Iznācis žurnāla "Būvinženieris" februāra izdevums nr. 90

Lasītājiem pieejams žurnāla "Būvinženieris" februāra izdevums Nr. 90.

Žurnāla februāra numurā lasi:

Aktualitātes

Lielākie eksportējošie būvniecības uzņēmumi

Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) publiskotie dati liecina, ka 2022.gada otrajā ceturksnī, salīdzinot ar 2021.gada attiecīgo periodu, būtiski audzis būvniecības eksporta apjoms, piemēram, ēku būvniecības sektorā tam sasniedzot 64 miljonus eiro (+168,65%, salīdzinot ar 2021.gada 2.ceturksni). Eksporta apjoma pieaugums visos būvniecības apakšsektoros reģistrēts arī pagājušā gada 3.ceturksnī. Lursoft apkopotie dati rāda, ka būvniecības nozarē reģistrēti vairāk nekā 13,2 tūkstoši uzņēmumu, no tiem gada pārskatus iesnieguši 70,6%. Daļa no nozares uzņēmumiem izvēlējušies izvērst savu darbību arī ārpus Latvijas robežām, kā rezultātā, balstoties uz CSP un Latvijas Bankas sniegtajiem datiem, 189 būvniecības uzņēmumiem eksporta apjoms pārsniedz 0,5 miljonus eiro. Zīmīgi, ka 86% no visiem eksportējošajiem būvniecības uzņēmumiem ir vietējā kapitāla uzņēmumi.

Viena uzlabota lieta neizlabos visu nozari

Par vispārējo būvniecības pārraudzību un koordināciju, kā arī par vienoto valsts būvniecības politikas izstrādi un tās īstenošanu atbild Ekonomikas ministrija. Ministrijas kompetence būvniecības jomā ir noteikta Būvniecības likumā, un tajā ietilpst būvniecības attīstības stratēģijas un programmu izstrāde, priekšlikumu sagatavošana būvniecību reglamentējošu normatīvo aktu sistēmas pilnveidei un būvniecību reglamentējošo normatīvo aktu projektu izstrāde. Ir skaidrs, ka Ekonomikas ministrijas spēkus pārvērtēt būtu lieki, jo bez nozares atbalsta un iedziļināšanās aktuālajos jautājumos diez vai būtu iespējams paveikt to darbu, ko ministrija paveic. Tomēr vispirms jāatbild uz jautājumu – cik efektīvs ir nozares sabiedriskais sektors? Kā arī – vai tā galvenais instruments – Būvniecības padome – ir efektīvs partneris Ekonomikas ministrijai un vienlaikus nozarē strādājošajiem?

LBS 100

Latvijas būvinženieru un inženieru organizācijas

Vēsturiska apcere par Latvijas Būvinženieru biedrības un apvienotās Latvijas Inženieru biedrības darbību un likteņiem no 1924.gada 4.februāra līdz 1944.gada 13.oktobrim.
Pirmā Latvijas Būvinženieru biedrība dibināta 1924.gadā. Pirmā valdes sēde datēta ar 1924.gada 4.februāri, kad notika dibināšanas sapulce. Dibinātāji bija «vecās paaudzes» inženieri, t. i., tie, kas studijas bija beiguši pirms 1914. gada, ieņēma atbildīgus un vadošus amatus valsts un pašvaldības iestādēs un darbojās arī kā mācību spēki LU Inženierzinātņu fakultātē. Tieši pēdējie bija aktīvākie iniciatori biedrības dibināšanā. Tie bija toreiz jaunie docenti Ziemelis, Veiss, Pāvulāns, Tramdahs u.c. Pirmo valdes sēdes protokolu parakstījis docents Aleksandrs Siksna, tā laika šoseju un zemes ceļu departamenta direktors, un sekretārs inženieris Kalpaks. (Raksts pārpublicēts no Kanādā izdotā Latvijas Inženieru apvienības izdevuma Technikas apskats, Nr.123.–124., 1993.gads).

