K. Melnis: Kurināmā resursu cenas ir stabilas, prognozes liecina par nelielu dabasgāzes cenu kritumu turpmākajos mēnešos
Pagājušajā nedēļā – laikā no š.g. 4.martā līdz 10.martam – Baltijā un Ziemeļvalstīs novērotas gan kāpjošas, gan krītošas elektroenerģijas cenu tendences. Savukārt dabasgāzes un šķeldas cenas tirgū ir pietuvojušās teju līdzvērtīgam cenu līmenim. Dabasgāzes cena tirgū pagājušonedēļ bija 26,4 EUR/MWh, kas ir atbilstoša 2020. gada maijā esošajai dabasgāzes cenai un šķeldas cena – 23,88 EUR/MWh.
Elektroenerģijas cenas
Aizvadītajā nedēļā (no 4. marta līdz 10.martam) Nord Pool biržā elektroenerģijas cenas gan pieauga, gan samazinājās. Vidējā elektroenerģijas cena Latvijā un Lietuvā pagājušajā nedēļā bija identiskas – 75,39 EUR/MWh, bet Igaunijā – 75,61 EUR/MWh. Tikmēr Somijā vidējā elektroenerģijas cena pagājušonedēļ bija par 10,6% augstāka – 84,34 EUR/MWh. Cenu svārstības reģionā ietekmēja zemāka vēja izstrāde, kā arī nokrišņu daudzuma samazinājums, kas negatīvi ietekmēja ūdens pieteci un hidrorezervuāru aizpildījuma līmeni reģionā.
Vienlaikus 9. marta rītā, īsi pirms plkst. 4.30 netālu no Helsinkiem pārveidotājstacijā Espo radās tehnisks defekts, kā rezultātā tika atslēgts viens no diviem elektrības kabeļiem, kas savieno Igauniju un Somiju (“Estlink1”). Taču kabeļa darbība tika atjaunota dažu stundu laikā – tās pašas dienas pirmajā pusē. Pats elektrības kabelis bija neskarts.
Klimata un enerģētikas ministrs Kaspars Melnis: “Lai arī sestdien, 9. martā, uz 8 stundām elektrības kabelis (“Estlink1”), kas savieno Igauniju un Somiju, nedarbojās, elektroapgādes sistēmas darbība Baltijas valstīs bija stabila un droša. Īslaicīgs kabeļa pārtraukums nav ietekmējis arī elektroenerģijas cenas Baltijā. Tikmēr norisinās otra starpsavienojuma “Estlink2” (Somijas-Igaunijas) atjaunošanas darbi. Ciešā sadarbībā ar Igaunijas ministrijas kolēģiem meklēsim risinājumus, kā veicināt ātrāku remontdarbu pabeigšanu un “Estlink2”(Somijas-Igaunijas) starpsavienojuma darbības atjaunošanu. Šo ceturtdien, 14. martā, jautājums tiks pārrunāts ar Igaunijas klimata ministru vizītē Paldiskos un Tallinā.”
Latvija pagājušajā nedēļā saražojusi 253 285 MWh, bet patērējusi krietni vien mazāk – 130 428 MWh. Elektroenerģija saražota galvenokārt, izmantojot hidroresursus 78%, TEC un vēja enerģiju.
Kurināmā resursu cenas
Tikmēr pagājušajā nedēļā TTF biržas dabasgāzes cenas palielinājās par 2,3% līdz 26,4 EUR/MWh, kas ir līdzvērtīga cenai pirms četriem gadiem – 2020. gada maijā. Inčukalna krātuves piepildījums 10.martā veidoja 48,3%, kas ir pielīdzināms aptuveni 11,6 TWh. Eiropā dabasgāzes krātuvju piepildījums ir tuvu rekordaugstam līmenim pirms ziemas beigām – 60,8%. Pagājušajā nedēļā (no 04.03-10.03.) dabasgāzes patēriņš Latvijā bija 249 215 MWh, kas ir 13,8% lielāks par to, ko patērējām nedēļu iepriekš.
Savukārt šķeldas cena Latvijā, salīdzinot ar nedēļu (26.02.-03.02.) iepriekš, ir pieaugusi par 1,5%, sasniedzot 23,88 EUR/MWh. Šķeldas cena šobrīd ir būtiski zemāka par 2022./2023.gada apkures sezonā iepirktās šķeldas vidējo cenu – 42,50 EUR/MWh.
“Dabasgāzes cenu prognozes nākamajiem mēnešiem – liecina par stabilu dabasgāzes cenu ar nelielu kritumu. Aprīlī plānots, ka dabasgāzes cena būs 24,70 EUR/MWh, bet maijā –24,78 EUR/MWh. Lai arī apkures sezona tuvojas izskaņai, gatavošanās nākamajai apkures sezonai sākas jau pavasarī un vasarā. Lielākoties siltumenerģijas komersanti slēdz ilgtermiņa kurināmā piegādes līgumus brīdī, kad tirgu resursu cenas ir tās zemākajā līmenī, nodrošinot stabilas un drošas piegādes nākamajai apkures sezonai,” skaidro ministrs K. Melnis.
