Jaunā Rīgas teātra labierīcības – interjera turpinājums
Pērn trīs Latvijas teātri atgriezās savās vēsturiskajās telpās pēc vērienīgas rekonstrukcijas – Latvijas Leļļu teātris, Valmieras teātris, kā arī Jaunais Rīgas teātris (JRT) – turklāt abi pēdējie izceļas ar to, ka tā labierīcībās izmantotas Eiropas santehnikas produktu līdera “Geberit” iekārtas. Iemesls lepoties ir arī tādēļ, ka oktobra beigās JRT ieguva Latvijas Arhitektūras Lielo gada balvu 2024.
SIA “Zaigas Gailes birojs”, JRT pārbūves arhitekti, cer, ka teātra projektā var redzēt un just rūpīgi izvēlētās detaļas. Tajā saplūst vēsturiskais un laikmetīgais, tādēļ otrreiz izmantoti būvniecības materiāli, saudzīgi atjaunotas vēsturiskās apdares detaļas, uzmanība pievērsta pat labierīcībām. Birojs uzsver, ka ēka nav tikai dāvana teātrim, aktieriem, režisoriem un skatītājiem, tā ir dāvana Latvijai.

Foto: Publicitātes foto
Runājot par kādu īpašu telpu teātrī, ir daži būtiski priekšnosacījumi, kas veido kopējo apmeklējuma pieredzi – tās ir labierīcības. Tādēļ “Geberit” sagatavojis gan praktiskus, gan estētiskus aspektus, kurus svarīgi ņemt vērā, veidojot labierīcības teātros vai jebkurā citā kultūras iestādē.
Cilvēku plūsma un kapacitāte. Labierīcību ierīkošanas jautājums dažādās kultūras iestādēs ir tikpat nozīmīgs kā skolā, mājoklī vai tirdzniecības centros. It īpaši tādēļ, ka teātros, kino, operās vai citās pasākumu norises vietās tiek ievērots konkrēts laika plāns – kad notiek priekšnesums un kad ir paredzēts starpbrīdis. Teātrī ir intensīvas cilvēku plūsmas tieši pārtraukumu laikā, un starpbrīža ilgums ir limitēts. Lai mazinātu bēdīgi slaveno rindu veidošanos pie sieviešu tualetēm, ir nepieciešams nodrošināt vairāk nekā vienādu tualešu skaitu, dažkārt divas līdz trīs reizes vairāk sieviešu labierīcības nekā vīriešu, un izvietot tās optimālās un viegli identificējamās vietās.
Ne mazāk svarīgs ir pareizs durvju, kabīņu un pisuāru izvietojums, plūsmas optimizēšana ar loģisku norāžu un apgaismojuma sistēmu. Savukārt, lai izvairītos no nepatīkamiem trokšņiem, telpai un kabīnēm jābūt ar labi pārdomātu skaņas izolāciju. Šādi aprēķini parasti balstās uz normatīviem un cilvēku skaita aprēķiniem jau projekta stadijā. Jaunajā Rīgas teātrī katrai zāļu grupai (Lielā, Mazā un Jaunā zāle) paredzētas savas garderobes un labierīcības.
Higiēna un tīrīšanas ērtība. Vēlams izmantot materiālus un risinājumus, kas ir viegli tīrāmi un izturīgi pret mitrumu, ķīmiskām vielām un mehānisku nolietojumu. Pie higiēnas temata jāpiemin arī smaržu un gaisa kvalitātes kontrole, jo mūsdienīgas ventilācijas un aromatizēšanas sistēmas var ievērojami uzlabot apmeklētāju pieredzi.
Piekļūstamība. Labierīcībām jābūt pieejamām arī cilvēkiem ar kustību traucējumiem. Tas ietver pietiekami plašas telpas, īpašus margu risinājumus un pareizu sanitāro iekārtu izvietojumu.
Principi santehnikas izvēlei