Vide

Kultūrvēsturisko ēku un vides pieejamības risinājumi prasa iedziļināšanos

Kultūrvēsturiskais mantojums patiesi ir vērtība, ko nepieciešams saudzēt un ļaut izbaudīt no paaudzes paaudzē. Maldīgs ir uzskats, ka šo objektu vides pieejamība nevar būt estētiska un sabojās vēsturisko vērtību. Gan Latvijas, gan citu valstu piemēri liecina, ka risinājumi var būt jēgpilni un funkcionāli – tādi, lai tos izmantotu ne tikai cilvēki ar invaliditāti, bet arī plašāka sabiedrība. Laikam ejot, arvien vairāk tiek domāts par to, lai ikviens cilvēks varētu iekļauties sabiedrībā un dzīvot pilnvērtīgi, nesaskaroties ar būtiskiem šķēršļiem savā ikdienas ceļā. Un tieši videi ir milzu loma tajā, vai tas ir iespējams. Lai gan kādam varētu šķist ērti aizbildināties, ka kultūras mantojuma statusa dēļ nav iespējams veikt vides pieejamības uzlabojumus, patiesībā tie ir vēlami un atbalstāmi. Nacionālās kultūras mantojuma pārvaldes pieredzē visbiežāk konstatētās problēmas kultūras pieminekļu atjaunošanas un pārveidojumu dokumentācijas izvērtēšanas procesā ir nekvalitatīvs projekta risinājums, formāla vides pieejamības vajadzību risināšana, nereti piedāvājot upurēt kultūrvēsturiskas vērtības.

Personība

Stipri pamati un drošas spāres

Rīgas Celtniecības koledžas studiju programmas Arhitektūras tehnoloģija direktore, studiju kursa Arhitektūras projektēšana docētāja Inese Reitāle Būvindustrijas lielo balvu 2022 kategorijā Mūža ieguldījums būvindustrijā saņēmusi par paveikto jauno arhitektūras speciālistu sagatavošanā. Stipra griba, apbrīnojams mācītspēks un patiesa ieinteresētība studentu izaugsmē ļāvusi sasniegt profesionalitātes augstāko latiņu un būt piemēram jaunajiem pedagogiem.
Arhitektūra, zināšanas, mīlestība, prieks un gandarījums – tie ir atslēgvārdi, kas sarunā ar Inesi Reitāli dažādos locījumos iespraucas teju katrā rindkopā. Tie izskan ar tādu vieglumu, it kā nozarei veltītie 45 gadi būtu kā aizraujošs viencēliens uz dzīves piespēlēto izaicinājumu skatuves, bet ar tādu svaru, ko spēj noturēt vien monolīta pamatakmens plecs. Izjūtot laiku, telpu un cilvēkus, Inese Reitāle vada dzīves projektu, kura pamati ir stipri un spāres – drošas. Tas sniedz stabilitāti un ļauj sasniegt augstumus.

Ir vērts darīt to, ko darām

"Man jābūt pateicīgam par tām iespējām, kas man dotas, un darbs, ko pašlaik daru, ļauj man realizēt sevi pilnībā,"– šis ir vien neliels citāts no šajā žurnāla numurā lasāmās sarunas ar Eināru Jaunzemu, SIA Eiropas Dzelzceļa līnijas Projektu ieviešanas un vadības departamenta direktoru. Einārs ir 2022.gada Būvindustrijas lielās balvas laureāts un titula Gada projektu direktors ieguvējs kategorijā Gada inženieris/arhitekts. Sarunā ar Būvinženieri Einārs neslēpj gandarījumu par saņemto nozares atzinību, taču no sirds vēlas laurus dalīt ar savu komandu, jo tieši komanda, kā pats atzīst, ir tā, kas viņam ļauj justies pārliecinātam kā vadītājam – tieši šajā situācijā un tieši ar šiem kolēģiem.

Pārstāvot pašlaik lielāko būvniecības pasūtītāju Latvijā, kas operē ar būvdarbu līgumiem vairāku simtu miljonu eiro apjomā, Einārs Jaunzems nebūt neatstāj rūpju un pienākumu nastas pārņemta cilvēka iespaidu (kā varbūt arī varētu iedomāties). Gluži pretēji – mūsu sarunas biedrs ir pozitīvas enerģijas un entuziasma pārpilns un, kā jaušams, gatavs stāvēt un krist gan par inženiera aroda godu, gan par projekta Rail Baltica sekmīgu realizāciju.

