Jelgavas pilī paveikta vairāk nekā puse no plānotajiem energoefektivitātes būvdarbiem
Rīga, 18.janv., LETA. Divu gadu laikā Latvijas Lauksaimniecības universitātes (LLU) galvenajā ēkā Jelgavas pilī paveikta vairāk nekā puse no plānotajiem energoefektivitātes būvdarbiem, aģentūru LETA informēja LLU komunikācijas vadītāja Lana Janmere.
Šajā laikā pabeigta ventilācijas sistēmas izbūve Dienvidu spārnā un Austrumu spārna ārpagalmā, veikta logu nomaiņa un fasādes atjaunošana Dienvidu spārnā un daļā Austrumu spārna.
Šoziem turpinās ventilācijas izbūve Austrumu spārna iekšpagalmā un sākti sagatavošanas darbi ventilācijas izbūvei Rietumu spārnā. Tāpat darbi sākti Ziemeļu spārnā līdz vārtiem, kur daļēji nomainīti logi. Savukārt pils bēniņos turpinās siltināšanas un ventkameru izbūves darbi.
Pagājušā gada vasarā Austrumu fasādes daļā tika atklātas papildus plaisas, tādēļ aizkavējās fasādes atjaunošanas darbi. Universitāte piesaistīja būvkonstruktoru, kas veica fasādes apsekošanu un sniedza risinājumus fasādes nostiprināšanai. Kopumā līdz pagājušā gada beigām būvdarbi pabeigti 57% apmērā no visa plānotā apjoma. Jelgavas pils būvdarbi energoefektivitātes paaugstināšanai pabeigti 59% apmērā un fasādes atjaunošanas darbi 51% apmērā no plānotā apjoma, vēstīja Janmere.
Ikdienā arī būvdarbu laikā Jelgavas pils tiek izmantota LLU izglītības un pētniecības funkciju veikšanai, taču ēka ir arī lielākais kultūras piemineklis Latvijā. Lai gan lielākā daļa no pils kultūrvēsturiskajām vērtībām tika nopostītas Otrā Pasaules karā, energoefektivitātes būvdarbu veikšanā tiek ievērotas kultūrvēsturiskā pieminekļa īpatnības. Šobrīd veiktie atjaunošanas darbi saskaņoti ar Nacionālā kultūras mantojuma pārvaldi.
Būvdarbus Jelgavas pilī veic pilnsabiedrība "PST un ARMS", kas noslēgusi līgumus ar vairākiem apakšuzņēmējiem: SIA "Bekoteks" elektrosmozes darbiem, SIA "Lafivents" vēdināšanas sistēmas izbūvei un UAB "Rūdups" logu izgatavošanai.
Atjaunošanas darbi notiek projektā "Jelgavas pils energoefektivitātes nodrošināšana", ko finansē Emisijas kvotu izsolīšanas instruments. Kopējās projekta izmaksas ir 6 701 654 eiro, no kura Emisijas kvotu izsolīšanas instrumenta līdzfinansējuma apjoms ir 4 000 000 eiro. Projekta īstenošana noslēgsies 2020.gada oktobrī.
Paralēli energoefektivitātes darbiem pilī norisinās vairāku pils telpu vienkāršotas renovācijas, lai tās veidotu modernu studiju un zinātnes infrastruktūru. Būtiskākie ieguldījumi telpu atjaunošanā īstenoti LLU Bioekonomikas un ilgtspējīgo resursu vadības centrā pils Dienvidaustrumu spārna otrajā stāvā, kur darbi pabeigti pērnā gada pirmajā pusgadā. Tie īstenoti Eiropas Savienības projektā "LLU un tās pārraudzībā esošo zinātnisko institūciju pētniecības, attīstības infrastruktūras un institucionālās kapacitātes stiprināšana". Atbilstoši tam LLU zinātnes infrastruktūras attīstībā līdz 2021.gadam kopumā tiks ieguldīti 16 721 153 eiro.
