Joprojām nav izvirzītas apsūdzības Zolitūdes traģēdijas lietā
Runājot par izmeklēšanas gaitu, Kalnmeiers norādījis, ka tā atbilst notikuma kaitējuma apmēram un sarežģītības pakāpei. "Lietas izmeklēšana nav novilcināta un norit optimāli, kvalitāte ir apmierinoša. Policijas darbs notiek kvalitatīvi. Par jautājumu, kamdēļ lietā uz šo dienu nav aizturēto personu, nevar runāt, jo tā ir cita procesuālā stadija. Jāņem vērā Kriminālprocesa īpatnības, kur svarīgs ir pierādījumu kopums, taču ne pagājušā gada beigās, ne šodien, mēs nevaram runāt par pierādījumiem, kas dotu pamatu izvirzīt apsūdzību," sacīja ģenerālprokurors. Šie pierādījumi tiks ietverti ekspertu atzinumos.
Tāpat Kalnmeiers norādīja, ka gadījumā, ja novembrī būs gatavi ekspertu atzinumi, process iegūs pavisam citu gaitu un tad jau tiks lemts par konkrētu personu atzīšanu par aizdomās turamajiem. No ģenerālprokurora puses policijai netiek izvirzīti nekādi lietas nodošanas termiņi, primārā un galvenā nozīme ir kvalitātei, kādā šī lieta tiek izmeklēta.
Savukārt Valsts policijas Galvenās Kriminālpolicijas pārvaldes priekšnieks Andrejs Grišins sacīja, ka izmeklēšana ir noslēguma fāzē un pēc kāda laika varētu tikt nosauktas aizdomās turamās personas. "Tuvākajā laikā paredzēts noslēgums arī mūsu nozīmētajai ekspertīzei, kurā iesaistīti 11 eksperti. Ekspertu atzinums sniegs skaidrojumu tam, kādēļ notika šī traģēdija," uzsvēra Grišins.
Kriminālprocesā policija izņēmusi vairāk nekā 275 tonnas lietisko pierādījumu, tostarp konstrukciju un būvmateriālu paraugus. Patlaban pierādījumi atrodas Iekšlietu ministrijas apsargātajā teritorijā, tāpēc par drošību nav jāuztraucas. Tāpat izņemtas arī vairāk nekā 200 dažādu dokumentu mapju. Grišins uzsvēra, ka gada griezumā tika nopratināti vairāk nekā 400 cilvēki, lielākā daļa pratināti vairākkārt.
Ekonomikas ministrijas valsts sekretārs Mārtiņš Lazdovskis teica, ka pagājušā gada traģēdija ļāva paskatīties uz līdz tam pieņemto patiesību, ka būvniecības procesiem ir pārāk daudz kontroles un valsts uzraudzības, citādāk. Tas ļāva atzīt, ka līdz šim būvniecības nozarē nebija skaidri nodalītas atbildības.
Viņš arī izstāstīja par ieviestajām izmaiņām būvniecības procesā. Šobrīd noteikts, ka starp pašvaldību būvinspektoriem tiek sadalītas kontroles funkcijas. Oktobrī izveidots Būvniecības valsts kontroles birojs, kas savu darbību uzsāk pakāpeniski. Paredzēts, ka būvinspektors būvlaukumu apmeklēs vismaz 2 līdz 4 reizes būvniecības laikā. Lazdovskis piebilda, ka jaunizveidotais birojs no šā gada 1.oktobra organizē būvprojektu un būvju ekspertīzi.
Savukārt Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienesta (VUGD) priekšnieka vietnieks Kristaps Eklons stāstīja, ka VUGD pēc traģēdijas veica detalizētu šā notikuma aprakstu un analīzi, ka rezultātā konstatēja vairākas nepilnības un izveidoja divas darba grupas, lai papildinātu un labotu ārējos normatīvos aktus tieši civilās aizsardzības un ugunsdrošības uzraudzības jomās. Rezultātā tika izstrādāts Civilās aizsardzības un katastrofu pārvaldīšanas likumprojekts, kurš šā gada 10.jūlijā izsludināts Valsts sekretāru sanāksmē, turpinās saskaņošanas process. "Likumprojekta mērķis ir maksimāli nodrošināt cilvēku, vides, infrastruktūras un īpašuma drošību un aizsardzību. Tāpat tika noteikts jauns iespējamais apdraudējums - ēku un būvju sabrukšana," piebilda Eklons.
Preses konferencē tika pārstāvēta arī Labklājības ministrija (LM). LM valsts sekretāre Ieva Jaunzeme uzsvēra, ka seku novēršana, kas bija atkarīga no Labklājības ministrijas, ir padarīta, palīdzību saņēma visi, kam tas bija nepieciešams. Tika sniegts psiholoģiskās palīdzības atbalsts cietušajiem, bojāgājušo tuviniekiem un ģimenēm gan notikuma vietā, gan pa diennakts krīzes tālruni. Tāpat cietušajiem bija pieejams advokātu saraksts, kuri bez atlīdzības sniedza juridiskās konsultācijas Zolitūdes traģēdijā cietušajiem. Ministru prezidentes Laimdotas Straujumas vadībā tiek organizētas regulāras tikšanās Zolitūdes traģēdijā cietušajiem un valsts amatpersonām, uz kurām tiek aicinātas iesaistītas puses, lai Zolitūdē cietušos informētu par aktuālajām tendencēm.
Nākamnedēļ, 21.novembrī, apritēs gads, kopš Zolitūdē sabruka lielveikals "Maxima", kurā dzīvību zaudēja 54 cilvēki.
Foto: abc.lv redakcija
