Iznācis žurnāla "Būvinženieris" jūnija izdevums Nr. 92

Lasītājiem pieejams žurnāla "Būvinženieris" jūnija izdevums Nr. 92.

Žurnāla jūnija numurā lasi:

Aktualitātes

No 2022. gada sākuma reģistrēti 310 darījumi ar inženierbūvēm

Aizvadītajā gadā reģistrēti 55 tūkstoši nekustamo īpašumu darījumu, liecina Lursoft apkopotā informācija. Šo darījumu kopējā summa sasniedza 2,56 miljardus eiro.
Lursoft pēta, cik un kādi nekustamo īpašumu darījumi reģistrēti kopš 2022.gada janvāra, apkopojot arī datus par TOP 30 lielākajiem darījumiem ar inženierbūvēm. Šogad pirmajos četros mēnešos reģistrēti 12,9 tūkstoši nekustamo īpašumu darījumu kopumā par 591,61 miljoniem eiro. No kopējā darījumu skaita, kas reģistrēti kopš 2022.gada janvāra, 310 darījumi ir saistīti ar inženierbūvēm – 14 darījumu tikai ar inženierbūvēm, bet 296 darījumi ir tādi, kuros bez inženierbūvēm iekļauta arī zeme vai ēkas.

Inženierkonsultanta loma būvniecībā

Latvijas būvniecības nozare par inženierkonsultanta institūta nepieciešamību runājusi vairāku gadu garumā, ir bijuši arī centieni panākt, ka inženierkonsultanta institūts tiek iestrādāts Būvniecības likumā. Stājoties spēkā šī gada 27.aprīlī apstiprinātajiem grozījumiem Būvniecības likumā, inženierkonsultanta institūts kļūs par realitāti, bet nozarei, jo sevišķi pasūtītājiem, būs jākļūst par galvenajiem ieguvējiem no šī būvniecības procesa dalībnieka.

No marta mājas lietas daudzdzīvokļu mājās jākārto elektroniski

No šī gada 1.marta visas mājas lietas ekspluatācijā nodotajās daudzdzīvokļu dzīvojamajās mājās, kurās ir vairāk nekā trīs dzīvokļi, ir jākārto elektroniski – Būvniecības informācijas sistēmā (BIS). Līdz ar to turpmāk dzīvokļu īpašniekiem būs pieejama informācija par ēkas tehniskā stāvokļa novērtējumu, līdzekļu uzkrājumu un citi dati. Mājas lietas Būvniecības informācijas sistēmā (BIS) jākārto māju pārvaldniekiem. Dokumentus un informāciju, kas izveidoti līdz šī gada 1.martam, pārvaldnieki pēc saviem ieskatiem var pievienot BIS. Viendzīvokļa vai divdzīvokļu ēku īpašniekiem elektroniska mājas lietas kārtošana nav obligāta.

LBS 100

Atmodas laika pirmais solis – izšķiršanās

Tuvojoties Latvijas Būvinženieru savienības (LBS) dibināšanas 100.gadadienai, žurnāls Būvinženieris turpina publicēt rakstus, kas saistīti ar LBS pirmsākumiem un vēsturi. Šajā numurā piedāvājam atskatīties uz Atmodas laiku – 1989.gadu –, kad tika dibināta (pēc būtības – atjaunota) Latvijas Būvinženieru savienība tās pašreizējā veidolā. Publicējam rakstu no LBS 2008.gadā izdotās gadagrāmatas No I līdz XX kongresam, kurā stāstīts tieši par LBS dibināšanas pirmajiem soļiem un LBS I kongresa dienas norisi. Gadagrāmatas redkolēģijas vadītājs Raimonds Eizenšmits, galvenā redaktore – Mārīte Šperberga.

