Kādus jumtus noplēsīs orkāns?
Nolietoti vecu ēku jumti Nolietoti vecu ēku jumti (izpuvušas nesošās konstrukcijas, izveidojušies caurumi) var neizturēt vēja brāzmas, bet arī vecām ēkām visbiežāk tiek noplēsti tikai tādi jumti, kuri ir cauri un jau sākuši tecēt. Lai šādu risku novērstu, jumtu vajag kopt, regulāri salabot bojājumus. Labojot jumtu jāpārliecinās par tā tehnisko stāvokli – vai nav nepieciešams kapitālais remonts. Klājot jaunu jumtu vecai ēkai, jāpārliecinās par nesošo konstrukciju izturību, it sevišķi vietās kur tiek stiprinātas spāres. Bīstama ir ne tikai koka pūšana, mitrums var izraisīt arī dzelzs stiprinājumu sarūsēšanu. Nepabeigti jumti
Būtiski jumta elementi Jumta postījumi visbiežāk rodas pie parapeta, lāseņa vai korē. Parapets nosedz jumta plaknes savienojumu ar galasienu, parasti tas ir veidots no plāna metāla. Lāseņa uzdevums ir novirzīt lietus ūdeni no jumta notekrenē, tas parasti izgatavots no metāla vai plastmasas loksnes. Kore ir augšēja jumta plakņu savienojuma līnija. Ja parapets nav pietiekami labi nostiprināts, vējš to atrauj un atkailina jumta konstrukciju, pēc tam noposta visu jumta klājumu. Nomainot parapetu vecai ēkai, jāpārliecinās, vai latas, pie kurām tiks stiprināts jaunais parapets, ir pietiekami izturīgas. Ja latas bojātas, tās jānomaina. Stiprinot parapetu pie vecām latām, vēlams izmantot garākas naglas (vēlams enkurnaglas) vai skrūves. Ja lāsenis izgatavots no nepietiekami stingra materiāla vai nav labi nostiprināts, vējš to var atlocīt vai atraut. Nākamās vēja brāzmas brīvi pakļūs zem jumta seguma, un pastāv risks, ka jumta segums tiks nopostīts. Jumta kore. Visbiežāk jumta kore tiek nopostīta, ja izmantoti jumta segumam netbilstoši kores elementi, tāpēc, klājot jumta segumu, vajag izvēlēties tikai konkrētajam segumam paredzētus kores elementus. Jumta seguma materiāls Nav taisnība, ka smagie jumta seguma materiāli ir izturīgāki par vieglajiem. Latvijā pieredzētajās vētrās vienlīdz labi ir stāvējuši gan dakstiņi, viļņotās loksnes, bituma šindeļi, gan niedru jumti. Vētrās cieš visu veidu segumi, bet postījumu iemesls parasti nav saistīts ar materiāla izvēli. Jebkura jumtu būvniecībā izmantota materiāla, jebkuras formas jumti ir izturējuši gan 2005. gada janvāra orkānu, gan arī pēdējo oktobra vētru. Viļņplākšņu segumi
Dakstiņi
Bitumena šindeļi
Metāla segumi
Niedru segumi
Skaidu jumti
Riskantākās vietas Slīpajos jumtos biežākais postījumu cēlonis ir nepietiekami nostiprināts jumta perimetrs. Visu jumtu var noraut, ja tas nav pareizi piestiprināts sienai, visvairāk šādam riskam pakļauti "vieglie" jumti (klāti ar sintētiskām viļņplāksnēm, bitumena šindeļiem vai ruļļu materiāliem). Savienojuma vietas (vietas kur jumta plakne piekļaujas dažādām izbūvēm – mansardiem, lūkām, skursteņiem, paštaisītiem jumta logiem) un citām jumta plaknēm arī ir pakļautas paaugstinātam riskam - nepietiekami kvalitatīvu savienojumu vējš var atplēst. Bojājumi rodas ne tikai vēja kabatu, nenostiprinātu elementu dēļ. Jumts var ciest arī, ja savienojuma vietās konstrukcijā iekļūst mitrums, kas sapūdē koka elementus vai izraisa stiprinājumu rūsēšanu. Horizontālie jumti ir mazāk pakļauti vēja postījumiem, tomēr arī tos vējš var noplēst. Pietiek vētras pusē atraut jumtam kādu klājuma malu, lai vējš noplēstu visu jumta klājumu, tāpēc īpaša vērība jāpievērš kvalitatīva jumta perimetra izveidei. Ne tikai jumta perimetrā var tikt norauts segums, arī šuvju vietas ir riska zona. Zem ruļļu materiāliem klājamo siltumizolāciju jānostiprina atbilstoši instrukcijai, netaupot speciālos dībeļus, tie ir vajadzīgi jumta izturības nodrošināšanai. Raksts veidots sadarbībā ar jumtu firmas EKORS direktoru Ranaldu Miezeri Autors: Ingars Liepiņš
