Jelgavas novada pašvaldība plāno aizņemties 200 000 eiro Lielvircavas kultūras nama telpu iegādei

Jelgavas novada domes apvienoto komiteju sēdē akceptēts lēmumprojekts par aizņēmuma ņemšanu no Valsts kases 200 000 eiro apmērā, lai finansētu daļu no Lielvircavas kultūras nama iegādei nepieciešamās summas - 569 148 eiro.

Jelgavas novada pašvaldības Sabiedrisko attiecību nodaļas vadītāja Dace Kaņepone skaidroja, ka lēmumprojektu virza izskatīšanai nākamās nedēļas domes sēdei. Lēmumprojekts tapis, pamatojoties uz iepriekš doto uzdevumu pašvaldības Finanšu nodaļai sagatavot pirkšanas darījuma finansēšanas modeļus, kā arī tas tieši izriet no šogad apstiprinātā pašvaldības budžeta un investīciju plāna.

Apvienoto komiteju sēdē kā iespējamais iegādes finansēšanas veids tika norādīta domājamo daļu iegāde. Tas nozīmē, ka pašvaldība iegādāsies daļu īpašuma un Zemesgrāmatā tiks nostiprināts nekustamā īpašuma lietošanas līgums, kurā tiks norādītas pašvaldības lietošanā nododamās telpu grupas. Līdz ar to ar Valsts kases aizņēmuma palīdzību šogad tiks segta daļa no prioritārā investīciju projekta.

Šā gada sākumā, sagatavojot pašvaldības budžetu, ņemtas vērā iespējamās finanšu saistības daļējai kultūras nama iegādes finansēšanai. Savukārt, izvēloties daļējas telpu grupu iegādes variantu, pašvaldība nodrošina to, ka ēka arī turpmāk tiks izmantota kultūras vajadzībām. Turklāt tas paver iespēju piesaistīt Eiropas Savienības finanšu programmu līdzekļus tūdaļ pēc pirmās daļas iegādes.

"Lai arī Lielvircavas kultūras namā darbojas deviņi pašdarbības kolektīvi ar vairāk nekā 150 dalībniekiem, publiskajā telpā pašvaldība saņēmusi pārmetumus par nodomu iegādāties ēku par īpašnieka nosaukto cenu, tomēr aprēķini ir skaidri un labi pamato pašvaldības izšķiršanos," pauda Kaņepone.

Viņa skaidroja, ka līdz šim Platones pagastam nācies samierināties tikai ar dažu telpu īri "Lielvircavai AGRO" piederošajā īpašumā, kopumā īrējot telpas 560 kvadrātmetru platībā - zāli, kultūras darba organizatora kabinetu un bibliotēku.

Līdz šim nomas maksa pa gadiem ir atšķīrusies, taču pēc 2012.gada, kad īpašnieks veicis telpu remontu un vērienīgākus finansiālos ieguldījumus nekustamā īpašuma infrastruktūras uzlabošanā, īres maksa tika palielināta līdz 1896 eiro mēnesī. Tādējādi no 2002.gada 1.janvāra līdz 2014.gada septembrim pašvaldība par nomu, telpas īrējot, samaksājusi 102 607 eiro.

"Jaunas ēkas būvniecība izmaksātu daudz dārgāk. Pašvaldības rīcībā ir neapšaubāmi un iepirkumu procedūrās pārbaudīti, tirgus ekonomikai atbilstoši matemātiski lielumi - kvadrātmetra izmaksas jauna objekta būvniecībā ir vidēji 1140 eiro. Apzinoties, ka jaunas ēkas būvniecības izmaksas aprēķināmas, pamatojoties uz šīm izmaksām, bet renovācijas darbi - aptuveni 500-570 eiro par kvadrātmetru, var secināt, ka atbilstošas platības ēkas (tikai kultūras nama) būvniecība izmaksātu vairāk nekā 1,1 miljonu eiro, savukārt analoģiskas kopējās platības ēkas būvniecība izmaksātu vairāk nekā 1,7 miljonus eiro," skaidroja pašvaldības pārstāve.

Viņa informēja, ka, lai novērstu neskaidrības un veicinātu jautājuma caurskatāmību, kā arī, ņemot vērā iedzīvotāju intereses, pašvaldība ir veikusi ēkas novērtējumu un saskaņā ar to Lielvircavas kultūras nams ar palīgēkām novērtēts 256 300 eiro apmērā. "Tomēr, kā tas daudzkārt norādīts iepriekš, vērtējums nekādi nemaina jautājuma virzību, kas patlaban būtībā ir tādā pašā stāvoklī kā pērnā gada oktobrī iedzīvotāju sanāksmes un publiskās diskusijas brīdī," pauda Kaņepone.

