Iznācis žurnāla "Būvinženieris" augusta izdevums Nr. 93

Lasītājiem pieejams žurnāla "Būvinženieris" augusta izdevums Nr. 93.

Žurnāla augusta numurā lasi:

Aktualitātes

Lielākie darba devēji būvniecības nozarē

Būvniecības nozare Latvijā aizvadītajā gadā ar darba vietām nodrošinājusi vairāk nekā 63 tūkstošus darbinieku, liecina Lursoft pētījuma dati. Balstoties uz Valsts ieņēmumu dienesta publiskoto informāciju, kopējais strādājošo skaits nozarē gada laikā sarucis par teju 700. Iepriekš kopējam darbinieku skaitam nozarē bijusi tendence ik gadu pieaugt, 2020.gadā pārsniedzot pat 64 tūkstošus nodarbināto, taču pēdējos divos gados atkal vērojams kritums. Rīgā reģistrētie būvniecības uzņēmumi 2022.gadā ar darba vietām kopā nodrošināja teju 29,5 tūkstošus darbinieku jeb 46,76% no kopējā strādājošo skaita nozarē. Vairāk nekā 13% no visiem darbiniekiem nodarbināti Pierīgā reģistrētajos būvniecības uzņēmumos.

Būvniecības procesa dalībnieki: FIDIC inženieris

Latvijā kopš 2018.gada ir sācies mēģinājums atkārtoti ieviest Starptautiskās Inženierkonsultantu federācijas (FIDIC) līgumu izmantošanu publiskajos iepirkumos. Būtiski, ka publiskie pasūtītāji nav izanalizējuši pirmo ne sevišķi sekmīgo pieredzi un faktiski turpina kāpt uz vecajiem grābekļiem. Kā viens no tādiem jāmin FIDIC inženiera izvēles veids un prasības, kādas tiek noteiktas inženierim, kā arī īpatnības, kas vērojamas līdzšinējā praksē.

Būvekspertīze: atbilstības vai kvalitātes novērtēšana?

Katrs no mums kaut reizi no būvniecības procesa dalībniekiem ir dzirdējis sakām: «veiktā būvekspertīze nav kvalitatīva» vai arī «būvekspertīzes atzinums nav sagatavots kvalitatīvi». Šeit rodas jautājums, kas nozarē tiek saprasts ar kvalitāti būvekspertīzes kontekstā, ja normatīvajos aktos būvekspertīze tiek definēta kā konkrēta objekta, t. i., būvprojekta vai būves, atbilstības novērtējums saskaņā ar tam izvirzītajām prasībām. Ņemot vērā minēto problemātiku, nepieciešams:
1) veikt atbilstības un kvalitātes jēdzienu analīzi;
2) apzināt ne tikai būvniecības nozares reglamentētajās darbības sfērās sertificēto būvspeciālistu, bet arī būvkomersantu izpratni par kvalitāti būvekspertīzē.

Būvniecības nozares tendences

Pielāgojoties globālajām vēsmām, kas saistītas ar mākslīgā intelekta potenciāla aizvien aktīvāku izmantošanu daudzās dzīves sfērās, žurnāls Būvinženieris lēma veikt nelielu eksperimentu. Proti, iesaistījām mākslīgo intelektu satura veidošanā, palūdzot definēt zīmīgākās globālās tendences būvniecības nozarē un ar prognozēm kaut nedaudz ieskicēt nozares nākotnes perspektīvas, tostarp izdalot atsevišķus lielākos būvnozares segmentus: civilā (vispārējā) būvniecība, ceļu un tiltu būve, infrastruktūras celtniecība un būvmateriālu ražošana.

LBS 100

Likumdošana

Tuvojoties Latvijas Būvinženieru savienības (LBS) dibināšanas 100. gadadienai, žurnāls "Būvinženieris" turpina publicēt rakstus, kas saistīti ar LBS pirmsākumiem un vēsturi. Jaunākajā – augusta – numurā publicēts raksts no LBS 2008. gadā izdotās gadagrāmatas "No I līdz XX kongresam", kas vēsta par LBS aktivitātēm būvniecības likumdošanas sakārtošanā atjaunotās brīvvalsts pirmajos gados.

