Kādus jumtus noplēsīs orkāns?

{ABC_CITATION TEXT=[Atbild jumtu firmas EKORS direktoru Ranaldu Miezeris un Latvijas Jumiķu biedrības valdes loceklis, jumiķu amata meistars, diplomēts inženieris Armands Liede.]}

Izvērtējot vētrās nopostītus jumtus eksperti visbiežāk atklāj neatbilstošu celtniecības darbu kvalitāti, kļūdas ēkas konstrukcijā, būvnormatīvu neievērošanu, materiālu izmantošanas instrukciju neievērošanu vai jumta nolietošanos. Visvairāk vēja apdraudētas ēkas ir klajās vietās, pauguru virsotnēs un jūras krastā.

Nolietoti vecu ēku jumti Nolietoti vecu ēku jumti (izpuvušas nesošās konstrukcijas, izveidojušies caurumi) var neizturēt vēja brāzmas, bet arī vecām ēkām visbiežāk tiek noplēsti tikai tādi jumti, kuri ir cauri un jau sākuši tecēt. Lai šādu risku novērstu, jumtu vajag kopt, regulāri salabot bojājumus. Labojot jumtu jāpārliecinās par tā tehnisko stāvokli – vai nav nepieciešams kapitālais remonts. Klājot jaunu jumtu vecai ēkai, jāpārliecinās par nesošo konstrukciju izturību, it sevišķi vietās kur tiek stiprinātas spāres. Bīstama ir ne tikai koka pūšana, mitrums var izraisīt arī dzelzs stiprinājumu sarūsēšanu. Nepabeigti jumti

Bieži vētrās tiek nopostīti vēl nepabeigti jumti. Nepabeigts jumts nav tik izturīgs kā pabeigts, jo tajā var būt spraugas, pa kurām iekļūst vējš. Zem jumta iekļuvis vējš spēj noplēst tā elementus, vai pat nocelt visu jumtu. Daļēji pabeigts jumta klājums nav pietiekami smags, tajā var būt arī vēja "kabatas", kurās vēja brāzmas pūš kā burās. Pārtraucot jumta būvniecību vai sagaidot vētru, jāveic speciāli sagatavošanās darbi – jānoblīvē spraugas un jānostiprina jumts.

Būtiski jumta elementi Jumta postījumi visbiežāk rodas pie parapeta, lāseņa vai korē. Parapets nosedz jumta plaknes savienojumu ar galasienu, parasti tas ir veidots no plāna metāla. Lāseņa uzdevums ir novirzīt lietus ūdeni no jumta notekrenē, tas parasti izgatavots no metāla vai plastmasas loksnes. Kore ir augšēja jumta plakņu savienojuma līnija. Ja parapets nav pietiekami labi nostiprināts, vējš to atrauj un atkailina jumta konstrukciju, pēc tam noposta visu jumta klājumu. Nomainot parapetu vecai ēkai, jāpārliecinās, vai latas, pie kurām tiks stiprināts jaunais parapets, ir pietiekami izturīgas. Ja latas bojātas, tās jānomaina. Stiprinot parapetu pie vecām latām, vēlams izmantot garākas naglas (vēlams enkurnaglas) vai skrūves. Ja lāsenis izgatavots no nepietiekami stingra materiāla vai nav labi nostiprināts, vējš to var atlocīt vai atraut. Nākamās vēja brāzmas brīvi pakļūs zem jumta seguma, un pastāv risks, ka jumta segums tiks nopostīts. Jumta kore. Visbiežāk jumta kore tiek nopostīta, ja izmantoti jumta segumam netbilstoši kores elementi, tāpēc, klājot jumta segumu, vajag izvēlēties tikai konkrētajam segumam paredzētus kores elementus. Jumta seguma materiāls Nav taisnība, ka smagie jumta seguma materiāli ir izturīgāki par vieglajiem. Latvijā pieredzētajās vētrās vienlīdz labi ir stāvējuši gan dakstiņi, viļņotās loksnes, bituma šindeļi, gan niedru jumti. Vētrās cieš visu veidu segumi, bet postījumu iemesls parasti nav saistīts ar materiāla izvēli. Jebkura jumtu būvniecībā izmantota materiāla, jebkuras formas jumti ir izturējuši gan 2005. gada janvāra orkānu, gan arī pēdējo oktobra vētru. Viļņplākšņu segumi

