Iznācis žurnāla "Būvinženieris" aprīļa izdevums Nr. 91

Lasītājiem pieejams žurnāla "Būvinženieris" aprīļa izdevums Nr. 91.

Žurnāla aprīļa numurā lasi:

Aktualitātes

Iepirkumi būvniecības nozarē

Aizvadītajā gadā būvniecības nozares uzņēmumi uzvarējuši 2644 publisko iepirkumu konkursos, liecina Lursoft apkopotā informācija. Šos iepirkumus savā starpā sadalījušas 717 būvkompānijas.

Lursoft izpētījis, kuri bijuši vērtīgākie būvniecības iepirkumi, kuri uzņēmumi iepirkumos uzvarējuši visbiežāk, kā arī atklāj, kuras iestādes, pašvaldības un uzņēmumi būvniecības nozari nodrošinājušas ar visvairāk iepirkumiem. Visvairāk publiskajos iepirkumos pēdējos gados uzvarējis VAS Latvijas autoceļu uzturētājs – 2022.gadā 150, savukārt 2021.gadā – 140.

Tikmēr vērtīgākais publiskais iepirkums būvniecības sektorā 2022.gadā bijis SIA Tiesu namu aģentūra izsludinātais konkurss par jaunā cietuma kompleksa Alsungas ielā 29 Liepājā projektēšanu, autoruzraudzību un būvdarbiem.

Padomju laikā celtā dzīvojamā fonda šodienas rēbuss

Vairāk nekā puse Latvijas iedzīvotāju dzīvo padomju laikos celtos daudzdzīvokļu namos. Sabiedrībā un plašsaziņas līdzekļos izvērtusies aktīva un dažādiem viedokļiem bagāta diskusija par šo ēku tehnisko stāvokli, kalpošanas laika tuvošanās beigām un iespējamiem risinājumiem dzīvojamā fonda atjaunošanai. Latvijas Republikas Valsts kontrole nesenā pagātnē veltīja uzmanību situācijai ar daudzdzīvokļu namiem, aktualizējot jautājumu par to drošumu. 2020.gadā Valsts kontrole likumības un lietderības revīzijā Vai tiek izpildīti priekšnoteikumi pašvaldību pārvaldīšanā un kontrolē esošu ekspluatācijā pieņemtu ēku atbilstībai drošuma prasībām? secināja, ka kopš denacionalizācijas efektīva pieeja mājokļu drošībai valstī faktiski neeksistē. Tātad rūpes par daudzdzīvokļu namiem atstātas novārtā kopš 90.gadu sākuma.

LBS 100

Būvinženieru savienības dibināšana un pirmie soļi

Tautas frontes dibināšana 1988.gada 9.oktobrī  pamodināja daudzus, arī tehnisko inteliģenci. Tajā laikā darbojās Vissavienības zinātniski tehniskās biedrības (ZTB) Latvijas filiāle, kurā bija apvienojušies Latvijas inženieri – gandrīz visi, kas strādāja būvniecībā.

Bet bija pienācis laiks, kad būvinženieri vēlējās dibināt savu radošo savienību, precīzāk – atjaunot savu 1924.gadā dibināto profesionālo organizāciju. Galvenie faktori, kas noteica jaunas profesionālas sabiedrības dibināšanu, bija nozares un tās profesiju zemais prestižs, kā arī tehniskā atpalicība, salīdzinot ar būvniecības tehnisko līmeni pasaulē. Šai profesionālajai sabiedrībai bija jākļūst par vienu no spēcīgākajām organizācijām valstī, kas apvieno galveno valsts intelektuālo būvniecības potenciālu: zinātniekus, ekspertus, projektētājus un būvniekus.

Personība

Kā domā, tā dara

Daudzi nevar lepoties ar darba vietu slavenā augstmaņu arhitekta Rastrelli projektētā ēkā. Bet jelgavnieks Juris Veiss var! Kopš SIA Rimts vadību uzticējis savam vietniekam un kļuvis par Latvijas Biozinātņu un tehnoloģiju universitātes (iepriekš – Latvijas Lauksaimniecības universitāte) galveno speciālistu būvniecības jautājumos, viņam ir kabinets Jelgavas pilī. Juris Veiss ir gandarīts, ka viņa lolojums – Rimts – turpina strādāt un izaugusi jauna būvspeciālistu maiņa, bet pats jūtas gana stiprs, zinošs un pieredzējis, lai, atvaļinājies no aktīvās būvniecības, varētu ņemties ar pili. Domājis – novedīs līdz galam energoefektivitātes paaugstināšanas projektu un metīs mieru, taču nekā, jo pils nekad nevar būt gatava.

