Jēkabpils pašvaldība būtu gatava pārskatīt NĪN likmi mājsaimniecībām, kas pieslēgsies centralizētajai siltumapgādei

Rīga, 11.jūn., LETA. Jēkabpils pašvaldība būtu gatava pārskatīt nekustamā īpašuma nodokļa (NĪN) likmi mājsaimniecībām, kas izlems pieslēgties centralizētajai siltumapgādei, taču nodokļa atvieglojums diez vai rosinās iedzīvotājus atteikties no malkas apkures, šādu viedokli aģentūrai LETA pauda pilsētas domes priekšsēdētājs Aivars Kraps (GKML).

Pašvaldība ir informēta par Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas (VARAM) rosinātajām izmaiņām atteikties no malkas apkures un pieslēgties centralizētai siltumapgādei gan Rīgā, gan citās lielākajās pilsētās, taču pati gaisa piesārņojuma samazināšanas rīcības plāna 2019.- 2030.gadam izstrādē nav iesaistīta.

Pēc Krapa teiktā, iedzīvotājus atteikties no malkas apkures varētu mudināt finansiālais atbalsts, piemēram, kādu fondu līdzekļu piešķiršana siltumapgādes sistēmas pārbūvei.

"Jēkabpilī teritorija, kur tiek izmantota malkas apkure, nav tik liela. Taču šajās mājās dzīvo lielākoties pensionāri, un diez vai cilvēki pāri 80 gadiem būtu gatavi ieguldīt vairākus tūkstošus eiro sistēmas pārbūve," komentēja domes priekšsēdētājs.

Pēc viņa teiktā, pašvaldība būtu gatava nākt pretī iedzīvotājiem, par pieslēgšanos centralizētajai siltumapgādes sistēmai nodrošinot NĪN atlaides. Taču šī metode varētu arī nesniegt vēlamo efektu, jo vidējais NĪN maksājums mājām, kuras varētu skart izmaiņas, ir līdz 100 eiro gadā, un 50% atlaide diez vai rosinātu pieslēgumu īstenošanu, jo sākotnējie ieguldījumi iedzīvotājiem "atmaksātos" tikai daudzu gadu garumā.

Kraps uzskata, ka visas izmaiņas normatīvajos aktos jāskata kontekstā ar administratīvi teritoriālo reformu, jo pašlaik pašvaldība nevar plānot, piemēram, mājokļu politiku.

Jau vēstīts, ka VARAM ir izstrādājusi gaisa piesārņojuma samazināšanas rīcības plānu 2019.- 2030.gadam, kas paredz, ka Rīgas, Liepājas un Rēzeknes iedzīvotājiem jānomaina malkas krāsnis un kamīni uz videi draudzīgākām apkures iekārtām, kā arī jāveicina centralizētās siltumapgādes sistēmas attīstība Latvijas pilsētās. Vecās un neefektīvās krāsnis būtu jānomaina līdz 2027.gadam. VARAM novērojusi, ka Rīgā ziemas periodā lielu daļu piesārņojuma rada individuālās mājsaimniecības, kas nav pieslēgtas centralizētajai siltumapgādei vai kam nav tādas iespējas to izdarīt.