Jēkabpils izpilddirektors: Tikai ar noteikumu pieņemšanu iedzīvotāji nesāks aktīvāk šķirot atkritumus
Tikai ar noteikumu pieņemšanu iedzīvotāji nesāks aktīvāk šķirot atkritumus un atkritumu apsaimniekošanas valsts plānā ierakstītā apņemšanās samazināt poligonos apglabājamo atkritumu daudzumu var netikt sasniegta, aģentūrai LETA pieļāva Jēkabpils pilsētas pašvaldības izpilddirektors Guntars Gogulis.
"Pašlaik pašvaldībām lielākais izaicinājums ir nepalielināt iedzīvotājiem maksu par atkritumiem, kas saistīta ar dabas resursu nodokļa likmes palielināšanos un vienlaicīgi nodrošināt poligonu darbības finansiālo stabilitāti," uzsvēra Gogulis.
Ministru kabineta iecerēto kritēriju izpilde, pēc izpilddirektora domām, pašvaldībai nesagādās īpašas problēmas.
Līdzīgu viedokli šajā jautājumā aģentūrai LETA pauda arī Rēzeknes pilsētas pašvaldībā, kur paskaidroja, ka, ņemot vērā iedzīvotāju skaitu pilsētā, līdzšinējais savākšanas punktu skaits - 52 - atbilst izstrādātajai shēmai un nekādas izmaiņas neradīs.
Savukārt Daugavpils pilsētas pašvaldībā uzskata, ka sadzīves atkritumu dalītās savākšanas punktu skaita palielinājums Latvijā, tajā skaitā arī Daugavpils pilsētas pašvaldībā, ir ļoti nepieciešams. Pirmkārt, ir jānodrošina iespēja pašvaldības teritorijā pēc iespējas lielākam iedzīvotāju skaitam bez maksas nodot jau mājās sašķirotus atkritumus, ko var izmantot tālākai pārstrādei. Otrkārt, iedzīvotājiem tas ļautu samazināt kopējo nododamo atkritumu daudzumu, kā arī samazinātos kopējie katras mājsaimniecības izdevumi par nešķiroto atkritumu apsaimniekošanu. Visbeidzot šķiroto atkritumu savākšanas vietu ierīkošana ļautu arī palīdzēt atkritumu poligoniem, jo tajos tiktu ievests mazāks skaits nešķirotu atkritumu, samazinātos šķirošanas darbību noslodze uz šķirošanas tehnoloģiskajām iekārtām poligonā.
Daugavpilī par pašvaldības līdzekļiem jau ir uzbūvēts viens šķiroto atkritumu savākšanas laukums, kurš ir iemantojis lielu popularitāti pilsētnieku vidū un pieprasījums pēc tā piedāvātajiem pakalpojumiem ir liels. Diemžēl laukuma ierīkošanas un tā darbībai nepieciešamās infrastruktūras iegāde prasa relatīvi lielus līdzekļus, tāpēc atbaidīgās amatpersonas uzskata, ka ES fondu atbalsts nākamajā plānošanas periodā sniegtu lielu atbalstu pašvaldībām, kas vēlētos attīstīt šķiroto atkritumu savākšanas iespējas. Daugavpilī optimāli būtu nepieciešamai vēl četri līdz pieci šķiroto atkritumu savākšanas laukumi, lai šķirošanas un sašķiroto atkritumu nodošanas iespējas būtu nodrošinātas lielākajos pilsētas mikrorajonos.
Jau vēstīts, ka Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija (VARAM) rosina uz katriem 700 iedzīvotājiem ierīkot ne mazāk kā vienu sadzīves atkritumu dalītās savākšanas punktu, to paredz 19.janvārī valsts sekretāru sanāksmē izsludinātie Noteikumi par kritērijiem un kārtību, kādā novērtē atkritumu dalītās savākšanas pakalpojuma pieejamību iedzīvotājiem.
Tāpat noteikumi paredz, ka pilsētās ar iedzīvotāju skaitu līdz 50 000 ir jāierīko vismaz viens šķiroto atkritumu savākšanas laukums. Pilsētās ar iedzīvotāju skaitu no 50 000 līdz 100 000 jāierīko vismaz divi šķiroto atkritumu savākšanas laukumi, un vismaz vienam laukumam jābūt uz 100 000 iedzīvotājiem pilsētās ar iedzīvotāju skaitu virs 100 000.
Noteikumi arī paredz, ja pilsēta tiek dalīta atkritumu apsaimniekošanas zonās, šķiroto atkritumu savākšanas laukums jāierīko katrā no atkritumu apsaimniekošanas zonām.
Noteikumi paredz, ka novadu pilsētās uz katriem 550 iedzīvotājiem jāierīko vismaz vienu sadzīves atkritumu dalītās savākšanas punktu. Arī novadu pagastos katrā apdzīvotā vietā ar iedzīvotāju skaitu virs 200 un vairāk iedzīvotājiem vai uz katriem 450 iedzīvotājiem jāierīko vismaz viens savākšanas punkts. Tikmēr visos novados, kur ir 8000 un vairāk iedzīvotāju, jāierīko vismaz viens šķiroto atkritumu savākšanas laukums, paredz ministrijas priekšlikumi.
Vienlaikus novados, kur iedzīvotāju skaits nepārsniedz 8000 un kur netiek veikta šķiroto atkritumu savākšanas laukuma ierīkošana, jānodrošina regulāru atkritumu dalītās savākšanas pakalpojuma sniegšanu, izmantojot šķiroto atkritumu savākšanas maršrutus, paredz noteikumi.
Teritorijās, kur sadzīves atkritumu dalītās savākšanas punktu izveide būtiski sadārdzina atkritumu apsaimniekošanas pakalpojuma izmaksas un sadārdzinājums ir tehniski ekonomiski pierādāms, VARAM rekomendē organizētu savākšanas maršrutu pielietošanu pakalpojuma nodrošināšanai.
Patlaban spēkā esošajos normatīvajos aktos nav noteikti kritēriji, lai novērtētu, vai pašvaldību sadarbībā ar atkritumu apsaimniekotājiem izveidotās dalītās savākšanas sistēmas ir izveidotas veidā, kas nodrošina to pieejamību iedzīvotājiem visās pašvaldībās.
Pēc VARAM datiem 2015.gadā darbojās 3071 sadzīves atkritumu dalītās savākšanas punkts, 65 šķiroto atkritumu savākšanas laukumi un 50 pašvaldībās tiek nodrošināta dalīto atkritumu savākšana, izmantojot savākšanas maršrutus.
LETA
2017.gada 24.janvārī