Iznācis žurnāla "Būvinženieris" oktobra izdevums Nr. 94

Lasītājiem pieejams žurnāla "Būvinženieris" oktobra izdevums Nr. 94.

Oktobra žurnālā "Būvinženieris" Nr. 94 lasi:

Aktualitātes

Godināti 2023. gada Būvindustrijas lielās balvas ieguvēji

3.oktobrī VEF Kultūras pilī notika Būvindustrijas lielās balvas – Pamatakmens – pasniegšanas svinīgā ceremonija. Apbalvojums Būvindustrijas lielā balva šogad tika rīkots jau 11.reizi.

Kopumā šogad apbalvojumam nozare bija izvirzījusi 38 pretendentus, no kuriem 10 tika nominēti Būvindustrijas lielās balvas – Pamatakmens– saņemšanai, tādējādi apbalvojuma laureātu kopējais skaits 11 gados jau ir sasniedzis 130. Kā ik gadu, arī šogad apbalvojuma pretendenti tika pieteikti un vērtēti kategorijās Mūža ieguldījums būvindustrijā un Gada inženieris/arhitekts 2023; tika izraudzīti arī divi titula Gada students 2023 ieguvēji, savukārt divi būvinženieri, kuri demonstrējuši izcilu sniegumu galvaspilsētas pašvaldības projektos, saņēma Rīgas domes speciālo balvu.

Lielākie būvniecības nozares uzņēmumi 2022.gadā

Lursoft apkopotie finanšu dati liecina, ka pagājušajā gadā būvniecības sektora kopējais apgrozījums sasniedza 5,39 miljardus eiro, savukārt peļņa – 190,81 milj. eiro. Salīdzinot ar gadu iepriekš, apgrozījuma rādītājs audzis par 14,88%, bet peļņa – par 59,95%. Teju pusi, t.i., 48,63%, no kopējā būvniecības nozares apgrozījuma 2022. gadā veidoja TOP 100 saraksta līderi.

100 lielākie būvniecības uzņēmumi 2022.gadā kāpinājuši kopējo apgrozījumu līdz 2,62 miljardiem eiro, kas gada laikā ir pieaugums par 34,85%. No TOP 100 lielāko būvniecības uzņēmumu sarakstā esošajām kompānijām apgrozījuma pieaugums pērn reģistrēts 87 uzņēmumiem, bet kritums – 13 uzņēmumiem.

Inženierkonsultanta praktiskā nozīme

Inženierkonsultanta institūts kopš 2023.gada 29.maija ir iekļauts Būvniecības likumā, un tādējādi tas kļuvis par vienu no būvniecības procesa dalībniekiem. Projektā Būves nākotnei 2022.gadā veiktā aptauja liecina, ka 91% aptaujāto būvniecības nozares ekspertu piekrīt apgalvojumam, ka pārdomāti pārvaldīts būvniecības process nodrošinās efektīvu būvniecības procesā nepieciešamo resursu izmantošanu. Tātad inženierkonsultantam kā jaunam būvniecības procesa dalībniekam vismaz Būvniecības likuma izpratnē būtu jānodrošina, ka būvniecības ierosinātājs agrīnās būvniecības procesa stadijās kļūst profesionālāks, labāk pārvalda procesu, kā arī pārliecinoši izvēlas piemērotāko būvniecības projekta realizācijas metodi, līguma projektu un, protams, efektīvi organizē iepirkuma procedūru (-as), izvērtējot projekta riskus un citus nozīmīgus faktorus.

Personība

Būt koleģiālam, bet prasīgam

Lai gan tikko ir noslēgusies apbalvojuma Būvindustrijas lielā balva 2023.gada ceremonija un nozare ir izraudzījusi šā gada labākos no labākajiem, žurnāls Būvinženieris vēl brīdi pakavējas 2022.gada apbalvojuma noskaņās. Šā numura lielās intervijas varonis ir Ainārs Maceikevičs, SIA Firma L4 būvinženieris, kurš 2022.gadā saņēma Būvindustrijas lielo balvu Pamatakmeni kā Gada inženieris. Ainārs ir kolēģu augsti novērtēts un cienīts profesionālis, lai gan pats savu devumu vērtē visnotaļ pieticīgi. Tomēr gandarījumu par Gada inženiera titulu neslēpj un lepojas ar to.

