Izskatot būvniecības ieceres, Rīgas pašvaldība noteiks būves un apstādījumu kultūrvēsturisko vērtību
Rīgas dome pieņēmusi jaunus saistošos noteikumus, kas nosaka kārtību, kādā, izskatot būvniecības ieceres un koku ciršanas iesniegumus, pašvaldība varēs noteikt vēsturisko būvju un apstādījumu kultūrvēsturisko vērtību. Noteikumi atteicas uz vairāk nekā 50 gadus veciem objektiem, kuru aizsardzībai nav piešķirts īpašs statuss, bet to saglabāšana ir būtiska pilsētas kultūrvēsturiskās vērtības uzturēšanai.
Rīgas pašvaldības teritorijā ir virkne kultūrvēsturiski vērtīgu objektu un teritoriju, kuras nav iekļautas valsts aizsargājamo kultūras pieminekļu sarakstā un kuru aizsardzībai nav piešķirts īpašs statuss, bet vienlaikus to saglabāšana ir būtiska pilsētas kultūrvēsturiskās vērtības uzturēšanai.
Jaunie saistošie noteikumi “Par kultūrvēsturiskās vērtības noteikšanu vēsturiskām būvēm un vēsturiskiem apstādījumiem” izstrādāti ar mērķi savlaicīgi apzināt un saglabāt šādas kultūrvēsturiski vērtīgas būves un apstādījumus vēl pirms tiek uzsākts būvniecības process un saglabājamās vērtības tiek neatgriezeniski bojātas.
Rīgas domes Pilsētas attīstības komitejas priekšsēdētāja Inese Andersone skaidro: “Līdz 2023. gadam, kad sākta jaunā Rīgas teritorijas plānojuma Teritorijas izmantošanas un apbūves noteikumu (TIAN) piemērošana, pašvaldībai nebija juridisku instrumentu, kā pasargāt privātīpašumos esošās vēsturiskās ēkas un apstādījumus, kam nav aizsardzības statuss, no būtiskas pārbūves vai nojaukšanas, tādēļ, diemžēl, daļa vēsturisku objektu laika gaitā ir zaudēta vai tika pakļauta iznīcināšanai. Jaunie saistošie noteikumi dos pašvaldībai tiesības noteikt privātīpašumu kultūrvēsturisko vērtību un pieļaujamo rīcību, radot skaidrus priekšnosacījumus nekustamā īpašuma attīstībai. Tā saglabāsim kultūras mantojumu un pagātnes liecības nākamajām paaudzēm.”
Noteikumi attiecas uz vairāk nekā 50 gadus vecām būvēm, kuras nav iekļautas valsts aizsargājamo kultūras pieminekļu sarakstā un atrodas ārpus Rīgas vēsturiskā centra un tā aizsardzības zonas. Savukārt par vēsturiskiem apstādījumiem tiek uzskatīti vismaz 50 gadus seni mežaparki, parki, dārzi, kapsētu apstādījumi, alejas un citi ainavu arhitektūras un dārzu mākslas objekti, kuri neatrodas kultūras pieminekļu teritorijā un kam pietiekami saglabājusies oriģinālā plānojuma, stādījumu un labiekārtojuma struktūra vai ir iespējams un nepieciešams to atjaunot un pilnveidot.
Tas nozīmē, ka, izskatot būvniecības ieceri vai iesniegumu koku ciršanas atļaujas saņemšanai, kas skar vēsturisku būvi, kam nav kultūras mantojuma statuss, kādu atsevišķu tās elementu vai vēsturisku apstādījumu, Rīgas pašvaldības Pilsētas attīstības departaments noteiks šī objekta kultūrvēsturisko vērtību un pieļaujamo rīcību.
Vērtēšanu pašvaldība veiks, saņemot īpašnieka iesniegumu, izskatot būvniecības ieceri vai iesniegumu koka ciršanas atļaujas saņemšanai, kā arī nākotnē pašvaldība veiks plānveidīgu vēsturisko objektu novērtēšanu. Lai izvairītos no situācijām, ka pēc objekta kultūrvēsturiskās vērtības noteikšanas jāpārstrādā plānotā būvniecības iecere, pašvaldība aicina īpašniekus un nekustamo īpašumu attīstītājus objektu kultūrvēsturisko vērtību noteikt pēc iespējas agrākā projekta stadijā.
Nosakot kultūrvēsturiskās vērtības līmeni, pašvaldība izdos administratīvo aktu, kurā būs iekļauts pamatojums, objekta kultūrvēsturiskās vērtības līmenis un to veidojošie elementi, objekta saglabājamās vērtības (ja tādas ir), vispārīgās prasības rīcībai ar objektu, būvniecības ieceres iesniegšanas gadījumā - konkrētas prasības ieceres realizēšanai un būvniecības procesā pieļaujamo rīcību.
Kultūrvēsturiskās vērtības vērtību būvei vai apstādījumiem varēs pārvērtēt pēc pieciem gadiem vai ātrāk, ja būs būtiski mainījušies faktiskie apstākļi.
Plānots, ka nākotnē pašvaldības noteiktie objektu kultūrvēsturiskās vērtības līmeņi tiks publicēti pašvaldības ģeoportālā “GEO RĪGA”, lai ikvienam pirms īpašuma iegādes vai būvniecības plānošanas jau būtu pieejama informācija par objektu kultūrvēsturisko vērtību.
Tiesības vērtēt privātīpašumos esošo vēsturisko būvju un apstādījumu kultūrvēsturisko vērtību objektiem, kas atrodas ārpus Rīgas vēsturiskā centra un tā aizsardzības zonas, pašvaldība ieguva tikai pēc Rīgas TIAN apstiprināšanas 2021. gada 15. decembrī, kuri vienlaikus uzdeva pašvaldībai izstrādāt jaunus saistošos noteikumus. Pamatojoties uz TIAN noteikto pārejas regulējumu, saistošo noteikumu izstrādes laikā pašvaldība jau sāka vērtēt objektu kultūrvēsturiskā mantojuma vērtības līmeni, taču tagad kārtība noteikta saistošajos noteikumos.
