Kā jauns birojs otru jaunu uztaisīja

Ir vērts pievērst uzmanību – jumta stāva pārbūve un interjers biroja Red Holding vajadzībām ir viens no pirmajiem īstenotajiem projektiem, kas zieģelēts ar MARK zīmolu. Par projektu un tā realizētājiem Jumta stāva pārbūve un interjers Rīgā, Audēju ielā 14. Pasūtītājs – Red Holding. Projekta autori –arhitektu birojs MARK, arhitekti Aleksejs BIRJUKOVS, Santa MATULE. Būvuzņēmējs – Celtniecības darbi, būvdarbu vadītāja Ludmila GATČENKO. Mēbeles un koka durvis – Dinda. Mēbeļu piegādātājs –Excelsior. Gaismas ķermeņu piegādātājs – Gaismas studija. Projekts, realizācija – 2007. gads. Cilvēks, kas platformā A4D palasās komentārus par arhitektūras izglītības kvalitāti Latvijā, var domāt, ka arhitekta arodu mūsu valstī sagaida vienīgi posts un nelabs gals. Ja vēro «dzīvajā», ieilgusī paaudžu maiņa izskatās pēc aizdambējuma, kam nupat sāk velties pāri ūdens, solot palus visdrīzākajā laikā. «Jaunie», kas brieduši otrajā plānā, aiz prominenču mugurām redzamos latviešu birojos vai skolojušies ārvalstīs, aktīvi pierakstās uz teritorijas un ietekmes pārdali. Iedvesmojoši projekti un pieteikumi, taču pamaz realizāciju, kas ļautu spriest par domas lidojuma un varēšanas līdzsvaru. Jaunais birojs MARK ir taisni tādas «apsolītās cerības». Tā dibinātāji un līdzīpašnieki, gan ne minētās komandas ietvaros, jau ir šķinuši lapas lauru kokam: Latvijas arhitektūras pēdējo gadu skatēs uz atsevišķu nomināciju pjedestāliem ir stāvējuši gan Mārtiņš Ošāns (Drupu māja Liepājas rajona Sakas pagastā, kopā ar Uldi Lukševicu, 2005), gan Aleksejs Birjukovs (biroju ēkas rekonstrukcija Rīgā Dzirnavu ielā 68, kopā ar Andi Sīli, 2006), gan Jānis Sauka (savrupmāja Pāvilostā, 2006). Tāpēc ir vērts pievērst uzmanību – jumta stāva pārbūve un interjers biroja «Red Holding» vajadzībām ir viens no pirmajiem īstenotajiem projektiem, kas parakstīts ar MARK zīmolu. Arhitekti saņēma darba uzdevumu ēkā ar negaru, bet komplicētu vēsturi, kurā ietilpst vairākas pārbūves. Ēka Audēju ielā 14 savulaik izraisīja diezgan manāmu šūmēšanos medijos: celtni ir projektējis un tās pirmos trīs stāvus realizējis uzņēmums Vincents, paredzot piecstāvu ēkas attīstību (arhitektu grupa Marta Švēdes vadībā, 2000). Tomēr kopš publiskošanas projekts nemainīgi ir ticis saistīts ar arhitekta Meinharda fon Gerkāna vārdu. Vincents pārstāvji skaidro, ka M. fon Gerkāns ir konsultējis celtnes vizuālo risinājumu – konstruktīvo logu rāmju sistēmu un apdares materiālu izvēli. Otrās kārtas īstenošana ieilga, pasūtītājs mainīja ēkas funkciju, plānoto biroju vietā ceturtajā un piektajā stāvā paredzot dzīvokļus. Otrās kārtas projektu izstrādāja jau cits birojs – Palast Architects arhitekta Jura Bērziņa vadībā. Un nule jumta stāvs pārbūvēts vēlreiz, sapludinot tajā trīs dzīvokļus, lai izveidotu atvērtā plānojuma biroju. Biroju kultūras priekšējās rindās soļo reklāmisti, kuru pašu apdzīvotā iekštelpa ir biroja izkārtne «pēc definīcijas». Tomēr priekšstatus par biroja darba organizācijas principiem un vizuālā «mesidža» saturu nupat loka arī pavisam solīdas kompānijas ar profilā un tradīcijās mantotu stīvumu, piemēram, advokātu un finansistu biroji. Red Holding ir investīciju kompānija, kura nodarbojas ar starptautiskiem projektiem. Atvērtais plānojums, kas ir dabisks palīgs ātrai saziņai un komandas darbam, piemēram, plašsaziņas mediju redakcijās vai kauču pašu arhitektu birojos, šai kompānijai bija zināms izaicinājums un eksperiments ar vēl nezināmiem rezultātiem. Uzņēmums izaicinājumiem ir izrādījies morāli nobriedis un parakstījies ne tikai uz atvērto plānojumu, bet pat uz kopējo «saimes» darba galdu. Brāļu Buruleku dizainētajam izstrādājumam