Iznācis žurnāla "Būvinženieris" aprīļa numurs

Lasītājiem pieejams žurnāla "Būvinženieris" jaunais aprīļa izdevums.

Žurnāla aprīļa izdevumā Nr. 85 lasi:

Aktualitātes

Būvmateriālu ražošanas nozare – makroekonomiskais konteksts

Būvmateriālu ražošana ir ļoti svarīga Latvijas rūpniecības daļa, jo īpaši, ja to definē plaši, aptverot visus produktus, kurus izmanto ēku celtniecībā – ne tikai minerālu izstrādājumus, bet arī kokmateriālus, celtniecības tērauda konstrukcijas, stikla un alumīnija elementus, būvniecības ķīmiju. Par nozares riskiem, nākotnes izredzēm un attīstības scenārijiem viedokli pauž Luminor ekonomists Pēteris Strautiņš, kā arī vairāki lielākie Latvijas būvmateriālu ražotāji, uzņēmēji.

Vērtīgākie būvniecības nozares uzņēmumi

Būvniecības nozarē strādājošo uzņēmumu kopējā vērtība aizpagājušajā gadā sasniedza 2,18 miljardus eiro, no šīs summas pusi veido TOP 25 vērtīgākie nozares uzņēmumi. Lursoft veiktais pētījums, kas balstīts uz Capitalia uzņēmumu vērtības noteikšanas metodoloģiju, liecina, ka būvniecības nozares kopējā vērtība 2020. gadā pieaugusi par 12,88%, salīdzinot ar iepriekšējo gadu. Izmantotā biznesa vērtēšanas metodika ir balstīta uz salīdzināmo uzņēmumu metodi, kas ir viena no vispārīgi atzītām kompāniju vērtēšanas metodēm.

Iepazīst Latvijas pieredzi būvspeciālistu novērtēšanā

No 28. marta līdz 1. aprīlim Rīgā pieredzes apmaiņas vizītē viesojās Uzbekistānas Republikas un Kazahstānas Republikas delegācija. Vizīte notika Eiropas Komisijas līdzfinansētā projektā Inženiertehnisko uzņēmumu nozaru asociāciju kapacitātes celšana Kazahstānā un Uzbekistānā – ENGINE . Tās mērķis – iepazīties ar Latvijas būvspeciālistu kompetences novērtēšanas un sertifikācijas sistēmu un pārņemt Latvijas pieredzi sertifikācijas sistēmas izveidei šajās valstīs.

Darba drošība

Situācija darba aizsardzības kultūrā ir mainīga

Būvniecība pamatoti tiek uzskatīta par bīstamu nozari un pēc nelaimes gadījumu statistikas vienmēr bijusi saraksta augšgalā, atzīst Mārtiņš Šaškevičs, Valsts darba inspekcijas Darba aizsardzības nodaļas vecākais eksperts. Lai gan riska faktoru netrūkst arī citās jomās, būvniecībā darba drošībai nelabvēlīgu apstākļu sakritību veicina īpaši dinamiskā un mainīgā darba vide.

No pērn notikušajiem 2276 nelaimes gadījumiem 220 jeb 10% reģistrēti būvniecībā. M. Šaškevičs atzīst, ka nozare ir bīstama un, vērtējot skaitļu izteiksmē, tendence ik gadu ir visai līdzīga.

Personība

Pozitīvais kapteinis

Izcilas kreatīvas komunikācijas prasmes ar visiem iesaistītajiem. Stresa noturīgs, atvērts. Darbuzņēmēji iesaka kā uzticamu un godīgu sadarbības partneri. Pārliecinošs un taktisks līderis. Problēmsituācijās piedāvā pat trīs četrus risinājumus. Tā SIA Merks projektu vadītāju, Būvindustrijas lielās balvas laureātu un titula Gada projektu vadītājs 2020 īpašnieku Robertu Rēboku raksturo gan kolēģi, gan sadarbības partneri.

Graustu miljonārs ar glābēja sindromu

Būvindustrijas lielās balvas laureāts, Skonto būves projektu vadītājs Jānis Kreicburgs intervijā Būvinženierim – par 17 ražīgiem vienā uzņēmumā nostrādātiem gadiem, par straujo cenu kāpumu būvniecībā, par valsts iestāžu birokrātiju, kā arī par pašam īpaši tuvām tēmām – restaurāciju, koka arhitektūru, postmodernismu un svešvalodām. Būvindustrijas lielās balvas saņemšana Jānim bijis patīkams pārsteigums, jo neesot zinājis, ka kolēģi pieteikuši apbalvojumam.

Būve

VIZIUM centrs Ventspilī – inovāciju paraugs

Ventspils Zinātnes un inovāciju centrs VIZIUM nenoliedzami ir viens no iespaidīgākajiem pēdējo gadu būvniecības projektiem. Tā arhitektoniskais koptēls vien ir apbrīnas vērts, un tas pārliecinoši iezīmē jaunu vaibstu pilsētas ainavā. Viens no inovāciju centra projekta realizācijas mērķiem bija arī iepriekš degradētās vairāk nekā trīs hektārus lielās teritorijas revitalizācija. Iecere par Ventspils Zinātnes centra izveidi aizsākās jau teju pirms 10 gadiem ar mērķi rosināt bērnos un jauniešos interesi par tehnoloģijām un zinātni, kā arī mazināt rudens un ziemas sezonas ietekmi uz tūrismu, pilsētai piesaistot viesus gan no Latvijas, gan no ārzemēm.