Juris Veiss ir viens no 2022.gada Būvindustrijas lielās balvas – Pamatakmens – saņēmējiem kategorijā Mūža ieguldījums būvindustrijā. Savas jomas profesionālis, augstas raudzes būvspeciālists ar 46 gadu darba stāžu. Apbrīnojami mierīgs, taču par savu taisnību gatavs cīnīties. Kompetents, godīgs un atbildīgs, tāpēc – kā domā, tā dara.

Skrienot līdzi laikam, nepazaudēsim pamatvērtības

Būvinženiera aprīļa numura viesis ir Mareks Pavārs – Cēsu novada pašvaldības Centrālās administrācijas Attīstības pārvaldes projektu ieviešanas un uzraudzības nodaļas būvinženieris. Latvijas Biozinātņu un tehnoloģiju universitātes (LBTU) vieslektors – lasa studentiem lekcijas, vada kursa projektus priekšmetā Būvdarbu tehnoloģija, kā arī vada kvalifikācijas darbus. Paralēli darbam ar studentiem turpina apgūt jaunus zināšanu apvāršņus arī pats – ir LBTU Vides un būvzinātņu fakultātes doktorantūras studiju programmas Būvniecība un transporta inženierzinātnes doktorants. Mareks Pavārs ir Latvijas Būvinženieru savienības valdes loceklis un Būvindustrijas lielās balvas laureāts, saņēmis 2022.gada Būvindustrijas lielo balvu – Pamatakmeni – kā Gada inženieris. Pagājušajā rudenī, piesakot Mareku Pavāru šim apbalvojumam, kolēģi viņu raksturojuši vispārākajā pakāpē – kā augstas klases profesionāli.

Vide

Katrai vietai jāizvēlas atbilstoša iekārta

Izpratne un spēja iedziļināties lietotāju vajadzībās nosaka to, vai izpildījums reālajā dzīvē būs ērts un funkcionāls. Vides pieejamība ir svarīgs aspekts, kas jāņem vērā, gan plānojot, gan projektējot, gan uzturot dažādu veidu publiskās ēkas. «Vides pieejamība nozīmē iespēju jebkuram cilvēkam neatkarīgi no vecuma un fiziskām spējām brīvi un patstāvīgi piekļūt, kur nepieciešams, un pārvietoties vidē atbilstoši būves vai telpas funkcijai. Praksē mēdz būt gana daudz gadījumu, kad pēc Ministru kabineta noteikumiem var uzskatīt, ka viss ir kārtībā, taču izpildījums reālajā dzīvē nav lietotājam ērts. Katrā situācijā būtu jāizvēlas pēc iespējas universālāka iekārta, kas nodrošina plašākas sabiedrības vajadzības. Domājot par risinājumiem, būtu svarīgi atcerēties universālā dizaina pieeju,» žurnālam Būvinženieris stāsta invalīdu un viņu draugu apvienības Apeirons vides pieejamības eksperts Jurģis Briedis.

Būve

Sportisks vaibsts Alūksnes pilsētvidē

Jauna sporta centra būvniecība Alūksnes novada pašvaldības plānos bija ierakstīta jau kopš 2009. gada, taču kopumā sapnis par to lolots teju 30 gadu. Beidzot šī iecere īstenojusies, un šoziem Alūksnē nodots ekspluatācijā mūsdienīgs, daudzfunkcionāls Izglītības un sporta centrs.

Jaunā būve tapusi investīciju projektā Izglītības un sporta centra izveide Alūksnes pilsētā ar atbalstu no Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas un Izglītības un zinātnes ministrijas. Projekta īstenošanas gaitā izbūvēta Alūksnes Sporta centra ēka un tās funkcionēšanai nepieciešamā infrastruktūra, nojaukts iepriekšējais vecais sporta angārs, tā vietā ierīkojot auto stāvlaukumu, kā arī pārbūvēts Darba ielas posms. Sporta centrā ir sporta spēļu laukums basketbolam, volejbolam, florbolam un telpu futbolam, vieglatlētikas zāle – skrejceļi, sprinta, tāllēkšanas, augstlēkšanas un lodes grūšanas sektori –, kā arī džudo, spēka un vingrošanas zāles. Jaunā sporta infrastruktūras būve ir nozīmīgs ieguvums mācību procesa nodrošināšanai, iedzīvotāju un sporta biedrību aktivitātēm un sporta sacensību organizēšanai Alūksnes novadā.