Visbiežāk cieš vecāki viļņplākšņu segumi, kuriem izdrupis blīvējums zem naglām vai tāda vispār nav. Ja naglas nepieguļ plāksnei, vējš to var izkustināt - tiks izrautas naglas vai naglas galva izgrauzīsies caur plāksni. Pēc pirmās plāksnes noraušanas jumts sāk jukt daudz straujāk. Jauni jumti tiek bojāti, ja nepārdomātas ekonomijas dēļ ir taupītas naglas. Aukšējā un apakšējā lokšņu rinda ir stiprināma ar skrūvēm katrā vilnī, vajag izvēlēties pietiekami biezas brusas. Viļņoto lokšņu jumtus vēlams veidot pietiekami stāvus un paredzēt atbilstošu latojumu, lai ziemā zem biezas sniega segas tas neielūztu, ielauztus jumtus vētras vieglāk noposta.

Dakstiņi

Dakstiņi ir smags materiāls, tāpēc vajag paredzēt atbilstošas nestspējas sienas nesošo konstrukciju un pietiekami biezas latas. Dakstiņu klāšana ir sarežģīta, tāpēc to labāk uzticēt speciālistiem.

Bitumena šindeļi

Pašlīmējošos šindeļus jāklāj siltajos mēnešos, lai tie labi pieliptu. Transportēšanai paredzētie bitumena šindeļi ir klāti ar speciālu plēvi, kas pirms uzklāšanas jānoņem, citādi tie nepielips. Dažādu firmu ražotie šindeļi ir stiprināmi atšķirīgi, tāpēc to klāšanu jāveic atbilstoši instrukcijai.

Metāla segumi

Loksnes vēlams stiprināt ar skrūvēm vai enkurnaglām. Ja vējš atrauj malu liela izmēra loksnei, skārds tiek gan stumts, gan vilkts nost no pamatnes (sūkšanas efekts). Īpaši rūpīgi jānostiprina pažobeles - ja vējš pakļūst zem seguma, tad tas var tikt norauts. Zem metāla seguma jābūt pietiekami biezam latojumam vai celtniecības plātnēm, lai vējš neizlocītu skārdu.

Niedru segumi

Niedru jumti var ciest no krītošiem koku zariem, var tikt izrauti stiebri. Niedru jumtu jāklāj pareizi, tāpēc labāk šādu darbu uzticēt speciālistiem.

Skaidu jumti

Kaut arī koka skaidas nav īpaši izturīgs materiāls, vētrās tās cieš ļoti reti, jo katra skaida tiek pienaglota. Koka skaidas ir mazākas par citu materiālu jumta seguma loksnēm, tāpēc naglojums sanāk daudz blīvāks. Skaidu jumti cieš tikai, ja ir veci – sapuvuši, cauri vai jumts nepareizi piestiprināts pie sienām un vējš noceļ jumtu kā cepuri.