Būve

Nams ar koka mežģīnēm

Pēc apjomīgiem restaurācijas un atjaunošanas darbiem valsts nozīmes arhitektūras piemineklis –kādreizējais Līgatnes papīrfabrikas direktoru viesu nams – kļuvis par krāšņu akcentu Līgatnes vēsturiskajā apbūvē. Ēka ar īpašu vēsturi un netradicionāliem arhitektūras risinājumiem.

Nams atrodas Līgatnē, Gaujas ielā 7, tas celts 1914.gadā un ir izcils jūgendstila paraugs ar tā sauktā vasarnīcu vai Šveices arhitektūras stila iezīmēm. Objektu raksturo augstvērtīga fasāžu arhitektoniski mākslinieciskā kompozīcija, ļoti augstā kvalitātē izstrādātas dekoratīvās apdares detaļas un būvgaldniecības izstrādājumi. Nams pilnībā saglabājis autentisko būvapjomu, fasāžu apdari un būvdetaļas, arī oriģinālo plānojumu ar nelielām izmaiņām un interjera dekoratīvo apdari. Kopš 1940.gada līdz pat šim brīdim ēka izmantota pirmsskolas izglītības iestādes vajadzībām, un tik apjomīgi atjaunošanas darbi tajā veikti pirmo reizi.

Koka tilts ar asfaltbetona segumu pār Vircavu

Pērn rudenī Jelgavas novadā pār Vircavas upi tika atklāts līdz šim lielākais autotransportam paredzētais saspriegtas līmētas koksnes siju plātnes tilts Latvijā. Tas pagaidām ir mūsu valstī vienīgais šāda veida koka tilts ar asfaltbetona segumu. Jaunais autotransporta tilts uzcelts ceļā Šalkas–Upmaļi–Vircava, kur iepriekš atradās savu laiku nokalpojis dzelzsbetona tilts. Lai uzlabotu upes caurplūdi, mazinātu ledus sastrēgumu un upes sanesumu veidošanos, jaunais tilts veidots bez starpbalstiem. Tilta garums ir 23,4 metri, laidums – 16 metru, platums – 7,9 metri. Tilts piemērots 60 tonnu smagai slodzei, un tā paredzamais ekspluatācijas laiks ir vismaz 100 gadu. Lai arī koka tiltu būvniecība autotransporta vajadzībām ir plaši izplatīta prakse daudzviet Eiropā, īpaši Skandināvijā, Latvijā šādi tilti ir maz sastopami. Šis arī ir viens no iemesliem, kas koka tiltu pār Vircavu padara par zināmā mērā unikālu objektu.

Koka būve

Koka konstrukciju piebūve bērnudārzam Pūcīte Lietuvā

Ēka ar gaisā virmojošu koka smaržu un interjers ar koka starpsienām, koka grāmatu plauktiem rotaļlietām un grāmatām, dabiskā koka durvīm, koka grīdām skriešanai basām kājām un ar koka kāpnēm improvizētām rotaļām ir daļa no jaunā bērnudārza Pūcīte (Pelėdžiukas) Lietuvā.
Respektējot normatīvu ierobežojumus, projektētāji ir atraduši risinājumus, kā radīt bērniem piemērotu vidi ar dabiskiem materiāliem un konceptuāli mainot ēkas plānojumu. Kamēr Latvijā gaidām Salaspils bērnudārza koka konstrukciju ēkas atklāšanu, pētām lietuviešu pieredzi, kā integrēt koku saskaņā ar pastāvošiem normatīviem. Lai arī stāsts ir par tipveida bērnudārza dzelzsbetona ēkas piebūvi un pārveidi par mūsdienīgu un radošu vidi jaunākajai paaudzei, jāatzīst, ka bez arhitektu personīgās aizrautības un ieinteresētības tas nebūtu iespējams.

Pieredze

FIDIC līgumu vadība un cenu indeksācija Rail Baltica īstenošanā Latvijā

Realizējot Rail Baltica projektu, rodas jauna pieredze līgumu vadībā, un projekts ir viens no retajiem mūsu valstī, kura līgumos paredzēti cenu indeksēšanas mehānismi. To sekmējusi projekta unikalitāte, sarežģītība un mērogs.