Enerģētiski pašpietiekamais Kosmosa izziņas centrs

Šajā vasarā Cēsīs apmeklētājiem tiks atklāta patiesi unikāla ēka – Kosmosa izziņas centrs – enerģētiski pašpietiekama būve, kurā izveidots interaktīvs starptautiska līmeņa izziņas, izklaides un jēgpilnas atpūtas centrs. Jaunuzceltā ēka ir labs apliecinājums tam, kā ar inovatīviem risinājumiem mūsdienās iespējams būt energoneatkarīgiem un saudzēt dabu. Ēka projektēta atbilstoši ilgtspējīgas būvniecības prasībām ar zemu enerģijas patēriņu. Kosmosa izziņas centram ir trīs stāvi, katrs paredzēts noteiktām aktivitātēm un ekspozīcijām. Centra galvenais un lielākais eksponāts būs Starptautiskās kosmosa stacijas replika divu stāvu augstumā. Pirmā stāva ekspozīcijas saturs vairāk orientēts uz vizuālu pieredzi, bet otrajā stāvā apmeklētājus gaida interaktīvas aktivitātes un dažādi uzdevumi atbilstoši dabaszinātņu un tehnoloģiju tēmai. Trešais stāvs paredzēts praktiskām un aktīvām nodarbēm.

Koka būve

Daudzdzīvokļu koka ēkas Latvijā

Savulaik gan pasaulē, gan Latvijā, lai risinātu mājokļu trūkumu, tika būvētas divstāvu dzīvokļu koka ēkas ar dažādu izmēru mājokļiem. Dažviet tās bija nelielas strādnieku dzīvokļu mājas, citur – nami ar plašiem vairāku istabu dzīvokļiem. Galvenokārt šādi koka dzīvokļu nami tapa netālu no industriālām teritorijām, kur 20.gadsimta sākumā bija apjomīgs iedzīvotāju pieplūdums. Latvijas teritorijā divstāvu koka ēkas ir visās lielajās pilsētās, pa kādam senam namam ir arī mazākās pilsētās un ciemos.

Mūsdienās Latvijā attīstītāji, kas realizē daudzdzīvokļu ēku projektus, pagaidām par koka izmantošanu tikai domā. Tomēr divi lielāki koka konstrukciju daudzdzīvokļu ēku projekti ir tapuši Valmieras tuvumā. Abiem objektiem ir vairākas līdzības – tie realizēti nelielās apdzīvotās vietās (Mūrmuižā un Brenguļos), tos iecerējuši un realizējuši vietējie uzņēmēji, kas tur ir uzauguši.

Inovācijas

Soli pa solim betons arī Latvijā kļūst zaļāks

Pēdējos gados arvien biežāk dzirdams par betona kā būvmateriāla negatīvo iespaidu uz apkārtējo vidi. Ir zināms, ka cementa – būtiskākās betona sastāvdaļas – ražošana ik gadu rada aptuveni 8% no kopējiem CO2 izmešiem visā pasaulē. Ja cementa ražošanas industrija būtu atsevišķa valsts, izmešu emitēšanā to pārspētu vienīgi ASV un Ķīna. No otras puses, ja mēs izvērtējam datus par to, cik CO2 izmešu uz vienu kilogramu gala produkta saražo plašāk izmantotie būvniecības materiāli, tad varam secināt, ka betons visai pārliecinoši ir ekoloģiskāks gan par koksnes un stikla, gan par tērauda un alumīnija produktiem. Tomēr, tā kā pasaulē betons ir tik iecienīts, tad problēma šajā gadījumā slēpjas grandiozajā mērogā, kādā betons tiek patērēts. Lai šo izaicinājumu risinātu, tiek izmantotas dažādas pieejas. Tirgū aizvien plašāk cementu, kura sastāvā ir augsts klinkera daudzums, aizstāj ar tādu, kura sastāvā klinkera daudzums ir samazināts. Šādā veidā cements tiek padarīts zaļāks, līdz ar to arī betons, kas saražots ar šādu cementu, samazina savu CO2 nospiedumu.

