konstrukcijām. Tas ir unikāls projekts arī Baltijas mērogā, kas piesaistījis būvniecības profesionāļu uzmanību gan pašu mājās, gan ārvalstīs. Kopumā šim projektam izgatavota 1671 līmētā koka detaļa – 869 kolonnas un sijas ēkas nesošajām konstrukcijām, 46 liektie paneļi ēkas ārējiem un iekšējiem noapaļotajiem stūriem, kā arī 756 līmētā koka elementi ēkas apdarei. Kopējais izgatavotais līmētā koka konstrukciju apjoms pārsniedza 800 m3. TZMO Latvija kompleksu veido divas savstarpēji savienotas ēkas – loģistikas centrs ar noliktavu un plūdlīniju formā ar liekta stikla konstrukcijām veidota divstāvu biroja ēka ar konferenču zāli un veikalu. Biroja ēkas unikalitāte ir nesošās koka konstrukcijas, kas papildinātas ar dinamiskiem koka apdares elementiem un fasādēs integrētām liektām stiklotām plaknēm. Būvi raksturo harmonisks arhitektūras, interjera, ainavu arhitektūras apvienojums un ilgtspējība, radot izteiksmīgu akcentu Rīgas pilsētvidē.

Klusais mājīgums Talsu vecpilsētā

Gleznainajā Talsu vecpilsētā šaurās, bruģētās ieliņas līkumo augšup un lejup gar senām mājām, līdz aizved uz Kalēju ielu. Tur vienā no vecākajām vēsturiskajām ēkām – Kalēju ielā 4 – vasaras sākumā atklāta jauna boutique stila viesnīca Altenburg (Boutique Hotel Altenburg), ko kopā ar ģimeni izveidojusi Sintija Altenburga. Viesnīca Altenburg iemājojusi 19. gadsimta pirmajā pusē celtā ēkā Talsu vecpilsētā. Mājas atjaunošana tika sāka 2022. gadā, tad sekoja pāris gadu pārtraukums, līdz darbi atsākās šogad, un viesnīcas svinīga atklāšana notika jūnija vidū. Ēkas kopējā platība ir 270 kvadrātmetru, tās divos stāvos iekārtoti seši numuri viesiem un ierīkotas koplietošanas telpas: virtuve, salons, bibliotēka, lasīšanas stūrīši, āra veranda un neliels vīna pagrabs. Kā uzsver viesnīcas saimniece, Boutique Hotel Altenburg iemieso lēnā dzīves ritma (slow living) ideju – tā ir vieta mierpilnai atpūtai, pārdomām un klusai būšanai tuvāk sev.

Koka būve

Pelgulinas ģimnāzijas koka būve Igaunijā

Pēdējo piecu gadu laikā Igaunijā ir uzbūvētas 13 jaunas valsts vidusskolas, kas kopā izmaksāja 145 miljonus eiro. Kvalitatīvai izglītībai ir liela nozīme valsts un sabiedrības izaugsmē, un igauņi uzskata, ka tam ir jānotiek ilgtspējīgā vidē un mūsdienīgās ēkās. Vairākas jaunās skolas būvētas no koka konstrukcijām, vienlaikus nodrošinot gan apbūves ilgtspēju un klimata neitralitāti, gan vērtīgu pieredzi projektētājiem un būvniekiem, izmantojot vietējo ražotāju koka būvizstrādājumus. Jaunajām valsts ģimnāzijām katrai ir sava specializācija, un Pelgulinas skolas kopējā tēma ir ilgtspēja sabiedrībā un vidē. Attiecīgi pilnīgi visi mācību priekšmeti no zīmēšanas un dizaina līdz pat fizikai un ķīmijai akcentē ilgtspējas tēmu, tāpēc arī skolas vide un apkārtne ir veidota, domājot par ilgtspēju.