Riskantākās vietas Slīpajos jumtos biežākais postījumu cēlonis ir nepietiekami nostiprināts jumta perimetrs. Visu jumtu var noraut, ja tas nav pareizi piestiprināts sienai, visvairāk šādam riskam pakļauti "vieglie" jumti (klāti ar sintētiskām viļņplāksnēm, bitumena šindeļiem vai ruļļu materiāliem). Savienojuma vietas (vietas kur jumta plakne piekļaujas dažādām izbūvēm – mansardiem, lūkām, skursteņiem, paštaisītiem jumta logiem) un citām jumta plaknēm arī ir pakļautas paaugstinātam riskam - nepietiekami kvalitatīvu savienojumu vējš var atplēst. Bojājumi rodas ne tikai vēja kabatu, nenostiprinātu elementu dēļ. Jumts var ciest arī, ja savienojuma vietās konstrukcijā iekļūst mitrums, kas sapūdē koka elementus vai izraisa stiprinājumu rūsēšanu. Horizontālie jumti ir mazāk pakļauti vēja postījumiem, tomēr arī tos vējš var noplēst. Pietiek vētras pusē atraut jumtam kādu klājuma malu, lai vējš noplēstu visu jumta klājumu, tāpēc īpaša vērība jāpievērš kvalitatīva jumta perimetra izveidei. Ne tikai jumta perimetrā var tikt norauts segums, arī šuvju vietas ir riska zona. Zem ruļļu materiāliem klājamo siltumizolāciju jānostiprina atbilstoši instrukcijai, netaupot speciālos dībeļus, tie ir vajadzīgi jumta izturības nodrošināšanai. Raksts veidots sadarbībā ar jumtu firmas EKORS direktoru Ranaldu Miezeri Autors: Ingars Liepiņš

Komentāri

* Lūdzu aizpildi summu vārdiski latviešu valodā ar visām garumzīmēm!

SIA "heise marketing" aicina interneta lietotājus - portāla lasītājus, rakstot komentārus par publicētajiem rakstiem un ziņām, ievērot morāles, ētikas un pieklājības normas, nekūdīt uz vardarbību, naidu vai diskrimināciju, neizplatīt personas cieņu un godu aizskarošu informāciju, neslēpties aiz citas personas vārda, neveikt ar portāla redakciju nesaskaņotu reklamēšanu. Gadījumā, ja komentāra sniedzējs neievēro iepriekšminētos noteikumus, viņa komentārs var tikt izdzēsts un "heise marketing", SIA ir tiesības informēt uzraudzības iestādes par iespējamiem likuma pārkāpumiem.

Nedēļas tēma

Lineļļas krāsa-beice NATURA – dabisks risinājums ilgmūžībai un elegancei

Lineļļas krāsa-beice NATURA ir vairāk nekā tikai produkts – tā ir uzticams sabiedrotais jūsu mājokļa un mēbeļu aizsardzībā. Lai jūsu projekti būtu ne tikai skaisti, bet arī izturīgi un dabai draudzīgi, lineļļas krāsa-beice ir labākā izvēle jūsu nākamajam projektam. Uzzināsim vairāk!

Aktuālie piedāvājumi

Ilgtspējīgi elektromontāžas risinājumi – kopā ar SIA SORMEKS

Uzņēmums SIA SORMEKS veic visu veidu elektromontāžas un elektroinstalācijas darbus, kā arī elektromērījumus.

Aktualitātes

Pašvaldībām un tās iedzīvotājiem būs lielāka ietekme pār atjaunīgo enerģijas projektu īstenošanu savā novadā

Klimata un enerģētikas ministrija šogad un nākamajā gadā plāno būtiski pilnveidot regulējumu, lai efektīvāk līdzsvarotu vides aizsardzības prasības ar tautsaimniecības attīstības vajadzībām. Kopējā reformā plānoti grozījumi gan Likumā par “Ietekmes uz vidi novērtējumu” (IVN), gan Likumā par Piesārņojošām darbībām, gan arī pakārtotajos normatīvajos aktos.

Izstāsti Latvijai

LZT Latvia – efektīva notekūdeņu attīrīšana: Pielaiko telpu, māju, dārzu

LZT Latvia ir viens no vadošajiem Latvijas uzņēmumiem notekūdeņu attīrīšanas jomā ar vairāk nekā desmit gadu pieredzi un tūkstošiem realizētu projektu gan Latvijā, gan arī citur Eiropā, Āzijā un pat Āfrikā. U

Kādus jumtus noplēsīs orkāns?

Dalies ar šo rakstu

Komentāri