Šajā "Būvinženiera" numurā – par to, kādu praksi līgumu vadībā un cenu indeksēšanā izvēlējies Rail Baltica projekta īstenotājs Latvijā – uzņēmums Eiropas Dzelzceļa līnijas –, lai praktiskā darbā iegūtās iemaņas un gūtās atziņas noder arī citiem Latvijas būvniecības nozares dalībniekiem. Eiropas Dzelzceļa līnijas izmanto FIDIC (Federation Internationale des Ingenieurs–Conseils jeb Starptautiskās Inženieru konsultantu federācijas) līgumus un dalās pieredzē par to pieejamību un pielietošanu Latvijā, ar to saistītiem ieguvumiem, kā arī sarežģījumiem un izaicinājumiem.

Ugunsdrošība

Konstrukciju ugunsaizsardzības inženierijai ir izšķiroša nozīme

Pagājušā gada rudenī norisinājās starptautisks tiešsaistes seminārs Konstrukciju ugunsaizsardzības risinājumu projektēšana būvkonstrukciju projektētājiem (Design of structural fire protection solutions for structural designers – angļu val.), ko apmeklēja 415 Latvijas būvkonstrukciju projektētāju. Semināru rīkoja Ekonomikas ministrija sadarbībā ar apvienību SIA Cleantech HUB & Carmelle; tā mērķis – iepazīstināt Latvijas būvkonstruktorus ar standartizēto ugunsaizsardzības projektēšanas pieeju un būvkonstrukciju projektēšanas principiem, balstoties uz konstrukciju ugunsaizsardzību un uguns iedarbības īpatnībām. Semināru vadīja Eiropā atzīti eksperti – profesors Žans Marks Fransens (Jean Marc Franssen)no Beļģijas un Mariona Šarljē (Marion Charlier) no Luksemburgas. Būvinženiera lasītājiem tiek piedāvāta saruna ar abiem ekspertiem.

Inženierija

Konstrukciju tehniskā stāvokļa uzraudzība

Infrastruktūra laika gaitā tiek nolietota. Bez preventīvu pasākumu īstenošanas jebkura konstrukcija neizbēgami sabruks. Šāds scenārijs, protams, ir nevēlams jebkurā gadījumā, jo kritiskas nozīmes infrastruktūras atjaunošanai nepieciešami lieli finansiālie ieguldījumi un daudz laika. Tomēr konstrukciju, ko izmanto cilvēki, piemēram, tiltu, tuneļu, dzīvojamo ēku u.c., sabrukums papildus vēl ir saistīts ar cilvēku dzīvību zaudēšanas risku. Konstrukciju sabrukumu iespējams novērst, izmantojot starpdisciplināru inženierzinātņu pieeju, pie kā Latvijā strādā zinātnieki no Rīgas Tehniskās universitātes Būvniecības inženierzinātņu fakultātes Materiālu un konstrukciju institūta.

Ventilācijas gaisa daudzuma noteikšana atbilstoši standarta LVS EN 16798-1:2021 prasībām

Mūsdienās gandrīz visas jaunās ēkas – gan dzīvojamās, gan publiskās – aprīko ar kādu mehāniskās ventilācijas sistēmu – ar centralizētu pieplūdes/nosūces ventilācijas sistēmu, hibrīda sistēmu vai arī vietēju, personalizētu ventilācijas sistēmu. Tas tiek darīts, lai uzlabotu iekštelpu gaisa kvalitāti un vienlaikus maksimāli samazinātu siltuma zudumus, kas neizbēgami rodas, izmantojot dabisko ventilācijas sistēmu. Pēdējos gados Covid-19 vīrusa izplatības dēļ ventilācijas nozīme kļuvusi īpaši aktuāla, jo tai ir nozīmīga loma šī un citu vīrusu izplatības ierobežošanā. Taču svarīgi neielekt otrā grāvī ar ventilācijas gaisa daudzuma pārspīlēšanu. Tikpat nozīmīgi kā izvēlēties atbilstošāko sistēmas veidu ir noteikt nepieciešamo ventilācijas gaisa apjomu. Tam jābūt pietiekamam, lai nodrošinātu vajadzīgo gaisa kvalitāti, bet vienlaikus nevajadzētu būt lielākam, nekā tas nepieciešams, jo tā radīsies lieks elektroenerģijas un siltuma enerģijas patēriņš, ko tik ļoti cenšamies samazināt.