Personība

Uzticīgs tiltiem un idejām

Viņa pirmā aizraušanās bija kino radīšana, vēlāk sapņojis par kuģošanu tālās jūrās, taču, kādas idejas iedvesmots, savu dzīvi nolēmis saistīt ar ceļiem un tiltiem. Rūdolfs Gruberts ir vadošais tiltu būvinženieris akciju sabiedrībā Ceļuprojekts, nozarei un savai pirmajai un vienīgajai darbavietai uzticīgs jau vairāk nekā pusgadsimtu. Pērn pelnīti kļuvis par Būvindustrijas lielās balvas laureātu nominācijā Mūža ieguldījums būvindustrijā. Arvien turpina sevi pilnveidot, apgūt jaunas zināšanas un ar tām dalīties. Ilgus gadus pacietīgi darbojies tiltu inženiera Raimonda Maslovska un Jāņa Zavicka grupās, praktiski realizējamos projektos pārvēršot gan modificētas padomjlaiku tipveida dzelzsbetona, gan individuālas tēraudbetona tiltu būves, kā arī piedaloties visu Latvijā pirmo tērauda slīpsaišu gājēju tiltu konstruēšanā.

Būt godīgam pret sevi un citiem. Būt cilvēkam

Ruslans Brjuhovickis, AS LNK Industries būvniecības projektu vadītājs, ir viens no 2022.gada Būvindustrijas lielās balvas Pamatakmens ieguvējiem kā Gada projektu vadītājs. Saņemto nozares atzinību pats Ruslans sajūtu līmenī pielīdzina Oskara balvai kinoindustrijā. Ir patiesi lepns par augsto novērtējumu, taču sarunā ar Būvinženieri atklāj, ka lielāko prieku sagādā labi padarīts darbs. Un vislielāko paldies viņš saka tieši saviem kolēģiem – jo paša panākumi par visiem 100% esot visas komandas panākumi.  Ruslana galveno vērtību skalu var sagrupēt apmēram šādi – esi zinošs, esi godīgs un, galvenais, esi cilvēks. Tad viss dzīvē būs, kā viņš pats saka, forši.

Vide

Uzmanību! Evakuācija! Vai ugunsgrēka gadījumā spēsim izglābt visus?

Vides pieejamība nav stāsts tikai par to, lai cilvēki ar invaliditāti spētu dzīvot pilnvērtīgu dzīvi sabiedrībā un brīvi pārvietoties. Kamēr daudzās valstīs pat vienkāršu semināru publiskā ēkā sāk ar informēšanu par to, kā varēs izkļūt no ēkas ārkārtas situācijā, pie mums jautājumiem par evakuāciju, piemēram, ugunsgrēka gadījumā, aizvien netiek pievērsta pietiekama vērība. Lai gan vieglāk ir dzīvot ar cerību, ka ar mums taču nekas tāds neatgadīsies, un par to nedomāt, šāda attieksme cilvēkam ar funkcionāliem traucējumiem var maksāt dzīvības cenu. Kādi ir iespējamie risinājumi, lai nelaimes novērstu?

Būve

Ēka nākotnes izcilībām

Rīgas Stradiņa universitātes (RSU) jaunais Farmācijas studiju un pētniecības centrs, kas durvis vēra šajā pavasarī, ir līdz šim apjomu ziņā vērienīgākā un tehniski sarežģītākā ēka augstskolas 70 gadu ilgajā vēsturē. Jaunā ēka atrodas Konsula ielā 21 Pārdaugavā esošās RSU studentu pilsētiņas teritorijā un ir nozīmīgs ieguvums visai augstskolai. Ēkai ir pieci virszemes stāvi, viens pazemes stāvs, un kopējā platība sasniedz 7151 kvadrātmetru. Uz jaunām telpām pārcēlušās Farmācijas ķīmijas katedra, Farmakoloģijas katedra un Lietišķās farmācijas katedra, te izveidotas četras auditorijas, 11 mācību telpas, 10 studiju laboratorijas un septiņas laboratorijas. Centra īpašais lepnums ir Gatavo zāļu formu pētnieciskā laboratorija, kas nodarbojas ar cieto gatavo zāļu formu izstrādi un testēšanu un nodrošina plašas pētniecības iespējas gan zinātniekiem un akadēmiskajam personālam, gan arī jaunajiem farmaceitiem.