Gaišs prāts – gaišāks skats nākotnē

Ne vienmēr intervijas ar dažādu balvu ieguvējiem spēj atbildēt uz senseno jautājumu par nominanta nopelniem. Taču saruna ar Rēziju Rumpi – apbalvojuma Būvindustrijas lielā balva 2022 laureāti nominācijā Gada students – skaidri atklāj, ka nav ne mazāko šaubu par jaunās inženieres spējām, nodošanos darbam un dedzīgo vēlmi pēc konstantas pašattīstības. Rēzija Rumpe saņēma nozares atzinību, pateicoties savam ieguldījumam studiju procesā, aktīvi piedaloties zinātniskajā darbībā un praksēs, kas rezultējās bakalaura darbā Cementa kompozītu šļūdes deformāciju noteikšana, pielietojot dažādas metodoloģijas un izstrādātajā būvprojektā Tirdzniecības centra jaunbūve, kas nu jau ir celtniecības realizācijas procesā.

Energoefektivitāte

Pašpietiekamais mācību centrs Mārupē

Energoefektīva un pašpietiekama – tik īsi raksturojama īpašumu attīstīšanas, būvniecības un pārvaldīšanas kompānijas Hagberg jaunuzceltā mācību centra ēka ar biroja telpām Mārupē.

Jaunā ēka ir loģisks turpinājums uzņēmuma Hagberg industriālā kompleksa attīstībā, kas aizsākts 2018.gadā ar inovāciju un servisa centru, kur izvietots uzņēmuma birojs, dienesta viesnīca un tehniskā servisa ēka. Mācību centra būvniecība pēc arhitekta Gunta Ziņģa projekta tika sākta 2021.gada beigās, un ekspluatācijā tas nodots šī gada vasaras sākumā. Ēkas lielākā priekšrocība ir augstā energoefektivitāte – tā ir praktiski nulles enerģijas patēriņa ēka – apkuri sniedz zemes siltumsūknis, savukārt drīzumā daļu patērētās elektroenerģijas nodrošinās uz jumta jau izvietotie saules paneļi.

Inženierija

Grunts dinamiskās īpašības un to noteikšanas iespējas

Grunšu mehānikas teorētiskie un eksperimentālie pētījumi kopš Karla Terzagi (Karl Terzaghi, 1883–1963) pirmās grāmatas Erdbaumechanik aur Bodenphysikalischer Grundlage publicēšanas 1925.gadā ir eksponenciāli strauji attīstījušies.  Lai arī lielākā daļa pagājušā gadsimta pētījumu ir veltīti grunts uzvedības noteikšanai statiskās slogošanas apstākļos, jāņem vērā, ka termins slogošana ietver gan statisko, gan dinamisko slogošanu. Turklāt grunts sprieguma-deformācijas īpašības un stiprība ir atkarīga no vairākiem faktoriem, līdz ar to grunšu uzvedība dinamiskas slogošanas apstākļos var būtiski atšķirties, salīdzinot ar tās pašas grunts uzvedību statiskās slogošanas gadījumā. Tādējādi grunts uzvedība ir atkarīga ne tikai no pašas grunts mehāniskajām īpašībām, bet arī no slogošanas veida. Attīstoties ģeotehniskās izpētes tehnoloģijai un zināšanām par grunts uzvedību statisko slodžu iedarbē, mūsdienās sarežģītākās ģeotehniskās problēmas ir tieši saistītas ar cikliskajām un dinamiskajām slodzēm, ko rada dažādi avoti, piemēram, zemestrīces, būvdarbi, kalnrūpniecība, jūras viļņu slodzes uz atkrastes būvēm, kā arī autotransports, ātrgaitas dzelzceļš, vēja slodzes vēja parkiem.

