Izstrādāts ēkas konservācijas projekts namam Buru ielā
SIA "Rīgas namu pārvaldnieks" (RNP) Rīgas būvvaldes uzdevumā ir sagatavojusi martā iebrukušā nama Buru ielā 9 konservāciju, ar kuru sapulcē iepazīstināti kopīpašnieki, aģentūrai LETA pastāstīja RNP pārstāve Santa Vaļuma.
Vaļuma atzina, ka mājas konservācijas izmaksas ir "diezgan lielas". Latvijas Televīzijas Ziņu dienests vēstīja, ka iedzīvotāji ir sūdzējušies par lielajām mājas konservācijas izmaksām, kas esot 73 000 eiro.
RNP konservācijas izmaksu summu neminēja, taču uzsvēra, ka lielās izmaksas pamato apjomīgie darbi, tai skaitā ārsienu stiprināšanas un pamatu pastiprināšanas darbi, veidņošana, lieveņu demontāža, žoga izbūve, autopacēlāja darbs, kā arī jāņem vērā nepieciešamo materiālu apjoms un izmaksas. Tā nav vien logu un durvju aiznaglošana, uzsver Vaļuma.
Viņa skaidro, ka jebkura projekta sagatavošana ir papildu izmaksas, par kurām jālemj mājas dzīvokļu īpašnieku kopībai - ja dzīvokļu īpašnieku kopība izskata ēku nojaukšanas iespēju, par to ir jāpieņem attiecīgs lēmums, uzdodot RNP izstrādāt ēku nojaukšanas projektu, nosakot arī projekta izstrādei nepieciešamā finansējuma avotu.
RNP pašreiz ir jāveic mājas konservācijas darbi, kā to uzdevusi Rīgas būvvalde, un kopīpašniekiem būs jāsedz to izmaksas. Tomēr nama kopīpašniekiem arvien arī vēl būs jāpieņem lēmums par nama turpmāko likteni - vai viņi vēlēsies namu nojaukt vai atjaunot. Mājas atjaunošana esošajā stāvoklī gan prasītu ļoti lielus ieguldījumus. Tā kā nepieciešama pilnīgi visu kopīpašnieku vienošanās par kādu no variantiem, lēmums vēl arvien nav pieņemts.
No šī lēmuma lielā mērā būtu atkarīgi konservācijas darbu apjomi, skaidro Vaļuma. Viņa norāda, ka jebkuri izdevumi, kas saistīti ar mājas tehniskā stāvokļa uzlabošanu, tai skaitā avārijas remontdarbiem, jāsedz mājas kopīpašniekiem jeb dzīvokļu īpašniekiem. Tieši tāpēc šajā gadījumā ir ļoti būtiski mājas dzīvokļu īpašnieku kopībai nevilcināties un pieņemt lēmumu par rīcību ilgtermiņā.
"Patlaban RNP pilda Rīgas pilsētas būvvaldes prasības. Lietderīgi būtu saprast, vai iedzīvotāji plāno nākotnē māju atjaunot vai vēlēsies to nojaukt. No tā var kopīgi plānot nepieciešamos konservācijas darbus - kā būtisku pamatu turpmākiem remontiem - vai minimālus darbus, lai izpildītu Rīgas pilsētas būvvaldes prasības un īpašums neapdraudētu apkārtējos," skaidro Vaļuma.
LETA jau ziņoja, ka Rīgas pilsētas būvvalde ir pieņēmusi lēmumu, ka pussabrukušais nams Buru ielā 9 nav ekspluatējams, līdz ar to RNP un nama dzīvokļu kopīpašniekiem uzdots atbrīvot telpas.
Liela daļa iemītnieku tās jau ir brīvprātīgi atstājuši.
Nama iemītnieki ir tiesīgi vērsties pēc palīdzības dzīvojamās telpas jautājumā pie pašvaldības - Rīgas domes Mājokļu un vides departamentā likuma noteiktajā kārtībā. To pašlaik regulē Rīgas domes saistošie noteikumi "Par neatliekamas palīdzības sniegšanu personām, kuru lietotā dzīvojamā telpa cietusi stihiskas nelaimes vai avārijas rezultātā."
Kā aģentūrai LETA iepriekš sacīja Rīgas domes Sabiedrisko attiecību nodaļas vadītāja vietniece Dzintra Āboliņa, visi pašvaldībai piederošo 13 dzīvokļu īrnieki ir saņēmuši dzīvojamo telpu piedāvājumu no domes Mājokļu un vides departamenta.
Citiem ir individuāls risinājums - daļai telpas ir piedāvātas, bet nav piekrituši, kāds nav savā dzīvoklī Buru ielā 9 deklarēts, kāds vispār nav nācis iesniegt iesniegumu un lūgt palīdzību, kādam pēc likuma nepienākas piedāvāt citas dzīvojamās telpas, jo ir citas dzīvojamās platības, skaidroja Āboliņa.
Jau ziņots, ka 7.martā ap plkst.23 Rīgā, Buru ielā 9, sabruka kādas divstāvu dzīvojamās mājas kāpņutelpa starp pirmo un otro stāvu, kā arī tika bojāta mājas ārsiena. Pēc būveksperta konstatētā, pie ēkas iebrukšanas vainojami gan gruntsūdeņi pagrabā, gan nokrišņi no blakusesošās mājas jumta, gan arī iedzīvotāju patvaļīgi izveidotā iekšējā kanalizācija, kas 1900.gadā celtajai ēkai nav piemērota, kā arī vairāk nekā 100 gadus vecās, neatjaunotās ēkas tehniskais stāvoklis. Kopumā šīs ēkas atjaunošana pašreizējā stāvoklī vērtējama kā nelietderīga, un tam būtu nepieciešami lieli ieguldījumi.
Apsaimniekotājs RNP notikušo skaidro ar nama iedzīvotāju uzkrātajiem parādiem un nevēlēšanos veidot uzkrājumu remontdarbiem. Tikmēr Rīgas domes opozīcija uzsver, ka šajā - avārijas - situācijā RNP jau laikus bijis jārīkojas, turklāt vairāk nekā puse dzīvokļu pieder Rīgas pašvaldībai.
LETA ziņoja, ka opozicionārs Valdis Gavars (V) arī nosūtījis vēstuli ģenerālprokuroram Ērikam Kalnmeieram ar aicinājumu sākt lietvedību pret RNP par iespējamo kaitniecību un nolaidību, apsaimniekojot ēku Buru ielā 9.
LETA
Foto: Ieva Čīka / LETA