Biznesa centrs Gustavs startē ar pirmo ēku

Šajā pavasarī tika atklāta pirmā no trim biznesa centra Gustavs kompleksa ēkām, iezīmējot pārliecinošu vaibstu jauna kvartāla attīstībai Rīgas pilsētvidē. Jaunā ēka atrodas Gustava Zemgala gatvē 73, apkārtnē ar augstu uzņēmējdarbības attīstības potenciālu, kur top nozīmīgi sabiedriski un infrastruktūras objekti. Biznesa centra Gustavs komplekss ir Lietuvas nekustamo īpašumu projektu attīstītāja Galio Group debijas projekts Latvijā, un plānots, ka kompleksu veidos trīs atsevišķas ilgtspējīgas ēkas ar daudzveidīgi labiekārtotu piegulošo teritoriju ēku priekšpusē.

Koka būve

Sara kultūras nams koka augstceltnē Zviedrijā

Gandrīz 80 metru augstā 20 stāvu koka ēka Sara atrodas nelielas Zviedrijas pilsētiņas Šellefteo (Skellefteå) centrā un ir kļuvusi par strauji augošās pilsētas simbolu. No arhitektoniskā viedokļa tā tiek slavētā kā ilgtspējīga koka būve, bet daudz nozīmīgāks ir jaunais funkciju apvienojums vienā ēkā – viesnīca, bibliotēka, kultūras un konferenču centrs ar plašām zālēm un kopīgu vestibilu. Jauns galamērķis apskatei un kultūras baudīšanai gan vietējiem, gan citu pilsētu un valstu iedzīvotājiem.

Inženierija

Betona un cementa kompozītu ilgstošās deformācijas

Kopš 20.gadsimta sākuma zinātnieki un betona tehnologi strādā pie jaunu dažādu veidu betona kompozītmateriālu izstrādes. Jaunizveidotie kompozītmateriāli ir ļoti dažādi – ar samazinātu cementa daudzumu, ar samazinātiem pildvielu izmēriem, ar pievienotu disperso stiegrojumu šķiedru veidā un pievienotām ķīmiskajām piedevām, ar pazeminātu ūdens un cementa attiecību –, tāpat arī daļa cementa tiek aizvietota ar otrreizējiem izejmateriāliem. Jaunizveidoto betona kompozītu matricām ir uzlabotas fizikāli mehāniskās īpašības, tomēr pastāv šķēršļi, kas kavē šo jauno, savā ziņā moderno betona kompozītmateriālu plašu izmantošanu būvniecībā.

Biroju ēkas Merkur projekts Gēteborgā

Viena no Zviedrijas prestižākajām arhitektūras balvām – Kaspera Salina vārdā nosauktā balva (Kasper Salin priset) – šogad 20.martā piešķirta biroju ēkai Merkur Gēteborgā. Interesants ir fakts, ka šīs ēkas tapšanā piedalījušies Latvijas uzņēmumi – saliekamā dzelzsbetona konstrukciju ražotājs TMB Elements un inženieru konstruktoru birojs K Forma. Biroju ēka Merkur ir daļa no ambicioza Gēteborgas pilsētvides attīstības projekta, kurš paredz atjaunot pilsētas ārtelpu ap Jetas upi (Göta älv). Visai ēkai tika izvirzītas ļoti augstas arhitektūras un estētiskās prasības, līdz ar to konstruktīvajiem savienojumiem tika pievērsta īpaša uzmanība arī no arhitektūras viedokļa.

Energoefektivitāte

Lētāka mājas apkure un dzesēšana ar siltumsūkni

Pieaugot turbulencei energoresursu tirgū un vēlmei rast ilgtspējīgus apkures un dzesēšanas risinājumus, aizvien lielāku popularitāti iegūst siltumsūkņi. Arī šajā gadījumā enerģija nerodas ne no kā – klasiskie siltumfizikas likumi joprojām ir spēkā. Tomēr attīstītās tehnoloģijas ļauj šo enerģiju paņemt no apkārtējās vides – gaisa, zemes, ūdens. Atkarībā no siltumsūkņa veida un veiksmīgas tā instalācijas faktiskais ieguvums reāli var būt 3,5 līdz pat 6–7 reizes lielāks nekā patērētā elektroenerģija. Noskaidrosim, kas jāņem vērā, privātmājai vai nelielam komerciālam objektam izvēloties siltumsūkņa sistēmu.