Gada labākā būve Latvijā 2022

Rezultāts, ar ko lepoties

Noslēdzies skates "Gada labākā būve Latvijā 2022" 25.cikls. Šī skates cikla būves tapušas sarežģītos apstākļos. To būvniecības laikā netrūka dažādu izaicinājumu – gan pandēmijas sekas, gan karš Ukrainā –, kas ietekmēja būvmateriālu izmaksas, piegādes, darbaspēka pieejamību. Tie bija faktori, ko pieminēja gandrīz katrā no skatei pieteiktajām un žūrijas apskatītajām būvēm. Skatei šajā ciklā bija pieteiktas 62 būves, no tām apbalvotas – 35. Šogad, tāpat kā katru gadu, žūrija, kurā ir vairāk nekā pussimts nozares profesionāļu, kopā mēroja teju 2500 kilometru, lai apskatītu un novērtētu visas skatei pieteiktās būves visos Latvijas novados.

Personība

Nerimstošais dzinulis

Tiekoties ar 2022. gada Būvindustrijas lielās balvas laureāti kategorijā Mūža ieguldījums būvindustrijā arhitekti Zaigu Gaili viņas vadītajā birojā, jūtama patiesa nodošanās sirdsdarbam un rūpes par arhitektūru. Zaigas Gailes arhitektu birojs ir viens no nedaudziem, kas joprojām katram projektam veido filigrānu, līdz sīkākajai detaļai nostrādātu ēkas modeli. Aplūkojot aktuālos projektu maketus, ir nepārprotami jūtams, cik svarīgi ir ēku izlaist cauri rokām – no pašas zīmētas idejas skices caur sarunām līdz realizētai celtnei. Nodošanās profesijai, jūtamais sirds siltums un sūtība pret arhitektūru ir visnotaļ Zaigas Gailes fenomens. Jautājot par izjūtām, saņemot balvu par mūža ieguldījumu būvindustrijā, Zaigas Gailes vieglais smaids liek skaidri noprast, ka profesionālais dzinulis un jauda izlolos vēl daudz augstvērtīgu projektu pilsētās un laukos.

Vairāk ambīciju un veselīga azarta!

Būvindustrijas lielās balvas Pamatakmens laureāts nominācijā Gada students 2022 Arturs Neiburgs nav students ierastajā izpratnē, lai gan arī pašlaik kāpj zināšanu kalnā un apgūst būvzinātni doktorantūrā. Tā gan nav viņa vienīgā nodarbošanās. 38 gadus vecais liepājnieks ir vieslektors Latvijas Biozinātņu un tehnoloģiju universitātē Jelgavā, attīstības projektu direktors un valdes loceklis konstrukciju projektēšanas uzņēmumā SIA Sitera. A. Neiburgs ar būvniecības nozari saistīts teju 19 gadu, karjeras laikā, kā pats saka, daudz kam sakostiem zobiem vilcis cauri, tāpēc spēj saredzēt vājos posmus un iespējas gan nozarē kopumā, gan izglītības jomā. Viņš uzskata – bez zināšanām, veselīga azarta un ambīcijām attīstība un virzība nav iespējama.

Vide

Rotaļu laukumiem īpaša uzmanība no projektēšanas līdz ekspluatācijai

Pieprasījums pēc rotaļu un rekreācijas laukumu ierīkošanas publiskajā ārtelpā arvien palielinās, taču ne vienmēr tiek atbildīgi ievēroti visi nosacījumi to projektēšanā, uzstādīšanā, reģistrēšanā un uzturēšanā. Joprojām daudzviet tiek izmantoti arī senāk būvēti laukumi, kuru ekspluatācijā bieži vien vērojami pārkāpumi. Pērn pakalpojumu uzraudzības jomā Patērētāju tiesību aizsardzības centrs veica 39 pārbaudes – 30 pārbaudes ārtelpu publisko spēļu un rekreācijas laukumos, četras pārbaudes iekštelpu spēļu laukumos un piecas pārbaudes virvju trasēs. Neatbilstības tika konstatētas visās pārbaudītajās pakalpojumu sniegšanas vietās.

