"JCDecaux" Rīgā jādemontē stendi, kuru izvietojums neatbilst normatīviem

Kā aģentūrai LETA pastāstīja Rīgas pilsētas būvvaldes pārstāve Ilze Žūka, vairāku "JCDecaux" vides reklāmu stendu izvietojums Rīgā neatbilst MK noteikumiem, tostarp pretrunā noteikumiem ir šīs kompānijas stendi Smilšu un Torņa ielā - pie Pulvertorņa Vecrīgā, Brīvības gatvē uz centru 301 pie UV "Kurši", Brīvības gatves un Struktoru ielas krustojumā, Elizabetes ielā pie Pasaules tirdzniecības centra, Elizabetes ielā pretī pie Vērmanes dārza, 13.janvāra un Aspazijas bulvāra krustojumā, Kungu un Peldu ielu krustojumā, Aleksandra Grīna bulvārī 1, Stārķu un Dzelzavas ielas krustojumā un pie Operas teātra.

Ņemot vērā, ka visiem norādītajiem tīkla reklāmas objektiem, izņemot stendu Stārķu un Dzelzavas ielas krustojumā, ir beidzies MK 112.noteikumos noteiktais atļautais ekspluatēšanas termiņš, būvvalde tīkla reklāmas komersantam SIA "JCDecaux Latvija" ir sagatavojusi un nosūtījusi vēstules par tīkla reklāmas demontāžu, kurās norādīts, ka līdz šī gada 1.septembrim komersantam nepieciešams nodrošināt reklāmas objektu, kuriem beidzies ekspluatācijas termiņš, demontāžu vai dokumentācijas sakārtošanu atbilstoši būvniecību regulējušo normatīvo aktu prasībām, reklāmas objektu, kuri neatbilst MK 402.noteikumu prasībām, demontāžu vai dokumentācijas sakārtošanu atbilstoši prasībām, kā arī reklāmas objektu, kuri neatbilst MK 77.noteikumu prasībām, demontāžu.

Papildus būvvalde informē, ka līdzīgas satura vēstule par nepieciešamību līdz 1.septembrim demontēt tīkla reklāmas objektus, kam beidzies atļautais ekspluatācijas laiks vai kas neatbilst MK un Rīgas domes 77.saistošo noteikumu prasībām, nosūtīta arī tīkla reklāmas komersantam SIA "Clear Channel Latvia".

Reklāmu un citu informatīvo materiālu izvietošanas kārtību Rīgas pilsētas administratīvajā teritorijā reglamentē MK 732.noteikumi "Kārtība, kādā saņemama atļauja reklāmas izvietošanai publiskās vietās vai vietās, kas vērstas pret publisku vietu", MK 402.noteikumi "Par reklāmas objektu vai informācijas objektu izvietošanu gar ceļiem, kā arī kārtību, kādā saskaņojama reklāmas objektu vai informācijas objektu izvietošana" un Rīgas domes 77.saistošie noteikumi "Par reklāmu, izkārtņu un citu informatīvo materiālu izvietošanas un afišu stabu un stendu izmantošanas kārtību Rīgā".

Tīkla reklāmas objekti ir saskaņojami atbilstoši MK 112.noteikumiem "Vispārīgie būvnoteikumi" un tiek klasificēti kā īslaicīgas lietošanas būves, kuru maksimālais ekspluatācijas termiņš ir desmit gadi. Pēc termiņa iztecēšanas šie objekti ieceres ierosinātājam ir jādemontē.

Kā ziņots, Rīgas dome piešķīruši tiesības atsevišķiem uzņēmumiem pārņemt vairākumu vides reklāmu tirgus Rīgā. Uz vienlīdzīgas konkurences pārkāpumiem saistībā ar šo situāciju jau 2012. un 2014.gadā norādījusi Konkurences padome (KP), taču Rīgas dome joprojām nav ņēmusi vērā KP norādījumus, un tirgū vienlīdzīga konkurence nav nodrošināta.