"Jau tobrīd tika norādīts, ka savā būtībā tas ir izšķiršanās jautājums, samērojot kultūras nozares un iedzīvotāju intereses iepretim saimnieciski izdevīgākajiem un pieņemamākajiem risinājumiem. Tādēļ joprojām diskusijā par vērtējuma veikšanu pašvaldība nav mainījusi savu nostāju - vērtējuma veikšana būtiski nemaina situāciju," skaidroja pašvaldības pārstāve.

Līdzīgi kā iepriekš, pašvaldība uzskata, ka pieredze, realizējot projektus un veicot būvniecību, liek secināt, ka līdzvērtīgas platības jauna būve izmaksātu krietni dārgāk nekā patlaban uzņēmēja nosauktā cena. Līdz ar to no visām iespējamām alternatīvām pašvaldības ieskatā joprojām izdevīgākā ir pašreizējās ēkas iegāde no uzņēmēja. Savukārt cenu, kuru nosaucis uzņēmējs, pašvaldība būtiski ietekmēt nevar, tādēļ neatkarīgi no vērtējuma jautājums par kultūras nama iegādi skatāms tikai un vienīgi citu līdzvērtīgu alternatīvu kontekstā.

"Līdz šim tieši nepietiekamā telpu platība bijusi šķērslis plašāku kultūras pasākumu organizēšanai Platonē, kā arī ir apgrūtinājums pašdarbības kolektīviem, organizējot mēģinājumus un koncertus," skaidroja Kaņepone.

Kā ziņots, Jelgavas novada pašvaldība pērn paudusi, ka, pretēji Valsts kontroles (VK) pārstāves apgalvojumiem, uzskata, ka ir darījusi visu nepieciešamo, lai kultūras namu iegādātos par adekvātu cenu, un apšauba VK izpratni par cenas "adekvātuma" kritērijiem.

Skaidrojot Jelgavas novada pašvaldības nostāju par VK publiski paustajiem aizrādījumiem, iepriekš Kaņepone aģentūrai LETA komentēja, ka definējumam "adekvāta cena" piemīt salīdzināms lielums. Salīdzinot ar ko, ir vai nav adekvāta cena? "Tiek pārmests, ka īpašuma kadastrālā vērtība ir 45 000 latu. Šeit salīdzinājumam noder fakts, ka nupat jaunuzceltajai Valgundes sporta hallei, kas būvniecībā izmaksāja 1,2 miljonus latu, kadastrālā vērtība noteikta 14 000 latu apjomā," pauda pašvaldības pārstāve.

Viņa uzsvēra, ka, ņemot vērā, ka pašvaldībai tiek norādīts, ka tai ir pienākums rīkoties ar finanšu līdzekļiem lietderīgi, Jelgavas novada pašvaldība uzskata, ka tieši tāpēc īpašuma VK vērtējumam ir tikai informatīvs raksturs.

Jelgavas novada pašvaldības jurists Dzintars Lagzdiņš savā skaidrojumā iepriekš norādījis, ka vērtējums šajā gadījuma neko neizšķir, jo īpašnieks nosaucis savu cenu, turklāt pēc analoģijas var pasūtīt arī ēkas tehnisko projektu un tāmes iespējamai būvniecībai un rekonstrukcijai, kas izmaksātu teju 20 000 latu, tomēr šī jautājuma virzībai tas neko nedotu, bet tiktu iztērēti vien līdzekļi bez rezultāta, uzsvēra Kaņepone.

Valsts kontrole uzskata, ka Jelgavas novada dome nav darījusi visu nepieciešamo, lai kultūras namu iegādātos par adekvātu cenu.

"Pirms īpašuma iegādes pašvaldībai ir jāpasūta šī īpašuma novērtējums, jo pretējā gadījumā tā var pārkāpt Izšķērdēšanas novēršanas likumā noteikto - publiskajām personām ir aizliegts iegādāties mantu par acīmredzami paaugstinātu cenu," norādīja valsts kontroliere Elita Krūmiņa.

Septembrī Jelgavas novada domes deputāts Madars Lasmanis ("Vienotība") nosūtīja vēstuli Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijai (VARAM) un Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojam (KNAB), lūdzot izvērtēt Jelgavas novada domes rīcību, iespējams, pārmaksājot par vairāku nekustamo īpašumu iegādi.

Savā vēstulē Lasmanis pauda, ka Jelgavas novada dome 25.septembra sēdē nolēmusi iegādāties vairākus nekustamos īpašumus - Lielvircavas kultūras namu un Lielvircavas dzirnavas - par kopējo summu 400 000 latu. Taču, pieņemot lēmumu par šo īpašumu iegādi, Jelgavas novada dome pat nav piesaistījusi sertificētu nekustamā īpašuma vērtētāju, kura atzinums varētu noteikt šo īpašumu patieso vērtību.

Foto: LETA