Reāllaika 3D kustības skenēšanas tehnoloģija IGK uzlabošanai

Ņemot vērā zemo iekštelpu gaisa kvalitāti skolās (īpaši klašu telpās), mehāniskās ventilācijas sistēmu trūkumu, blīvo skolēnu koncentrāciju un pastāvīgi mainīgo skolēnu izvietojumu klasēs (veidojot retinātas un sablīvētas zonas), optimāls risinājums klašu telpu gaisa kvalitātes paaugstināšanai būtu izstrādāt dabiskās ventilācijas kontroles sistēmu ar logu atvēršanas sekvences mehānismu, kas dinamiski pielāgotos dažādiem noslogojuma līmeņiem un konkrētajām cilvēku atrašanās vietām telpā. Ja nav ierīkotas mehāniskās ventilācijas sistēmas, manuāla logu atvēršana bieži nenodrošina pietiekamu gaisa apmaiņu (bezvēja laikā) vai tieši otrādi – rada caurvēju (vējainā laikā). Logu atvēršana arī pasliktina termālo komfortu gada periodā, kad ārā ir zema gaisa temperatūra. Šo problēmu novēršanai sistēmai būtu jādarbojas pielāgoti saskaņā ar izstrādātu un kontekstam pakārtotu algoritmu. Viens no veidiem, kā to var realizēt, ir, izmantojot viedu reāllaika 3D kustības skenēšanas tehnoloģiju, kas nodrošinātu nepieciešamo logu atvēršanas pakāpi atkarībā no iekštelpas un āra apstākļiem. Risinājuma pamatā ir advancēta 3D cilvēku izvietojuma skenēšanas tehnoloģija, kas ar noteiktiem laika intervāliem reģistrē datus par cilvēku atrašanās vietu slēgtā telpā.

Būve

Pabeigts vērienīgākais ceļu būves PPP projekts Baltijā – Ķekavas apvedceļš

Ir pabeigts viens no pēdējo gadu lielākajiem ceļu būves objektiem Latvijā – jaunais Ķekavas apvedceļš. Šis ir Baltijas valstīs pirmais tik vērienīgs publiskās un privātās partnerības (PPP) projekts ceļu būvniecībā, un tas realizēts pēc projektēt, būvēt, finansēt, uzturēt principa.

Projekta publiskais partneris ir Latvijas Republika, kuru pārstāv Satiksmes ministrija un VSIA Latvijas Valsts ceļi, privātais partneris – AS Kekava ABT –, galvenais būvuzņēmējs ir PS Ķekava AB. Būvniecības līguma kopsumma noteikta 250 132 500 eiro (bez PVN), tā tiks sadalīta ceturkšņu maksājumos un izmaksāta privātajam partnerim 20 gadu laikā pēc tam, kad Ķekavas apvedceļš kļūs pieejams satiksmei.
Jaunais Ķekavas apvedceļš ir Latvijā pirmais ceļa posms, kas izbūvēts atbilstoši ātrgaitas autoceļa prasībām. Šā gada 13.oktobrī ar svinīgu atklāšanas pasākumu visa izbūvētā Ķekavas apvedceļa infrastruktūra ir nodota lietotājiem.

Latvijas Leļļu teātra ēkas rekonstrukcija

2021.gadā aizsāktā Latvijas Leļļu teātra rekonstrukcija nu ir ievirzījusies finiša taisnē; atjaunoto teātra ēku plānots nodot ekspluatācijā šā gada decembrī.

Projektā sākotnēji bija paredzēts paaugstināt Latvijas Leļļu teātra ēkas energoefektivitāti, tomēr projektēšanas un būvdarbu veikšanas gaitā sākotnēji plānotās energoefektivitātes paaugstināšanas aktivitātes pārvērtās par apjomīgiem konstrukciju pastiprināšanas un maiņas darbiem. Līdz ar to projekts neparedzēti ieilga, tomēr šā gada nogalē atjaunotā vēsturiskā Leļļu teātra ēka jau atkal vērs durvis apmeklētājiem – jaunā vizuālā veidolā, citā tehniskā kvalitātē.