Energoefektivitāte

Efektīva siltuma enerģijas uzkrāšana

Ņemot vērā pašreizējo situāciju enerģētikā, esam ieinteresēti lietot visus iespējamos siltumenerģijas avotus, arī tos, kurus kādreiz uzskatīja par nenozīmīgiem, nepastāvīgiem un dažādu citu iemeslu dēļ neizmantojamiem. Šie avoti varētu būt ne tikai saules siltumenerģija, kam raksturīga nepastāvība, bet siltuma akumulācija, kas būtiski var paaugstināt biomasas katla lietderīgi saražotās enerģijas daudzumu un ekonomēt kurināmo. Tāpat aizvien vairāk tiek piedāvātas tādas tehnoloģijas, kas atgūst siltumu no tehnoloģiskajiem procesiem vai – tikpat labi – arī no notekūdeņiem. Arī šiem siltuma avotiem raksturīgs mainīgums. Aktuāla ir arī elektrības biržas cena, iespējams, ir brīži, kad īpaši izdevīgi lietot elektrību karstā ūdens sagatavošanai, bet dažkārt šī izdevīguma nav, līdz ar to akumulācija var pildīt uzkrāšanas funkciju.

Energoefektīvākās ēkas dienasgrāmata

Notekūdeņu siltuma potenciāls ēku energoapgādē

Dzīvojamo māju, sabiedrisko ēku un rūpniecības objektu notekūdeņi satur enerģētisko potenciālu. Šī siltumenerģija tiek iegūta pamatā no karstā ūdens, ko plaši izmanto gan ēdienu gatavošanā, gan mazgāšanas vajadzībām. Karstais ūdens, kas nonācis notekūdeņos, ir apslēpts enerģijas avots, kas pašlaik netiek atkārtoti izmantots. Latvijas iedzīvotāji jau sākuši veikt daudz dažādu pasākumu, kas būtiski samazina siltumenerģijas patēriņu. Tiek renovētas un siltinātas daudzdzīvokļu ēkas, notiek arī citi siltumenerģijas patēriņa samazināšanas pasākumi, taču līdz šim nav bijis efektīvu risinājumu, kā izmantot notekūdeņu potenciālu. Notekūdeņu siltumapmaiņas iekārta varētu būt viens no efektīviem risinājumiem, kā pilnvērtīgāk izmantot esošo enerģētisko potenciālu. Viens no lielākajiem šajā segmentā īstenoto projektu izaicinājumiem būs pārvarēt esošos aizspriedumus, jo ir bijuši vairākkārtēji mēģinājumi izveidot šādas iekārtas. Latvijā ir uzstādītas siltuma atgūšanas iekārtas, taču nav atgūtas ieguldītās investīcijas, iekārtu apkope bijusi resursu ietilpīga, un tās nav sasniegušas vajadzīgo efektivitāti, jo nav ņemtas vērā notekūdeņu sistēmas īpatnības Latvijā.

Mantojums

Slepenā elektrostacija pie Bābelīša un industriālais mantojums

Līdz pat 2017.gada martam Rīgā bija ļoti interesants industriālā kultūras mantojuma objekts  – K elektrostacija jeb slepenā elektrostacija pie Bābelīša ezera, par kuras eksistenci, pirms tā tika nojaukta, daudzi nemaz nezināja. Nosaukums K elektrostacija bija slepens saīsinājums no kara elektrostacija. K elektrostacija atradās pazemē zem diezgan bieza, bumbu droša dzelzsbetona pārseguma. Elektrostaciju pēc toreizējā Valsts prezidenta Kārļa Ulmaņa iniciatīvas izbūvēja 1938.gadā kāpās pie Bābelīša ezera, lai kara gadījumā tā varētu apgādāt Rīgu ar elektroenerģiju, ja nedarbotos Ķeguma HES. Kara gadījumā Bābelīša ezera elektrostacija ar elektrību varētu nodrošināt ne tikai valsts pārvaldes ēkas, bet arī uzņēmumus un tramvaja līnijas, kā arī radiofona darbību. Šī elektrostacija bija stratēģiskas nozīmes objekts.

Abonē drukāto un elektronisko "Būvinženieri":

• www.buvinzenierusavieniba.lv, 
• rakstot e-pastu buvinzenieris@blbs.lv,
• www.abone.lv,
• vai pērc žurnālu Preses servisa tirdzniecības vietās!