Inženierarsenāla ēkas atjaunošana – izaicinājumi un pārsteigumi

Apjomīgus saglabāšanas un restaurācijas darbus piedzīvojusi vēl viena Daugavpils cietokšņa iekšējās apbūves ēka – Inženierarsenāls. Inženierarsenāla ēka atrodas valsts nozīmes pilsētbūvniecības pieminekļa Daugavpils cietoksnis ar priekštilta nocietinājumu teritorijā un aizņem kvartālu starp Imperatora, Konstantīna un Aleksandra ielas perimetrālo apbūvi rietumu, ziemeļu un austrumu pusē. Kompleksās saglabāšanas jeb restaurācijas projekta ietvaros pabeigti būvdarbi ēkas rietumu korpusā, visai ēkai izbūvēts jauns jumts, ziemeļu un austrumu korpusam veikta rūpīga fasāžu konservācija un lokāls remonts, bet iekštelpas palikušas esošajā stāvoklī.

Koka būve

HoHo – koka augstceltne Vīnē

Koka augstceltnes pasaulē piedalās sacensībā par augstāko, lielāko, vairāk CO 2 glabājošo un citādi visīpašāko būvi. Neviens nenoliedz, ka tā ir dārga sacensība, tomēr ieguvēji ir gan pētnieki un koka konstrukciju ražotāji, gan citi iesaistītie, tajā skaitā tūrisma industrija un koka ēku projektētāji. Austrijas galvaspilsētā Vīnē uzceltais 84 metrus augstais koka debesskrāpis HoHo neieguva augstākās koka ēkas Eiropā vai pasaulē titulu, zināmā mērā apliecinot, ka austriešiem svarīgāka ir kopējā koka būvniecības industrijas attīstība, nevis tituli.

Energoefektivitāte

Liela interese par atjaunīgo resursu izmantošanu

Saules paneļu aktualitāte un interese par tiem ir augstāka nekā jebkad, un intereses palielināšanās pagājušajā gadā ir bijusi ļoti strauja – to veicina ne tikai Eiropas Savienības ilgtspējas politika, bet arī tas, ka samazinājies paneļu atmaksāšanās laiks, un cilvēkiem ir vēlme ražot savu – zaļo – enerģiju. Tā ir ilgtspējīga domāšana, tehnoloģiju gatavība un efektīva darbība tieši Latvijas apstākļos. 2021. gadā Latvijā uzstādīts tikpat daudz saules paneļu, cik iepriekš desmit gados kopā.

Energoefektīvākās ēkas dienasgrāmata

Vai pēc atjaunošanas ēka sasniegs paredzēto enerģijas ietaupījumu?

Lai novērtētu konkursa Energoefektīvākā ēka Latvijā labāko ēku energoefektivitātes sniegumu, pēc Ekonomijas ministrijas pasūtījuma neatkarīgais eksperts energoefektivitātes jomā Dr. sc. ing., asoc. prof. Aldis Greķis 2022. gada pirmajā ceturksnī veicis tehniski ekonomisko izvērtējumu, kurā analizēts un novērtēts konkursa godalgoto ēku energoefektivitātes sniegums, īstenoto pasākumu ietekme pēc ēku renovācijas, kā arī apkopots iedzīvotāju viedoklis pēc ēku atjaunošanas. Pētījumā kopumā analizēti dati par 13 ēkām. Visas ēkas ir konkursa 1. vietu ieguvušās energoefektīvākās ēkas Latvijā kategorijās Daudzdzīvokļu ēkas un Publiskās ēkas 10 gadu periodā kopš konkursa sākuma.

Infrastruktūra

Drošības risinājumi Rail Baltica Rīgas Centrālajā stacijā

Laikā, kad ģeopolitiskā situācija pasaulē aizvien vairāk liek pārdomāt nacionālo, sabiedrisko un arī personisko drošību, ir svarīgi apzināties, ka tās nozīme arī starptautisko projektu būvniecībā, tādā kā Rail Baltica Rīgas Centrālā dzelzceļa stacija, ir vislielākā prioritāte. Drošība nav tikai valsts likumdošanā noteikta prasība – tā tiek pārbaudīta arī dažādos zinātniskajos pētījumos un mērījumos, kā arī balstās uz attiecīgo nozares profesionāļu un ekspertu atzinumiem. Rakstā žurnālā Būvinženieris – par dažiem projektā veiktajiem mērījumiem, izpētēm un risinājumiem, kas ļauj izveidot Rail Baltica Rīgas Centrālo staciju par drošu un ērtu tās nākotnes pasažieriem.

Mantojums

Rātslaukums kā fokuss pilsētas attīstībā

Rīgas pilsētas Rātsnams un laukums tam apkārt ir bijis fokusa punkts Rīgas pilsētas attīstībā.

Lielākās izmaiņas šī kvartāla vaibstos iezīmēja Otrais pasaules karš, kura laikā tika iznīcinātas vēsturiskās vērtības. Taču, arī ja nebūtu bijis Otrā pasaules kara, šīs teritorijas vaibsti tāpat būtu mainījušies, salīdzinot ar 20. gadsimta sākumu. Tie jau bija sākuši mainīties.

Būvmateriāli

Spriedums – aizliedzams!

Brīnumskaists vai brīnumnoderīgs var izrādīties arī bīstams un aizliedzams. To apliecina gan toksiskās krāsas, gan gadsimta minerāls un pat pavisam mūsdienīgs izstrādājums. Kādam ceļš no slavas līdz aizmirstībai bijis ļoti garš, jo pārāk skaists vai pārāk ekonomiski izdevīgs. Citam vajadzēja tikai īsu mirkli, lai nonāktu aizliedzamo būvmateriālu sarakstā.

Abonē drukāto un elektronisko "Būvinženieri":

• www.buvinzenierusavieniba.lv, 
• rakstot e-pastu buvinzenieris@blbs.lv,
• www.abone.lv,
• vai pērc žurnālu Preses servisa tirdzniecības vietās!