Pilsētvide

Eiropas pilsētas testē energopozitīvus kvartālus un gandrīz nulles enerģijas ēkas

Arvien vairāk Eiropas pilsētu risinājumu meklē klimata, enerģētikas un digitalizācijas krustpunktā, testējot pozitīvas enerģijas bilances kvartālus jeb pozitīvas enerģijas apkaimes dažādās variācijās.
Amsterdamā Eiropas inovāciju un pētniecības programmas Apvārsnis līdzfinansētā projektā Atelier pašlaik rit pozitīvas enerģijas apkaimes īstenošanas darbi kādreizējā industriālajā pilsētas teritorijā Buiksloterham. Amsterdamas energopozitīvā apkaime iever divus unikālus aprites ekonomikas principos balstītus būvniecības projektus, kuri mijiedarbojoties spēs nodrošināt pozitīvu enerģijas bilanci. Tās ir jauktas izmantošanas jaunbūves: ēka Poppies un ēku komplekss Republica.Savukārt peldošā kopiena Schoonship Community ir visnotaļ neparasts dzīvojamās apbūves kvartāls Johana van Haselta (Johan van Hasselt) kanālā Amsterdamā. Schoonship Community sastāv no 46 privātmājām-laivām, kas savienotas ar koka molu un laipām, kuras līdzinās apzaļumotām ielām. Kopienas projekts īstenots, pamatojoties uz konkrētu ilgtspējas vērtību un aprites ekonomikas principu kopumu, pateicoties līdzīgi domājošu iedzīvotāju iniciatīvai.

Energoefektivitāte

Tromba sienas tehnoloģijas iespējas Latvijas klimatiskajos apstākļos

Aptuveni 25–40% no saņemtā saules starojuma var uztvert un akumulēt, izmantojot arī pasīvās saules enerģijas sistēmas. Pasīvo saules enerģijas sistēmu mērķis ir uztvert un uzkrāt saules siltuma enerģiju ēkas konstruktīvajos elementos (sienās, jumtā vai grīdā) un nodot uzkrāto siltumu telpām tajā diennakts laikā, kad saules enerģija nav pieejama. Pēdējo gadu laikā būtiski pieaugusi zinātnieku interese par Tromba sienas optimālo integrēšanu mūsdienu gandrīz nulles enerģijas ēku konstrukciju risinājumos. Tromba siena ir konstruktīvs ēkas elements, kura funkcija ir absorbēt saules starojumu, lai uzsildītu gaisu, kurš cirkulē gaisa kanālos, un uzglabātu šo siltumu sienas masā ar mērķi to izmantot telpu apkurē vai dzesēšanā. Tromba sienas koncepciju izgudroja jau 1881. gadā, un, tehnoloģijām attīstoties, tās dizainā tikuši veikti uzlabojumi un modifikācijas ar mērķi palielināt sienas izmantošanas iespējas un uzlabot efektivitāti. Mūsdienās, izmantojot efektīvus EC ventilatorus, kā arī diezgan vienkāršus kontrolierus, var būtiski uzlabot Tromba sienas efektivitāti.

Par termisko konvekciju un starojumu

Vējš pār upi var labi ieskrieties, un aukstais gaiss no ārpuses ļoti labi dzesē stiklojuma ārējo virsmu: efektīvi paņem un aizvada tās siltumu. Šo siltuma atdevi no cietās virsmas, kad gar to plūst gāze vai šķidrums, saucam par konvektīvo siltuma apmaiņu. Tieši tāpat siltāks gaiss silda aukstāku virsmu, plūstot gar to. Tādējādi telpas iekšienē gaiss pie stiklojuma ar lielu siltuma caurlaidību un zemu virsmas temperatūru pastiprināti atdziest. Atdzisušais un smagākais gaiss pie lielā stiklojuma smaguma spēka ietekmē intensīvi kustas uz leju, un telpā veidojas liels gaisa virpulis – gar grīdu gaiss plūst no stiklojuma uz iekšsienu, bet gar griestiem siltais gaiss plūst uz loga pusi, lai pie tā virsmas atdziestot dotos nākamajā aplī. Tātad sajūtas nepieviļ – no loga pūš uz kājām, kaut arī nekādu caurumu stiklojumā nav.

Energoefektīvākās ēkas dienasgrāmata

Energoefektivitātes ceļvedis biznesam

Nestabilās ģeopolitiskās situācijas un augsto energoresursu dēļ pašlaik ir īpaši svarīgi izvērtēt enerģētiskos risinājumus un ieguldīt uzņēmuma ilgtspējā. Investējot energoefektivitātes paaugstināšanā, enerģijas patēriņu var samazināt pat par pusi.

