Jurašs pieļauj, ka izmeklēšanas gaitā būvfirmu karteļa lietā iesaistīto uzņēmumu loks varētu paplašināties

Rīga, 5.sept., LETA. Turpmākās izmeklēšanas gaitā varētu palielināties tā dēvētajā būvfirmu karteļa lietā iesaistīto uzņēmumu skaits, aģentūrai LETA pieļāva kādreizējais Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja (KNAB) darbinieks, tagadējais politiķis Juris Jurašs (JKP).

Viņš pauda, ka, redzot pēdējo dienu aktivitātes, viņam neesot bijis nekāda pārsteiguma momenta, jo visa informācija par notiekošo būvniecības nozarē tikusi fiksēta vēl tad, kad pats strādājis KNAB, proti, pirms vairākiem gadiem.

"Gaidīju, ka aktīvās darbības būtu risinājušās daudz ātrāk, nevis tik ilgi pēc tā, kad tas tika piefiksēts," sacīja Jurašs.

"Es saprotu dažus apsvērumus, kāpēc aktīvās darbības īstenotas tieši tagad, jo ir ļoti daudzi citi blakus efekti - lai sasniegtu mērķus paralēlos virzienos, bija nepieciešams atlikt aktīvās darbības uz kādu laiku. Par to, ka kartelis pastāvēja un bija aizliegtā vienošanās būvnieku starpā, atbildīgās institūcijas zināja jau 2015.-2016.gadā," pastāstīja Jurašs, gan uzsverot, ka, viņaprāt, aktīvu darbību atlikšanu nedrīkstot vērtēt kā lietas novilcināšanu.

"Darbības tikušas secīgi pakārtotas citām aktivitātēm, kas ir īstenotas pēdējā pusotra gada laikā KNAB, jo te var runāt par vairākiem skaļiem procesiem, kas lielā mērā aug no viena stāsta, ja tā var teikt," skaidroja amatpersona.

Uz jautājumu par to, vai iespējams precizēt, par kādu skaļu lietu tieši ir runa, Jurašs norādīja, ka viņš negribētu par to stāstīt, jo daļa informācijas, iespējams, joprojām ir klasificēta. "Katrā gadījumā es to loģiku saprotu. Ja iestādei būtu lielāki resursi, pieļauju, ka termiņi būtu citādi, bet man pašam nekādu pārsteigumu nav, vienīgi, ka diezgan vēlu pēc fiksēšanas brīža," teica Jurašs. Viņš pastāstīja, ka aktīvās darbības būvuzņēmumu karteļa lietā varētu būt atliktas, lai sasniegtu tikpat nozīmīgus mērķus.

Jurašs pieļāva, ka, turpinot izmeklēt lietu, varētu atklāties, ka tajā kopumā iesaistīti vairāk nekā desmit būvuzņēmumi. "Man par konkrētiem uzņēmumiem patlaban nebūtu korekti runāt," teica Jurašs, uzsverot, ka informācijas izpaušana varētu traucēt tiesībsargājošo iestāžu darbu.

"Respektēju un priecājos par to, ka šis jautājums beidzot ir nonācis dienaskārtībā. Ļoti ceru, ka ar šo konkrēto aktivitāšu palīdzību izdosies likvidēt gadiem ilgi pastāvējušo karteli, būs iespējams izskaitļot tās valsts amatpersonas, kuras atbalstīja šāda karteļa funkcionēšanu. Pieļauju, ka šo gadu laikā, kad ir pastāvējis kartelis, valsts un privātie pasūtītāji pārmaksājuši simtiem miljonu eiro tādēļ, ka konkurence būvniecības nozarē nepastāvēja," teica Jurašs, piebilstot, ka tirgus lielā mērā ticis sadalīts starp karteļa locekļiem.

Uz jautājumu, vai lietā ir iesaistītas aktīvajā politikā esošas amatpersonas, Jurašs atbildēja, ka līdzīgi kā azartspēļu biznesā, tā arī būvniecības biznesā politiskais lobijs ir pietiekami liels un spēcīgs. "Es pieļauju, varbūt arī zinu atsevišķas personas, pār kurām viennozīmīgi krīt aizdomu ēna par to, ka tās darbojušās šī karteļa administratoru interesēs, lai nodrošinātu to, ka tāds kartelis vispār eksistē un ka valsts pārmaksā milzīgas naudas summas," norādīja Jurašs.

