Ļeņingradas modernisms. 21. gadsimta skatījums
Vai visas "betona kastes" jānoslauka no pilsētas sejas, vai varbūt kādai to daļai piemīt mākslinieciska vērtība? Vai vēlīnā modernisma strāvojumi var kalpot par radošu impulsu māksliniekam un tostarp arī arhitektam? Vēsturniekam atbilde ir skaidra. Protams, arī šajā laikā tika uzceltas ēkas, kuras pelnījušas ilgāku mūžu. Mode nāk un iet, tad atkal atgriežas un, ja vakar visi aizrāvās ar tornīšiem, kolonām un arkām, tad šodien atkal aktuālas kļūst tīras formas un raupjas faktūras. Pašu nesenā aizraušanās vēlāk daudziem šķiet prāta aptumsums. Tomēr maldīgi ir cerēt, ka modes strāvojumi paši noregulēs un "izfiltrēs" vēlīnā padomju laika mantojumu. Ierēdņu, attīstītāju un masu kultūras intereses bieži vien ir tuvākas, nekā to cilvēku gaume un "oža", kuri spēj ieskatīties nākotnē. Tāpēc bez pagātnes analīzes – arī mākslinieciskas analīzes – neiztikt. Diemžēl šodien dažas izstādē iekļautās ēkas, pat ja nav nojauktas, ir piedzīvojušas katastrofālas pārmaiņas. Pie tādām pieder viesnīca "Maskava", kas ir "ietērpta" jaunās stikla "zvīņās", kādas projekta autoriem nebūtu rādījušās sliktākajā sapnī. Ir arī pretēji piemēri: arhitekta Aleksandra Žuka projektētā celtne "Oktjabrskij" ir teicami restaurēta. Rīgā, kur vēlīnā padomju laika projektus raksturo lielāka profesionālā brīvība, nekā tos, kas tapuši pilsētā pie Ņevas, tāpat pastāv 1960.-80. gadu mantojuma saglabāšanas problēmas. Un rīdzinieki, tāpat kā Pēterburgas iedzīvotāji, ir spiesti izvēlēties, vai meklēt padomju laika celtnēs jaunus iedvesmas avotus, vai novērsties no tām kā no apnicīga pagātnes atgādinājuma, vislabāk nojaucot un betona kastes vietā uzbūvējot tādu pašu no stikla. Aiutors: Vladimirs Frolovs, izstādes kurators Izstāde atvērta līdz š. g. 10. oktobrim Muzejs atvērts: P. 9.00-18.00, O., T., C. 9.00-17.00, Pt. 9.00-16.00, S., Sv. – slēgts