Atrodot liekos enerģijas patērētājus un investējot izdevīgos risinājumus, ir iespējams gan atpelnīt investīcijas, gan arī paaugstināt uzņēmuma konkurētspēju. Par to, kā analizēt uzņēmuma elektroenerģijas patēriņu, izmantojot vienkāršus un ērtus rīkus elektrum.lv, monitorēt citus enerģijas veidus un pārējos resursus, modernizēt apgaismojumu un pareizi plānot ventilāciju, varēja uzzināt Elektrum Energoefektivitātes centra rīkotajā bezmaksas vebinārā Energoefektivitātes ceļvedis biznesam šī gada martā, kurā ar savu pieredzi dalījās arī vairāki uzņēmēji.

Infrastruktūra

Rail Baltica stacijas lidostā Rīga būvlaukumā – smalks darbs kā juvelierim Vecrīgā

Lai gan, paraugoties uz Rail Baltica stacijas lidostā Rīga būvlaukumu, šķiet, ka būvniekiem ir plašs un brīvs lauks, kurā izvērst darbus, tomēr būvēt gadsimta dzelzceļa būvi un staciju šeit ir tikpat sarežģīti kā Rail Baltica Rīgas Centrālās stacijas apkārtnē, blīvā pilsētvidē. Darbs lidostā pielīdzināms smalkajam juveliera darbam.

To nosaka šī projekta specifika – nekas tāds līdz šim Latvijā vēl nav būvēts, vide un apstākļi – tiešs lidostas tuvums, kas diktē savus nosacījumus (būvtehnikas augstums, būvlaukums jāiekārto maksimāli kompakts, lai netraucētu lidostas darbu un piekļuvi tai). Tāpat būtisks faktors – purvainā teritorija, jo līdzās atrodas Mūkupurvs un no tā izrietoši izaicinājumi būvniecībā grunstūdeņu dēļ. Nākamā gada sākumā plānots pabeigt Rail Baltica stacijas lidostā Rīga un saistītās infrastruktūras izbūves darbu pirmo posmu. Būvinženiera lasītājiem ir iespēja ielūkoties būvlaukumā.

Mantojums

Rundāles pils jumtam saglabātas vēsturiskās koka konstrukcijas

Rundāles pils jumta pārbūvē, kas pēc trim būvniecības sezonām noslēdzās 2022.gada nogalē, tika ieguldīts liels darbs, lai jumta segums atgūtu sākotnējo spožumu un tiktu saglābtas oriģinālās koka konstrukcijas. Jāuzsver, ka tās, vien laika zoba skartas, bija saglabājušās no pils pirmā būvniecības perioda, kas ilga no 1736. līdz 1740.gadam.

Darbi sākās 2020.gadā, un tie noritēja četrās kārtās. 2020.gadā izdevās īstenot pirmo un otro kārtu, pārbūvējot jumtu, kas sedz pils dienvidu korpusu un daļu no austrumu un rietumu korpusa. 2021.gadā tika īstenota sākotnēji iecerētā ceturtā kārta – pils rietumu korpusa daļas un arī ziemeļrietumu šķērskorpusa jumta pārbūve. Noslēdzošajā trešajā kārtā 2022.gadā jumts pārbūvēts virs pils austrumu korpusa daļas un virs ziemeļaustrumu šķērskorpusa.

Rundāles pils muzeja direktore Laura Lūse stāsta, ka pils pirmā īpašnieka Ernsta Johana Bīrona laikā jumtu klājušas alvota skārda loksnes, kas tam piešķīrušas īpašu, sudrabainu mirdzumu. Tāda bijusi arī Ernsta Johana Bīrona sākotnējā iecere, kas ir viens no iemesliem, kāpēc jaunajam jumta segumam tika izraudzīts analogs materiāls – nepatinēts titāncinka skārds, kas atbilst mūsdienu būvniecības prasībām un rada līdzīgu vizuālo efektu.

Abonē drukāto un elektronisko "Būvinženieri":

• www.buvinzenierusavieniba.lv, 
• rakstot e-pastu buvinzenieris@blbs.lv,
• www.abone.lv,
• vai pērc žurnālu Preses servisa tirdzniecības vietās!