Foto: Publicitātes foto
Izvēloties santehniku, svarīgi pievērst uzmanību dažiem aspektiem – ražojumu kvalitātei, materiālu izturībai un iekārtu kopšanai.
Teātri apmeklē daudz cilvēku, tāpēc santehnikai jābūt izturīgai un drošai. Nerūsējoša tērauda vai augstas kvalitātes keramikas izstrādājumi būs higiēniski, funkcionāli un ērti kopjami. Ieteicams izvēlēties materiālus ar antibakteriālām īpašībām un pārklājumiem, kas novērš traipus vai kaļķakmens uzkrāšanos.
Savukārt ūdens un enerģijas taupīšanas risinājumi ir kļuvuši par ļoti svarīgu faktoru, plānojot jebkuras telpas. Piemēram, automātiskas jaucējkrānu sistēmas vai zema ūdens patēriņa tualetes palīdzēs samazināt ekspluatācijas izmaksas. Nav noliedzams, ka atjaunojamo materiālu izmantošana un ūdens pārstrādes sistēmas var uzlabot teātra reputāciju kā videi draudzīgam objektam.
“Geberit” pārstāve Latvijā Pārsla Sauka skaidro, ka JRT telpās izmantoti eleganti un mūsdienīgi produkti: “Mēs esam pagodināti un lepni, ka Jaunā Rīgas teātra santehnikai izvēlējās tieši “Geberit” produktus. Arhitektu redzējums par teātra labierīcībām bija ne mazāk būtisks kā izvēloties apdares materiālus vai krēslus. Šo telpu lietošana ir daļa no teātra un izrādes apmeklējuma, kur nedrīkst būt atkāpes no kopējās dizaina līnijas vai zemas kvalitātes santehnika. Arī tualetē “mazāk ir vairāk” un katram elementam ir sava loma.”
Labierīcību dizains

Foto: Publicitātes foto
Telpu interjers ir ļoti svarīgs, jo tas atstāj būtisku iespaidu uz apmeklētāju pieredzi. JRT arhitektūra ir kā scenogrāfija, kurā rodas sajūta, ka arī apmeklētājs ir daļa no izrādes – tas ir kā ceļojums estētikas un vēstures pasaulē. Taču diemžēl nākas dzirdēt atsauksmes, ka izrāde, koncerts vai pasākums bija lielisks, bet rindas uz kafejnīcu vai tualeti sabojā apmeklētā notikuma koptēlu. Tādēļ labierīcības ir neatņemama ēkas daļa, un, ja tās ir patīkami un praktiski iekārtotas, tās var uzlabot kopējo tēlu vai pat slēpt citus trūkumus. Teātra gadījumā bieži tiek izmantoti risinājumi, kas harmonizē ar ēkas arhitektūru vai iekštelpu dizainu un var kalpot kā ēkas kopējās kvalitātes indikators.
Zaigas Gailes arhitektu birojs neslēpj, ka dizaina ziņā pat tualetes poda noskalošanas taustiņš var būt tas elements, kas izceļ tualetes telpu, jo taustiņa stilu, krāsas un virsmas var izvēlēties individuāli, nepieciešamības gadījumā kombinējot to ar citām interjera detaļām, aksesuāriem un dekoratīvajiem elementiem.
Jaunā Rīgas teātra atjaunošana sniedz lielisku piemēru kultūrvēsturiskā mantojuma saglabāšanai un mūsdienu dizaina un funkcionalitātes apvienošanai. Iespējams dizaineri piekritīs, ka teātra labierīcības var kļūt par radošuma un interaktivitātes telpu, kas turpina kopējā interjera virzienu. Piemēram, tajās var izvietot spoguļus ar projekcijām, īpaša dizaina flīzes vai tematiskās dekorācijas. Apvienojot šādas inovācijas, šie projekti pārsniedz vienkāršas rekonstrukcijas robežas – tie veido telpas, kur vēsture un laikmetīgā māksla satiekas, bagātinot kultūras vidi un dāvājot vērtību nākamajām paaudzēm.