Koka būve

Avotu biroja ēka Lizumā

Jauns divstāvu biroja ēkas projekts realizēts mēbeļu un granulu ražotāja Avoti vajadzībām Lizumā Gulbenes novadā. Laikmetīga, energoefektīva un Eiropas klimatneitralitātes mērķiem atbilstoša administratīvā ēka papildina dažādu izmēru un veidu apbūvi uzņēmuma Avoti teritorijā. Laikmetīgās arhitektūras apjoms nedaudz aizslēpies aiz nelielas guļbūves, kas iepriekš ilgu laiku bija galvenā uzņēmuma administrācijas ēka. Nepretenciozi funkcionāls būves konstruktīvais risinājums, apvienots ar mūsdienīgām inženierkomunikācijām, piestāvētu jebkura mūsdienīga uzņēmuma birojam, ar ko varētu lepoties pat Eiropas valstu lielpilsētas. Ēka apvieno uzņēmuma administratīvo un ēdināšanas funkciju, vienlaikus radot ērtu satikšanās vietu darbiniekiem un arī laikmetīgu akcentu rūpnīcas kompleksā. Jaunais akcents ar fasādē iekomponētu uzņēmuma nosaukumu Avoti labi pamanāms no iebraucamā ceļa. Projektā likts uzsvars uz racionālu resursu izmantošanu, īstenojot universālu plānojumu saskaņā ar konstruktīvās un klimata sistēmas risinājumiem.

Energoefektīvākās ēkas dienasgrāmata

Paziņoti konkursa Energoefektīvākā ēka Latvijā 2023 laureāti

Ar laureātu apbalvošanu ir noslēdzies konkurss Energoefektīvākā ēka Latvijā 2023, kas šogad tikai organizēts jau 13.gadu. Konkursa organizators ir Ekonomikas ministrija, tas tiek rīkots kampaņā Dzīvo siltāk. Šogad konkurss tika organizēts sadarbībā ar Klimata un enerģētikas ministriju un Latvijas Būvinženieru savienību. Konkursa Energoefektīvākā ēka Latvijā 2023 laureātu paziņošana un sveikšana šogad notika Latvijas Universitātes Botāniskā dārza pasākumu telpā Šķūnis, tādējādi papildu akcentējot konkursa ciešo sasaisti ar ilgtspējas principiem un videi tīkamu labo praksi būvniecībā.

Infrastruktūra

Rail Baltica Rīgas Centrālā mezgla būvdarbi –  paveiktais un uzdevumi nākamajam posmam

Novembrī apritēs trīs gadi, kopš Rīgā top Rail Baltica Centrālais mezgls – mūsdienīgs multimodāls satiksmes centrs. Tas palielinās mobilitāti, drošību, pieejamību, kā arī piešķirs Rīgai jaunus vaibstus, vizuāli un funkcionāli savienojot līdz šim ar dzelzceļa uzbērumu atdalītās pilsētas daļas, kā arī ar jaunu dzelzceļa tiltu ērti savienojot Daugavas abus krastus arī gājējiem un riteņbraucējiem. Ikvienam jau ir vizuāli pamanāmas aprises gan dzelzceļa estakādei, gan arī jaunajai stacijas ēkai. Šajā Būvinženiera numurā – par to, kas šajos trīs gados paveikts, kas ir projekta izaicinājumi un kādi unikāli risinājumi izmantoti, kā un kad taps jaunais Rail Baltica dzelzceļa tilts pār Daugavu.

Abonē drukāto un elektronisko "Būvinženieri":

• www.buvinzenierusavieniba.lv, 
• rakstot e-pastu buvinzenieris@blbs.lv,
• www.abone.lv,
• vai pērc žurnālu Preses servisa tirdzniecības vietās!