Jo vairāk stikla, jo veselīgāka vide un lielāka energoefektivitāte
Enerģijas un termālās simulācijas dažādās klimata zonās parādījušas, ka ārējās teritorijas paplašināšana ar augstas kvalitātes stiklojumu palīdz samazināt kopējo ēkas enerģijas patēriņu. Visā Eiropai tieši ar inovatīvo tehnoloģiju stiklojuma risinājumiem ir panākta izcila energoefektivitāte.
Mūsu labklājību ietekmē tas, kur un kādos apstākļos dzīvojam un strādājam, jo mūsdienās cilvēki apmēram 80% no savas dzīves pavada ēkās. Neseni pētījumi ASV parādījuši, ka darbinieki, kuri visu dienu pavada telpās, kurās nav dienasgaisma, ir mazāk spējīgi un vairāk sūdzas par dažādām veselības problēmām, piemēram, miega traucējumiem.
Savukārt kādā citā pētījumā noskaidrots, ka saules gaismas trūkums izraisa sirds slimības, depresiju un stresu. Vadoties pēc zinātniekiem, liela laika pavadīšana bez saules gaismas traucē cilvēka bioloģiskajam pulkstenim, kas noved pie nelabvēlīgas vispārējās ietekmes uz organismu. Turklāt pētījumi par dienasgaismas ietekmi slimnīcās un skolās atklāja, ka gaismas faktoram ir tieša ietekme uz studentu mācīšanās rezultātiem un pacientu atveseļošanos.
Dažas Eiropas valstis jau ir ieviesušas dienasgaismas faktora un minimālā stiklojuma prasības savās nacionālajās būvniecības regulācijās. Piemēram, Francijā ir prasība, ka jaunajās dzīvojamajās ēkās ir jābūt vismaz 16% stiklojuma. Taču pētījumi liecina, ka optimālam stiklojuma pārklājuma lielumam dzīvojamajās ēkās vajadzētu būt no 20 – 30%, atkarībā no vietējā klimata. Balstoties uz zinātnieku viedokļiem ziemeļu valstīs, kur ir mazāk saulainu dienu, stiklojuma daļai jābūt būt vēl lielākai.
Inovācijas stikla industrijā šobrīd fundamentāli ir izmainījušas stikla struktūras konstrukcijās. Modernais arhitektūras stikls ir kļuvis pat energoefektīvāks nekā necaurspīdīgs audums, jo tas ļauj ēkai gūt lielāku labumu no saules enerģijas, tam ir laba termālā veiktspēja un tas palīdz radīt veselīgāku vidi.
Publicitātes foto