komplektā nāk sāga par ģimenes koncepciju, kuru kopā ar objektu vietējā informācijas telpā sekmīgi izplata dizaina novitāšu karognesis «Excelsior», arī paši savā birojā strādājot pie tieši tādas mēbeles. Klanā katrs loceklis pieder ģimenei, indivīda tiesības uz privātumu proporcionāli vājinās – biroja darbiniekiem ir jābūt gana disciplinētiem, lai uzturētu telpu tādu, kādu to iecerējuši arhitekti. Mājas biroja idejas netiek laistas pāri «Red Holding» slieksnim – nekādu mīļlietiņu, sentimentālu triku un grābāšanos pa jūtu apcirkņiem. Telpa ir tīra, lakoniska un precīzi strukturēta, varbūt zīme sakārtotai darba organizācijai un procesa caurspīdīgumam? Atvērtais plānojums un zonējums pieļauj caurskatāmību un pārvietošanās brīvību, tomēr neliekas, ka būtu paredzēta (vai nepieciešama) mobila telpas pārkārtošana, naski veidojot ikreiz jaunas komunikācijas šūniņas. Tikām, aplūkojot pasaules modīgās tendences, mana nesavaldīgā iztēle zīmē ainas, kurās trauslas būtnes augstpapēžu kurpēs stīvē mēbeles šefa norādītajā virzienā vai sviedriem vaigā krauj improvizētas starpsienas no milzīgiem poliuretāna klučiem. Jautājums par to, cik liels ieguvums šī ēka ir rīdziniekiem, paliek atklāts. Tikām tās lietotāju guvums ir skaidrs – ekskluzīva vieta Vecrīgā komplektā ar teicamu panorāmu caur stikloto ārsienu bēniņstāva mītniekiem. Pārbūves rezultātā nedrīkstēja mainīt konstrukciju sistēmu. Par laimi augšējā stāvā konstrukcijās nebija izmantotas savilces – kā stāvu zemāk, bet metāla kronšteini pārsegumu savienojumu vietās. Tas deva iespēju likvidēt starpsienas un padarīja telpu pilnībā izmantojamu. Manierīgā balstu forma patiesībā ir konstrukciju noteikta, stabu «slaidinājums» vizuāli atslogo to masu un kalpo telpas caurskatāmībai. Izmantotie krāsu kodi ir tikpat skaidri kā telpas organizācija: sarkanais kā plakātiski tieši uztverama atsauce uz red un uzņēmuma korporatīvo identitāti. Baltais – jo īpaši baltā epoksīda grīda – kā norādījums zināmai ekskluzivitātei un piederībai «dizaina» plauktiņam. Arhitektūras kritika objektiem parasti pievēršas ar lielu laika amplitūdu – projekta stadijā vai tūlīt pēc īstenošanas un tad pēc desmitgadēm, ja vēsture ēku novērtējusi par labu esam. Tomēr arhitektūras attiecības ar lietotāju ir būtiskas, tādēļ būtu vērts iedarbināt testa režīmu ekspluatācijas gaitā. Ciktāl sociums ir gatavs projektētāju idejām: kā, piemēram, «dzīvajā» darbojas atvērtie plānojumi, vai ģimeniska rušināšanās pa «mājas» biroju attaisnojas un otrādi – vai un kā minimālisma estētikas telpa apaug ar sadzīvisku kultūrslāni? Autore: Ilze Martinsone, Mg. art Foto: Indriķis Stūrmanis "LATVIJAS ARCHITEKTŪRA" 2.burtnīca (2008)

Komentāri

* Lūdzu aizpildi summu vārdiski latviešu valodā ar visām garumzīmēm!

SIA "heise marketing" aicina interneta lietotājus - portāla lasītājus, rakstot komentārus par publicētajiem rakstiem un ziņām, ievērot morāles, ētikas un pieklājības normas, nekūdīt uz vardarbību, naidu vai diskrimināciju, neizplatīt personas cieņu un godu aizskarošu informāciju, neslēpties aiz citas personas vārda, neveikt ar portāla redakciju nesaskaņotu reklamēšanu. Gadījumā, ja komentāra sniedzējs neievēro iepriekšminētos noteikumus, viņa komentārs var tikt izdzēsts un "heise marketing", SIA ir tiesības informēt uzraudzības iestādes par iespējamiem likuma pārkāpumiem.

Nedēļas tēma

Sunseeker mauriņa roboti – viedākais risinājums perfektam zālājam

Vai meklējat uzticamu, modernu un efektīvu risinājumu zāliena kopšanai? Sunseeker mauriņa roboti ir jaunākās paaudzes tehnoloģija, kas apvieno kvalitāti, ilgtspēju un lietošanas ērtumu. Pieejami Latvijā pie uzticamiem izplatītājiem – arī www.einstrumenti.lv.