Iznācis žurnāla "Būvinženieris" 50. jubilejas numurs
Aizritējuši tieši 10 gadi kopš iznācis pirmais žurnāla "Būvinženieris" numurs. Desmit gadu laikā žurnāls ir mainījies gan idejiski, gan saturiski.
Nemainīgs saglabājies tā neparastais A5 formāts, ko lasītāji atzinuši par praktisku un ērti lietojamu, nemainīgs ir arī profesionālais skatījums uz nozari un tajā notiekošajiem procesiem. Par godu jubilejai - desmitajai dzimšanas dienai un piecdesmitajam numuram - saviem lasītājiem dāvinām it kā tādu pašu, bet tomēr savādāku žurnālu. Tam ir cits formāts un jaunas rubrikas. Par ko varēs lasīt?
Aktualitātes:
• Sertifikācija. Šoreiz par to, ka 15.aprīlī pagāja gads, kopš LBS BSSI no Ekonomikas ministrijas saņēma deleģējuma līgumu Nr. 1-8-2 Par būvspeciālistu kompetences novērtēšanu un patstāvīgās prakses uzraudzību. Tagad radušās pārdomas un izkristalizējušies daži secinājumi saistībā ar būspeciālistu profesionālās darbības uzraudzību.
• Ceļi. Situācija šodien, iespējas rīt. Valsts granti pašvaldībām un "Latvijas valsts ceļi" pārziņā esošajiem grants ceļiem. Programmas Pamatpakalpojumi un ciematu atjaunošana lauku apvidos mērķis ir ļaut pašvaldībām sakārtot kritiskākos grants ceļus, bet nauda paredzēta tikai to būvei vai pārbūvei un rekonstrukcijai, taču ne atjaunošanai vai uzturēšanai. Ja pārbūvētajā ceļa posmā ir tilts, arī to varēs rekonstruēt par Eiropas naudu.
• Būvniecības likums. Būvniecības nozares dalībnieki pēc pusotra gada darba ar jauno Būvniecības likumu un tā noteikumiem secina - normatīvo aktu paketes mērķis uzlabot kvalitāti un profesionāļu atbildību, kā arī mazināt birokrātiju īsti nav sasniegts.
• Soli pa solim: kā uzņēmumam sagatavoties Valsts darba inspekcijas vizītei.
• Klimats. Dabai problēmu nav, tās ir tikai cilvēkiem. Tas būtu jāpatur prātā, runājot par klimata pārmaiņām, kas ir aktuālas cilvēkiem un sabiedrībai. Kā klimata pārmaiņas varētu ietekmēt būvniecības stratēģiju.
"Būvinženierim"10:
• Pārskats par žurnāla 10 gadiem.
• "Būvinženiera" radošā komanda.
• Lasītāju vēstules.
• Izsludināta pieteikšanās, neliels atskats par to, kas augstāko apbalvojumu nozarē saņēmuši līdz šim.
• 2015. gada Būvindustrijas lielās balvas laureāti - Juris Anitens kategorijā "Mūža ieguldījums būvindustrijā" un "Gada arhitekts 2016" Ģirts Valeinis.
Novadu attīstība:
• Mūsu pirmais ceļojums sākās ar Kuldīgu, vienu no Latvijas skaistākajām un noslēpumainākajām - Kurzemes sirdi Kuldīga. Rātsnams, sinagoga, muzejs, dārzs, pilsētas ielas.
Būves:
• Gada labākā būve Latvijā - CSDD administratīvā ēka. Šo objektu pētām komplektā ar otru būvi- Rīgas Motormuzeju, kur nupat pabeigta rekonstrukcija.
• Pabeigts viens no dzelzceļa infrastruktūras uzlabošanas projektiem. Ikvienu, kas no Rīgas uz Jūrmalu vai Jelgavu dodas ar vilcienu, sagaida pārbūvēti pasažieru platformas un labiekārtota infrastruktūra dzelzceļa stacijās un pieturvietās. Tas paveikts VAS Latvijas Dzelzceļš (LDz) īstenotā projekta Dzelzceļa pasažieru infrastruktūras modernizācija ietvaros, kas 100% apmērā finansēts no ES Kohēzijas fonda.
• Nesošo konstrukciju pārbūve biroja ēkā Dzelzavas ielā 120G, Rīgā.