Rīgas dome ir deleģējusi tiesības pārvaldīt reklāmas izvietošanu trim kapitālsabiedrībām - pašvaldības SIA "Rīgas satiksme", kas pārvalda reklāmas izvietošanu sabiedriskajā transportā un pieturvietās, pašvaldības aģentūrai "Rīgas gaisma" - reklāmas izvietošana uz apgaismes stabiem, kā arī pašvaldības SIA "Rīgas namu pārvaldnieks" (RNP) - reklāmu izvietošana uz apsaimniekojamo namu sienām. Sabiedriskajā transportā reklāmu izvieto "Pilsētas līnijas", bet uz apgaismes stabiem un RNP namiem, kā arī sabiedriskā transporta pieturvietu nojumju stendos - tās meitasuzņēmums "Baltic Media Line". Minētie līgumi noslēgti bez atklātu konkursu izsludināšanas.

Reklāmas laukumu iznomātāji sabiedriskā transporta pieturvietās gan ir "JCDecaux Latvija", kas bez atlīdzības esot izvietojis jaunās - ap 800 - pieturvietu nojumes Rīgā, pretī saņemot ieņēmumus no reklāmām. "Pilsētas līnijas" darbojas kā starpnieks starp "Rīgas satiksmi" un "JCDecaux", un uzņēmuma loma šajā ķēdē nav skaidra.

Ziņots arī, ka šā gada 7.jūlijā Rīgas dome ar valdošās koalīcijas deputātu balsu pārsvaru apstiprināja grozījumus 51. un 77.saistošajos noteikumos par nodevas apmēriem no vides reklāmām. Tie paredz, ka no 2016.gada vides reklāmu iznomātāji nodevā maksās par 18% vairāk nekā līdz šim - 1,85 eiro, bet par sabiedriskā transporta pieturvietu nojumēs izvietotajām reklāmām nodevas apmērs saglabāsies 0,43 eiro.

Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija (VARAM) ir sniegusi negatīvu atzinumu par Rīgas domes pieņemtajiem saistošajiem noteikumiem, kas nosaka diferencētu nodevu par vides reklāmām pašvaldības teritorijā, aģentūru LETA informēja VARAM sabiedrisko attiecību speciāliste Laura Jansone.

Ministrija atzinumā norāda, ka pašvaldībai ir jāsniedz pamatojums, kāpēc reklāmas nodevas diferenciācija nav kvalificējama kā selektīvu priekšrocību radīšana. Domei arī jāsagatavo detalizēts paskaidrojums, kā šī atšķirīgā bāzes likme ietekmēs pašvaldības budžetu.

Ņemot vērā, ka pašlaik Finanšu ministrija veic detalizētu izvērtējumu par šo saistošo noteikumu atbilstību komercdarbības atbalsta kontroles normām, Rīgas dome tiek lūgta iesniegt Finanšu ministrijai saistošos noteikumus. Vienlaikus VARAM aicina Rīgas domi atturēties no šo noteikumu publicēšanas un piemērošanas līdz brīdim, kamēr VARAM saņems Finanšu ministrijas viedokli par tiem.

LETA jau ziņoja, ka situācijā vērojama saistība starp Rīgas domes vadību un tai pietuvinātiem ar minētajiem uzņēmumiem saistītiem cilvēkiem. Trešdaļa "Pilsētas līniju" pieder "Well Media Rīga". Tās īpašnieks ir Boriss Carjovs, kurš jau iepriekš minēts ar Rīgas domi saistītos skandālos un ir Ušakova padomnieka Ērika Teilāna biznesa partneris. Vēl 30% pieder Ievai Šaripo, kura kopā ar politiķiem pietuvināto uzņēmēju Māri Martinsonu darbojas kopā motokrosa atbalsta biedrībā. Kapitāldaļu turētāja ir arī Ineta Gadzjus, par kuru esot izpētīts, ka viņa saistīta ar Leonardu Teni, kurš apsūdzēts "Daimler" kukuļošanas lietā. Tenim esot senas politiskas saites ar Rīgas vicemēru Andri Ameriku (GKR). Vēl 5% pieder Tomam Didrihsonam. Interneta resursos atrodams, ka Didrihsons ilgstoši strādājis vadošos amatos uzņēmumā "Spilva", bet tā vadītāja ir "Rīgas satiksmes" valdes priekšsēdētāja Leona Bemhena sieva Lolita. Arī "Pilsētas līniju" valdes locekle Ilma Kauliņa ir šī uzņēmuma līdzīpašniece.

LETA

Foto: Krists Spruksts/LETA