Energoefektīvākās ēkas dienasgrāmata

Kam pievērst uzmanību, veicot energoefektivitātes pasākumus

Jau vairāk nekā 20 gadu notiek publisko ēku energoefektivitātes uzlabojumi, izmantojot Eiropas Savienības (ES) fondu atbalstu. Fondu 2004.–2007. gada periodā kļūdu bija daudz, taču tagad to ir arvien mazāk, žurnālam Būvinženieris atklāj Centrālās finanšu un līgumu aģentūras Energoefektivitātes projektu nodaļas vadītāja vietnieks Dainis Ozols. Speciālisti energoefektivitātes projektos guvuši pieredzi, projekti kļuvuši kvalitatīvāki un uzlabojas ar katru ES fondu periodu. Eksperti uzsver – ja runa ir par ēku energoefektivitātes projektiem, pirms darbu sākšanas jāapseko nams. Kvalitatīvs sākums ir pirmais nopietnais solis ceļā uz rezultātu. Kvalitatīvi apsekojot ēku, var saprast, kādā stāvoklī ir māja un kas darāms. Dažkārt nams vispār netiek apsekots vai arī tas notiek minimālā apmērā. Ja nav kvalitatīvas apsekošanas, būvniecības laikā nereti atklājas papildu veicamie darbi, kam būs vajadzīgs finansējums.

Standarti

Standarti enerģētikas nozares pilnveidei un attīstībai

2024. gada nogalē LVS tika reģistrēta nacionālā energoietaišu tehniskās ekspluatācijas standarta sērija jeb, precīzāk, standarta sešas daļas. Standartu sērija nosaka vienotas prasības elektroietaišu un elektrostaciju energoietaišu tehniskajai ekspluatācijai Latvijā un pieņemšanai ekspluatācijā (dokumentācijas apjoms, nepieciešamās pārbaudes, prasības iekārtām u. c.). Standarts ir izstrādāts primāri enerģētikas nozarei. Tas ietver specifiskas prasības elektrostacijām, elektrisko tīklu operatoriem; lietojams arī lielu industriālu ražošanas objektu energoapgādes iekārtu ekspluatācijai. Latvijā nebija izstrādāts viens konkrēts nacionāla līmeņa normatīvais dokuments/normatīvo dokumentu grupa, kas noteiktu prasības energoietaišu tehniskās ekspluatācijas organizācijai, tāpēc radās nepieciešamība un vēlme sakārtot nozari, saprotot, ka sakārtošana ir pašu rokās, tāpēc ieinteresētās puses – lielākie enerģētikas uzņēmumi Latvijā un arī RTU – ieguldīja aktīvu darbu prasību izstrādē.

Infrastruktūra

Ceļš uz ilgtspējīgu mobilitāti: elektrotransportlīdzekļi Latvijā

Elektrotransports pēdējo gadu laikā ir kļuvis par nozīmīgu daļu virzībai uz klimatneitrālu mobilitāti. Pieaugot sabiedrības izpratnei un tehnoloģiju attīstībai, elektriskie transportlīdzekļi kļūst arvien pieejamāki un izplatītāki. ES līmenī elektrotransporta attīstība ir cieši saistīta ar Eiropas zaļo kursu (European Green Deal) un Klimata mērķu likumu (Regula (ES) 2021/1119, ar ko izveido klimatneitralitātes panākšanas satvaru), kas paredz oglekļa neitralitātes sasniegšanu līdz 2050. gadam. Tāpat būtisks ir ES tiesību aktu kopums Gatavi mērķrādītājam 55 % (Fit for 55) 2030. gadam izvirzītā klimata mērķrādītāja sasniegšanai ceļā uz klimatneitralitāti. ES arī paredz stingrākas emisiju normas (piemēram, Euro 7) un sniedz finansējumu uzlādes infrastruktūras attīstībai ar tādiem atbalsta instrumentiem kā Connecting Europe Facility (Eiropas infrastruktūras savienošanas instruments) un NextGenerationEU (Eiropas Savienības Atveseļošanas instruments).