• Ar katru gadu pieaug to cilvēku skaits, kuri savās ikdienas gaitās izvēlas doties ar velosipēdu. Saprotams, līdz ar to palielinās arī velonovietņu skaits dažādās vietās. Viena lieta ir to praktiskais un funkcionālais uzdevums, pavisam kas cits - cik atbilstoši tās «ierakstās» kopējā pilsētvides ainavā.
Arhitektūra:
• Par rekonstruēto koka ēku- veikalu "Hartvik" līdzās VEF. Attīstoties tehnoloģijām un rūpniecībai, tiek izstrādāti arvien jauni un moderni būvmateriāli. Cieņa kokam , kas kādu brīdi tika piemirts.
• Šā gada maijā uz renovācijas laiku vismaz līdz 2017. gada beigām tika slēgta VEF Kultūras pils Ropažu ielā 2, Rīgā. Nopietnus remontdarbus šī ēka nav piedzīvojusi kopš tās atklāšanas 1960. gadā. Kas notiks renovācijas laikā? Par to "Būvinženierī".
Restaurācija:
• Gandrīz pēc gadu ilgušiem restaurācijas darbiem un 117 gadus kopš ēkas uzcelšanas savu sākotnējo vēsturisko izskatu atguvusi pasaulē pazīstamās rūpnīcas VEF fasāde. Šajā 1899. gadā celtajā eklektikas stila ēkā, kas atrodas Rīgā, Brīvības gatvē 214, paveikti liela apjoma fasādes atjaunošanas darbi.
Ārzemēs:
• Dalība izstādēs BAU un Nordbygg.
Energoefektīvākās ēkas dienasgrāmata:
• VALPRO jau vairāku gadu garumā savā uzņēmumā veic mērķtiecīgas investīcijas sava uzņēmuma konkurētspējas paaugstināšanā, un viens no instrumentiem, ar kura palīdzību iespējams celt uzņēmuma konkurētspēju, ir energoefektivitāte.
Tehnoloģijas:
• Inovatīvus risinājumus saliekamo dzelzsbetona konstrukciju jomā plaši ievieš Zviedrijā, kur projektētāji aizrautīgi meklē jaunas idejas un iespējas. Liela pieredze darbā ar zviedru pasūtītājiem ir Latvijas uzņēmuma UPB inženieriem, kuri projektējuši un īstenojuši vairākus desmitus lielāku un mazāku projektu gan dzīvojamo, gan sabiedrisko un industriālo ēku grupās.
• Līdz ar Eiropas Parlamenta un Padomes regulu (ES) Nr. 305/2011 no 2013. gada 1.jūlija Latvijā un visā Eiropas Savienībā obligāta ir prasība tērauda un alumīnija konstrukcijas marķēt ar CE zīmi saskaņā ar EN 1090. Ko tas nozīmē, un kā tas praktiski ietekmē būvinženiera ikdienas darbu, projektējot tērauda būvkonstrukcijas?
• Būves informācijas modeļa (BIM) programmatūra, kas ļauj projektus veidot digitālā trīsdimensiju sistēmā, ir ikdiena SIA "Komunikāciju projektēšanas birojs" (KPB). Viņi kļuvuši par nozares līderi Latvijā, ne tikai izpildot nozīmīgu objektu uzdevumus, bet arī esot kā krīzes projektētāji, kas spēj izlabot citu kļūdas un sekmīgi pabeigt steidzamus vai strupceļā nonākušus darbus.
• Būvniecības nozare strauji modernizējas. Viens no attīstības ceļiem ir arvien plašāka BIM sistēmas (būves informācijas modelēšana) izmantošana būvniecībā. BIM ļauj mājas uzsliet ātrāk, krietni samazinot celtniecības izmaksas. Tomēr būvniecības izpētes darbos BIM tehnoloģijas ieviešana vienlaikus nozīmē arī augstākas prasības uzmērīšanas datu kvalitātei. Kā to pamākt? Uzzināsiet "Būvinženierī"
Palīdzam izvēlēties:
• Jumtu segumi un palīgmateriāli. Zaļie jumti.
• Testi būvēm.
• Bruģakmeņi.
• Klimatiskās iekārtas.
Un vel citas tēmas un raksti.
Uz satikšanos!
Mārīte Šperberga,
žurnāla "Būvinženieris" galvenā redaktore