Energoefektīvākās ēkas dienasgrāmata

Daudzdzīvokļu nami arī var būt energoefektīvi

Saskaņā ar Eiropas Komisijas aplēsēm ēkas Eiropas Savienībā (ES) patērē 40% no kopējā enerģijas patēriņa, tādēļ nepieciešams strauji palielināt ēku renovācijas tempu un uzlabot informācijas apmaiņu par energoefektivitāti. Savukārt Latvijā daudzdzīvokļu mājās dzīvo aptuveni 70% valsts iedzīvotāju, liecina 2022.gada Centrālās statistikas pārvaldes dati. Lielākā daļa dzīvojamā fonda Latvijā ir būvēta sen, tāpēc ir nepieciešami ieguldījumi, lai paaugstinātu šo ēku energoefektivitāti. Enerģijas resursu cenu kāpums jau licis daļai namu īpašnieku apsvērt un sākt energoefektivitātes pasākumus, lai novērstu enerģijas zudumus un ekonomētu iedzīvotāju finanses.

Infrastruktūra

Rail Baltica būvlaukumu uzticamie un efektīvie palīgi – droni

Rail Baltica projekta īstenošanā jau no tā agrīnajām fāzēm tiek izmantoti īpaši darbinieki, kas jo aktīvi pašlaik darbojas divos starptautisko staciju būvlaukumos. Tie ir droni, bez kuriem, kā atzīst projekta īstenotāji, darbs būtu neiedomājams un ievērojami neefektīvāks. Rail Baltica būvlaukumi Latvijā daudzējādā ziņā ceļ nozares standartu – tehnoloģiskā, darba drošības, BIM izmantošanas un citos darbu aspektos. Līdzīgi ir ar dronu izmantošanu – ik dienu katrā būvlaukumā pasūtītājs Eiropas Dzelzceļa līnijas visās jomās uzkrāj aktuālos drona aerofoto un video, kas ļauj sekot līdzi, kāda un cik daudz tehnikas atrodas būvlaukumā, kādi darbi un apjomi veikti utt.

Mantojums

Skaistākie loku un spriešļu tilti Latvijā

Latvijas industriālā mantojuma fonds ir uzskaitījis 66 tiltus, kas ir industriālie vēstures pieminekļi, iedalot tos vairākās kategorijās – zemesceļu tilti un viadukti, ielu tilti un viadukti, dzelzceļa tilti un viadukti, gājēju tilti un viadukti, kā arī pārceltuves. Lielākā daļa no šiem tiltiem celti 19.gadsimta otrajā pusē un 20.gadsimta pirmajā pusē. Latvijā pašlaik ir aptuveni 2500 tiltu, no kuriem aptuveni 1000 ir valsts pārziņā, bet 40% no tiem ir sliktā tehniskā stāvoklī. Taču tā nav bijis vienmēr. 20.gadsimta 20.–30.gados Latvijas tiltus pārzināja, uzturēja un būvēja Šoseju un zemesceļu departaments un arī Dzelzceļu virsvalde, kuras pārziņā bija visi dzelzceļa tilti. 20.gadsimta 30.gadu beigās pat tika apkopoti skaistākie un iespaidīgākie loku un spriešļu tilti, no kuriem tikai daži ir saglabājušies līdz mūsdienām nepārbūvētā veidā, jo daudzi cieta Otrajā pasaules karā.

Abonē drukāto un elektronisko "Būvinženieri":

• www.buvinzenierusavieniba.lv, 
• rakstot e-pastu buvinzenieris@blbs.lv,
• www.abone.lv,
• vai pērc žurnālu Preses servisa tirdzniecības vietās!