Vides pieejamība arī ir jāprojektē

Būvnormatīvi nosaka tikai minimālās prasības vides pieejamībai, taču lietotāja vajadzībām atbilstoši risinājumi prasa iedziļināšanos un izpratni. Jēgpilni un arī cilvēkiem ar funkcionāliem traucējumiem ērti risinājumi ne vienmēr ir jāizgudro no jauna. Ja vēlas projektēt un būvēt atbilstoši valstu labās prakses piemēriem, vērtīgs palīgs šajā procesā var būt Eiropas standarts, kas rosina apdomāt dažādus aspektus, par kuriem nedrīkstētu aizmirst.

Jebkuram cilvēkam neatkarīgi no vecuma un fiziskām spējām jāvar brīvi un patstāvīgi pārvietoties un netikt ierobežotam. Realitātē situācija gan ir tāda, ka cilvēkiem daudzviet nākas saskarties ar dažādiem šķēršļiem, jo vides pieejamības nav vispār vai arī tās risinājumi nav līdz galam pārdomāti.

Būve

Kādas ēkas pārtapšanas stāsts

Liepāja kļuvusi par vienu krāšņu namu bagātāka. Atjaunotni piedzīvojusi koka ēka Vites ielā 8, kas no šķietami bezcerīga grausta pārtapusi elegantā trīs dzīvokļu namā, kur prasmīgi apvienots vēsturiskais ar mūsdienīgo. 2018.gadā tika sākti ēkas atjaunošanas darbi, un ekspluatācijā tā tika nodota 2023.gada vasarā, uzskatāmi pierādot, ka, ievērojot kultūrvēsturisko aspektu un respektējot vēsturisko mantojumu apvienojumā ar mūsdienīgiem risinājumiem un materiāliem, iespējams sasniegt izcilu rezultātu.

Videi draudzīgā Ogres Valsts ģimnāzijas jaunā ēka un sporta būve

Šā gada jūnija sākumā ekspluatācijā nodots ilgi gaidīts objekts – jaunā Ogres Valsts ģimnāzijas ēka un sporta arēna Ogre. Skolu jau iesvētījuši 9. un 12.klašu absolventu izlaidumi, bet pārējie skolēni un mācībspēki ar nepacietību gaida jauno mācību gadu.

Jaunās skolas būvniecība bija ļoti nepieciešama, jo Ogres novadā ir tendence pieaugt iedzīvotāju un arī izglītojamo skaitam. Pašlaik pilsētas skolas ir pārpildītas, un tajās ir sarežģīti nodrošināt mūsdienu prasībām atbilstošus mācību apstākļus. Ogres Valsts ģimnāzijas pārvietošana uz jaunām telpām ļaus ievērojami uzlabot mācību apstākļus gan Ogres Centra pamatskolā, gan Ogres 1.vidusskolā, kur sākumskolas klašu skolēniem jāmācās nepiemērotās telpās.

Koka būve

Atjaunota Hāmaņa muiža Pārdaugavā

Vēsturisku vērtību saglabāšana, atjaunošana, nosargāšana un arī lietošana nav vienkāršs process. Hāmaņa muižas ēkas īpašniekus varētu dēvēt par vēsturisku ēku atjaunošanas entuziastiem. Senās ēkas arhitektūra atjaunota, izmantojot vēsturiskās būvsubstances apjomu, to protezējot un aizvietojot. Daudzām detaļām pētītas fotogrāfijas un būvvaldes arhīvā pieejamā informācija.
Projekts tapis, īpašniekiem sadarbojoties ar restauratoriem, būvniekiem un projektētājiem, kā arī konsultējoties ar ēku atjaunošanas profesionāļiem. Apvienojot biroja un pirmsskolas telpas, restaurētais un atjaunotais būvapjoms apliecina atbilstību pagājušā gadsimtā iegūtajam muižas nosaukumam.