Politiķis sacīja, ka ir zināms, ka patlaban ir ļoti maz būvuzņēmumu, kuriem piešķirti industriālie sertifikāti. "Pieļauju, ka tas varētu būt viens no iemesliem, kāpēc drošības sertifikāti anulēti. Par to, ka kartelis eksistē, atbildīgās institūcijas tikušas informētas. Arī manā laikā esam par to komunicējuši gan ar Konkurences padomi (KP), gan ar citām drošības iestādēm, lai tās tiktu iesaistītas kopīgā darbā un šo jautājumu atrisinātu," skaidroja Jurašs.

"Pieļauju, ka lielākajai daļai būvuzņēmumu, kas patlaban lietas kontekstā izskanējuši, atbilstošo sertifikātu nav vai arī tie tikuši anulēti. Bet tie ir mani pieņēmumi - jau trīs gadus nestrādāju KNAB un varu tikai minēt, kāpēc ir tieši tā un ne citādi," pauda Jurašs.

LETA jau vēstīja, ka KNAB otrdien paziņoja, ka birojs kopīgi ar KP veica tiesas sankcionētas, neatliekamas izmeklēšanas darbības. Šādas darbības īstenotas, pamatojoties uz aizdomām par iespējamu vismaz desmit lielāko būvniecības nozares uzņēmumu iesaisti noziedzīgos nodarījumos un Konkurences likuma pārkāpumos.

KNAB rīcībā esošie fakti liecinot par iespējamu kukuļu lielā apmērā nodošanu un pieņemšanu, par iespējamu cenu saskaņošanu iepirkumos, ko izdarījuši iepirkumu pretendenti, kā arī par amatpersonu kukuļošanu ar mērķi nodrošināt uzņēmēju interešu realizēšanu ar iepirkumiem nesaistītos jautājumos. Savukārt KP veic izmeklēšanu par iespējamu Konkurences likuma pārkāpumu - aizliegtu karteļa vienošanos.

Noziedzīgie nodarījumi veikti laikā no 2015.gada sākuma līdz 2018.gada vidum. Iespējamās kukuļu summas ir no 25 000 eiro līdz vairākiem simtiem tūkstošu eiro.

Saskaņā ar aģentūras LETA un Latvijas Televīzijas novēroto, otrdien KNAB bija ieradušies arī būvkompānijas "Arčers" un ceļu būves kompānijas "Binders" līdzīpašnieks Armands Garkāns, bijušais SIA "Skonto Būve" valdes priekšsēdētājs Guntis Rāvis, "LNK Group" valdes priekšsēdētājs Artjoms Milovs. Tāpat KNAB ieradās vairākos kriminālprocesos iesaistītā uzņēmēja Māra Martinsona advokāts, kurš gan nevēlējās atklāt, vai ieradies KNAB, lai pārstāvētu Martinsonu. KNAB iztaujāja arī bijušo "Skonto būve" līdzīpašnieku Ivaru Milleru.

KNAB otrdien apmeklēja arī Valmieras domi, tiekoties arī ar pilsētas domes priekšsēdētāju Jāni Baiku ("Valmierai un Vidzemei").

Tāpat zināms, ka otrdien KNAB iztaujāja arī bijušo Saeimas deputātu Ingmāru Līdaku, kurš savulaik Saeimā pārstāvēja Zaļo un zemnieku savienību. Līdaka apgalvoja, ka iztaujāts kā bijušais Saeimas Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas priekšsēdētāja vietnieks.

Līdaka nekomentēja, vai biroja darbinieku vizīte pie viņa ir saistīta ar KNAB paziņojumu par neatliekamās kriminālprocesuālām darbības vairākās Latvijas būvfirmās un pie valsts amatpersonām.

Tāpat KNAB otrdien iztaujāja bijušo Valsts prezidentu un aizsardzības ministru Raimondu Vējoni.