Jauno enerģētikas attīstības pamatnostādņu mērķis - ilgtspējīga enerģētika un energoapgādes drošums
Valdība šodien, 9.februārī, atbalstīja Ekonomikas ministrijas (EM) izstrādātās "Enerģētikas attīstības pamatnostādnes 2016. - 2020.gadam", kuru mērķis ir ilgtspējīga enerģētika un energoapgādes drošums.
"Enerģētikas attīstības pamatnostādnes 2016. - 2020.gadam" precizē Latvijas enerģētikas politikas pamatprincipus, mērķus un rīcības virzienus četru gadu periodam un iezīmē arī nozares ilgtermiņa attīstības tendences visās enerģētikas nozares jomās.
Pamatnostādnes nosaka darbības virzienus, ņemot vērā vairākus klimata un enerģētikas politikas mērķus, kuri tika izvirzīti 2007.gada 8. - 9.marta Eiropadomē un kurus Eiropas Savienībai (ES) jāsasniedz līdz 2020.gadam, proti, samazināt siltumnīcefekta gāzes (SEG) emisijas par 20%, salīdzinot ar 1990.gada līmeni, palielināt atjaunojamās enerģijas īpatsvaru enerģijas patēriņā līdz 20% un palielināt energoefektivitāti par 20%.
EM norāda, ka Latvijas enerģētikas politikas galvenais mērķis ir kopā ar citu nozaru politiku īstenošanu paaugstināt tautsaimniecības konkurētspēju, sekmējot piegāžu drošumu, brīvā tirgus un konkurences noteiktu energoresursu un enerģijas cenu veidošanos, ilgtspējīgu enerģijas ražošanu un patēriņu ar diviem enerģētikas politikas apakšmērķiem.
Pirmais apakšmērķis ir ilgtspējīga enerģētika. Tā īstenošanai ir plānotas aktivitātes "zaļās enerģijas" īpatsvara palielināšanai, SEG emisiju samazināšanai un patērētās enerģijas efektīvākai izmantošanai. Lai nodrošinātu atjaunojamās enerģijas īpatsvara palielināšanu enerģijas gala patēriņā, plānotās aktivitātes ir vērstas uz atbalsta mehānisma sakārtošanu un tālāku attīstību, nodrošinot tā darbību atbilstoši tirgus principiem. Energoefektivitātes jomā tiks sakārtots tiesiskais ietvars, lai Latvija varētu sasniegt tai noteiktos enerģijas ietaupījuma mērķus pie gala patērētāja, līdz ar to turpinātas iesāktās siltināšanas programmas daudzdzīvokļu mājām un sākta valsts un pašvaldību ēku sakārtošana. Papildus tam ir plānots strādāt pie efektīvāka siltumapgādes tirgus un bezizmešu transporta attīstības.
Otrais apakšmērķis ir energoapgādes drošuma paaugstināšana. Tā īstenošanai paredzēts veikt pasākumus, kas vērsti uz enerģijas lietotājiem pieejamas, stabilas enerģijas piegādes nodrošināšanu, mazinot ģeopolitiskos riskus, dažādojot enerģijas resursu piegāžu avotus un ceļus, attīstot starpsavienojumus un valsts iekšējās energoapgādes infrastruktūru, ieviešot energoapgādes tīklos viedās tehnoloģijas, veidojot energoresursu rezerves un iesaistoties tiesiskā regulējuma pilnveidošanā. Lai ilgtermiņā optimizētu energoapgādes drošuma izmaksas, nepieciešama arī reģionāla sadarbība, veicinot turpmāko integrāciju ES un Skandināvijas valstu tīklos, panākot cenu izlīdzinājumu reģionā, kā arī enerģijas piegāžu dažādošanu, risinot gan elektroenerģijas, gan gāzes infrastruktūras jautājumus ES līmenī enerģijas iekšējā tirgū.
Kopumā pamatnostādnes aptver deviņas jomas - iekšējā enerģijas tirgus attīstība, enerģijas infrastruktūra, transporta uzlādes/uzpildes infrastruktūra, elektroapgāde, siltumapgāde, energoefektivitāte, krīzes situāciju pārvaldība un inovācijas, atjaunojamā enerģija -, un katrā no tām ir piedāvāti vairāki darbības virzieni. Pamatnostādņu projektā plaši analizēta situācija enerģētikas nozarē, sniegts ieskats aktuālajos ES un starptautiskajos procesos, kas ir svarīgi visām nozarēm, plānojot turpmāko attīstību.
Pamatnostādnēs ietverto pasākumu īstenošanai līdz 2020.gadam paredzēts finansējums no valsts vai pašvaldību budžeta, ES fondiem, Eiropas infrastruktūras savienošanas instrumenta, kā arī no kapitālsabiedrību līdzekļiem.
LETA
Foto: Stock.XCHNG
