Izsludināta RVR mantas izsole; nekustamo īpašumu pārdos bez izsoles
Rīga, 13.marts, LETA. Izsludināta maksātnespējīgās AS "Rīgas vagonbūves rūpnīca" (RVR) mantas izsole, savukārt divus uzņēmumam piederošus zemesgabalus pārdos bez izsoles, liecina paziņojumi oficiālajā izdevumā "Latvijas Vēstnesis".
RVR maksātnespējas procesa administratore Maija Stumbre izsludinājusi RVR piederošās kustamās mantas (pamatlīdzekļu un krājumu) pirmo izsoli ar augšupejošu soli. Kustamās mantas kopības novērtējums un izsoles sākumcena ir 1 368 500 eiro. Izsoles cena ir apliekama ar pievienotās vērtības nodokli 21% apmērā.
Izsole notiks šogad 26.martā plkst.15 Stumbres prakses vietā Blaumaņa ielā 36-4, Rīgā.
Tāpat kompānijas administratore bez izsoles piedāvā pretendentam ar augstāko finanšu piedāvājumu iegādāties RVR piederošo nekustamo īpašumu kopumu, kas sastāv no 937/1000 domājamajām daļām no nekustamā īpašuma - zemesgabala un apbūves, Rīgā, Brīvības gatvē 201, un nekustamā īpašuma - zemesgabala un apbūves, Rīgā, Brīvības gatvē 201. Pretendenti piedāvājumus aicināti iesniegt līdz 16.aprīlim plkst.12.
Piedāvājumi tiks pieņemti, ja pretendents būs iemaksājis drošības naudu 10% apmērā no sertificēta vērtētāja noteiktās īpašuma tirgus vērtības, kas ir 4 196 000 eiro.
Iemaksātā drošības nauda tiks atgriezta pretendentam septiņu dienu laikā no lēmuma pieņemšanas dienas par pretendenta piedāvājuma noraidīšanu vai tā tiks ieskaitīta pirkuma maksas samaksā, ja pretendents tiks atzīts par pircēju.
Aģentūra LETA jau ziņoja, ka ar 2017.gada 14.novembra Rīgas apgabaltiesas Civillietu tiesas kolēģijas pieņemto lēmumu ir sākts RVR maksātnespējas process.
RVR maksātnespējas process tika sākts jau 2017.gada aprīlī, taču RVR to apstrīdēja un augustā Rīgas pilsētas Vidzemes priekšpilsētas tiesa lēma pārtraukt maksātnespējas procesu, jo RVR bija sedzis parādsaistības pret tās bijušo valdes priekšsēdētāju Gati Kamarūtu.
Kamarūts šo tiesas lēmumu pārsūdzēja Rīgas apgabaltiesā, kas savā spriedumā norādīja, ka pirmās instance tiesa nepilnīgi bija interpretējusi Maksātnespējas likumu, jo, lai gan Kamarūts bija saņēmis neizmaksāto darba algu, par viņu nebija veiktas valsts sociālās apdrošināšanas obligātās iemaksas.
Tiesa savā lēmumā arī uzsvēra, ka fakts, ka sākotnējās parādsaistības pret Kamarūtu sedza trešā persona - SIA "Felzer", kura ietilpst vienā koncernā ar RVR, liecina par to, ka uzņēmums ir praktiski maksātnespējīgs, jo pats nespēj segt savas parādsaistības. Tāpat tiesa atsaucās uz pirmās instances 16.augusta tiesas sēdi, kurā RVR pārstāvis tiesai norādīja, ka uzņēmumam ir vairāk nekā miljons eiro nodokļu parāds Valsts ieņēmumu dienestam, kā arī to, ka RVR saņēmis vairākas kreditoru pretenzijas un brīdinājumus. Apgabaltiesas ieskatā, šie fakti liecināja, ka uzņēmumam ir ilgstošas maksātspējas grūtības un acīmredzami trūkst apgrozāmo līdzekļu kreditoru prasījumu segšanai.
Tāpat ziņots, ka 2016.gada nogalē RVR vērsās Vidzemes priekšpilsētas tiesā, prasot tiesisko aizsardzību. Taču tiesa 2017.gada 6.martā nolēma izbeigt RVR tiesiskās aizsardzības procesu, jo tiesā netika iesniegts Maksātnespējas likumam atbilstoši izstrādāts un ar kreditoru vairākumu saskaņots tiesiskās aizsardzības procesa pasākumu plāns.
RVR 2016.gadā strādāja ar 2,96 miljonu eiro zaudējumiem pretstatā peļņai gadu iepriekš, savukārt kompānijas apgrozījums samazinājās līdz 2,68 miljoniem eiro, liecina "Firmas.lv" informācija.