Estakādes laidumu inovatīvā tērauda siju montāža Rail Baltica projektā pie Rīgas lidostas

Rit ceturtais būvniecības gads būvlaukumā pie RIX Rīgas lidostas, kur top Rail Baltica stacija un saistītā infrastruktūra, un pašlaik intensīvi turpinās dzelzceļa estakādes balstu izbūve, jūnija beigās sākot laidumu izbūvi ar Latvijas inženiertehniskajām būvēm vēl neierastā atmosfērizturīgā (t. s. laikapstākļu) jeb kortena tērauda sijām. Vairākos Būvinženiera numuros esam sekojuši līdzi šim objektam jau no būvdarbu pirmsākumiem 2021. gada vasarā. Pirmajos gados notika inženierkomunikāciju, ceļu un jaunu autostāvvietu, stacijas ēkas un estakādes 854 pāļu izbūve, savukārt pagājušais un šis, jau ceturtais, gads būvlaukumā bijis iezīmīgs ar apjoma ziņā lielākajiem darbiem. Pērnruden pabeigtas Rail Baltica stacijas ēkas dzelzsbetona nesošās konstrukcijas – tās sasniegušas 19,5 metru augstumu (plānotais stacijas ēkas kopējais augstums ar jumta konstrukcijām – 24,8 metri), izbūvētas pasažieru platformas un iekšējā viadukta posms. Šogad jūlija sākumā bija uzbūvēti jau 45 sliežu ceļa estakādes balsti jeb 85 % no kopējā estakādes apjoma. Šīs izmēra ziņā iespaidīgās konstrukcijas iezīmē stacijas un dzelzceļa estakādes aprises, kuras var redzēt ikviens lidostas apmeklētājs.

Rail Baltica pamattrases būvniecības atskaites punkts: Iecava kā dienvidu posma atslēga

Rail Baltica dzelzceļa pamattrases būvniecības sagatavošanas darbi pie topošā infrastruktūras apkopes punkta Iecavas tuvumā iezīmē jaunu fāzi nacionāli nozīmīgajā projektā, no plānošanas un projektēšanas virzoties uz intensīvu būvniecību. Iecavas IMF (Infrastructure Maintenance Facility) ir viens no diviem infrastruktūras apkopes centriem (otrs atradīsies trases ziemeļu posmā – Skultē), kas ļaus uzturēt jaunuzbūvēto dzelzceļa infrastruktūru un sliežu ceļus labā stāvoklī un garantēt drošu transporta kustību. Iecavas būvobjekts, kas izvietots stratēģiskā mezglā starp Rīgu un Lietuvas robežu, pamattrases būvniecības laikā būs loģistikas atbalsta centrs. Kopējā apkopes centra būvniecības teritorija pārsniedz 16 hektāru.

Mantojums

Vēstures sargātāja kods. Kaucmindes muižas pils

Kaucmindes muižas pils saglabājusi gana daudz elementu kvalitatīvai restaurācijai un zudušā rekonstrukcijai pēc izpētes rezultātiem. Tās lokācija iekļaujas tā saucamajā Zemgales piļu zelta trīsstūrī (Bauskas, Rundāles un Mežotnes pils), tādējādi pilij ir liels potenciāls kļūt par daļu no Latvijas piļu tūrisma galvenajiem pieturpunktiem. Kaucmindes pils jaunās īpašnieces Aivas Dreimanes-Ozolzīles vīzija ir šeit izveidot multifunkcionālu vidi, kurā būs gan viesu rezidences, restorāns, gan arī veikaliņi un vietējo amatnieku darbnīcas un meistarklases. Lai gan ceļš uz mērķi ir ilgs un nebūt ne vienkāršs, jau tagad ir redzami iespaidīgi uzlabojumi Kaucmindes muižas restaurācijas gaitā un arī teritorijas uzkopšanā. Vēsturisko ēku konservācija, restaurācija un arī uzturēšana ir ilgs process. Kaucmindes muižas stāvoklis pirms iegādes – noteikti ne apmierinošs –, un ceļš līdz brīdim, kad visu ēku būs iespējams ekspluatēt – ļoti tāls. Vairākas telpas sānu korpusos ir izmantojamas, kā arī jau atjaunotas drošai izmantošanai. Muižas reprezentablā daļa vēl ir ieceres stadijā un apskatāma vien zinoša gida pavadībā. Ēkas stāvoklis ir kritisks, taču ne bezcerīgs – cerību sniedz apņēmība un skaidrs turpmākās virzības plāns.

Autors: Publicitātes foto

Abonē drukāto un elektronisko "Būvinženieri":

• www.buvinzenierusavieniba.lv, 
• rakstot e-pastu buvinzenieris@blbs.lv,
• www.abone.lv,
• vai pērc žurnālu Preses servisa tirdzniecības vietās!