Būvmateriāli

Ārējās iedarbības klases atspoguļošana betona piegādes dokumentos

No būvniekiem tiek pieprasīts iesniegt betona atbilstības deklarācijas, kurās būtu norādītas tieši projekta dokumentācijā noteiktās ārējās iedarbības klases, lai gan atbilstību nodrošinās arī attiecīgi augstāka ārējās iedarbības klase (un būvnieki savukārt pāradresē šo nosacījumu transportbetona piegādātājiem). Minētā situācija ir neloģiska standarta prasību izpilde, tāpēc Latvijas Betona savienība uzskata, ka ir pilnībā pieņemama prakse betona piegādes dokumentos norādīt tikai augstāko ārējās vides iedarbības klasi, kura izpildās konkrētajai betona receptei atbilstoši LVS 156-1 standartā noteiktajām prasībām. Augstākā ārējās vides iedarbības klase ietver sevī atbilstību arī zemākām ārējās vides iedarbības klasēm, un augstākas ārējās vides iedarbības klases betona izmantošana nepasliktina būves vai konstrukcijas īpašības vai ilgmūžību.

Energoefektīvākās ēkas dienasgrāmata

Svarīga ne tikai siltuma caurlaidība

Barselonā, apmeklējot Gaudi projektētās ēkas, var iepazīt viņa izveidoto ventilācijas sistēmu, kad vēsākais gaiss caur īpaši izveidotiem kanāliem no ēkas pamatnes sasilstot ceļas uz augšu un tādējādi sekmē masīvo iekštelpu konstrukciju un telpu dzesēšanu. Te gan jānorāda, ka dienvidu zemēs ēku konstrukcijas netiek siltumizolētas (Latvijā tas joprojām neder!), tiek veidotas no masīviem (lasi – siltumietilpīgiem) materiāliem, un vecajās ēkās arī logi mēdz būt relatīvi nelieli – lai nodrošinātu pietiekamu āra gaismu telpā, pietiek ar logu laukumu, kas mazāks par 20% no telpas grīdas laukuma. Līdzīgs ventilācijas princips – ventilācija caur zemi – var tikt veiksmīgi izmantots arī mūsdienās energoefektīvās ēkās. 

Infrastruktūra

Attīsta teritorijas Rail Baltica infrastruktūras apkopei

Rail Baltica nav stāsts tikai par fiziskas dzelzceļa trases izbūvi. Drīzāk fiziski izbūvētā infrastruktūra veicinās jauna ekonomiskā koridora izveidi. Tas ne tikai veidos spēcīgu mijiedarbību Baltijas valstu ekonomikām, bet arī integrēs Eiropas un globālas nozīmes piegādes ķēdēs. Izveidojot apkopes punktus, būs radīti arī labvēlīgi priekšnosacījumi un iespējas loģistikas, ražošanas u.c. nozaru uzņēmumiem tuvumā esošajās teritorijās nākotnē attīstīt uzņēmējdarbību un veicināt nodarbinātību. Izbūvējot Rail Baltica trasi, reģioniem pavērsies iespēja iekļauties nākotnes Rail Baltica kravu apgādes un loģistikas asinsritē, veidojot tiešus pieslēgumus pamatlīnijai, kas ļaus savienot reģionāli nozīmīgus industriālos centrus līnijas tuvumā, kā arī atsevišķus uzņēmumus ar nozīmīgu kravu bāzi.

Mantojums

Koka tilti Latvijā

Lielākais uzplaukuma laiks koka tiltu būvniecībā Latvijā bija no 19.gs. beigām līdz Otrā pasaules kara sākumam, īpaši laikā pēc Pirmā pasaules kara, kad darbojās augsti kvalificēti tiltu inženieri, kas spēja izgatavot dažādas sarežģītības tiltu konstrukcijas. To pierāda arī fakts, ka, piemēram, 1925.gadā Latvijā bija paredzētas 60 koka tiltu jaunbūves uz zemesceļiem ar kopējo garumu 1396,9 metri, kā arī bija plānota13 koka tiltu pārbūve un kapitālais remonts 340,4 metru kopgarumā.

Abonē drukāto un elektronisko "Būvinženieri":

• www.buvinzenierusavieniba.lv, 
• rakstot e-pastu buvinzenieris@blbs.lv,
• www.abone.lv,
• vai pērc žurnālu Preses servisa tirdzniecības vietās!