Kā iekštelpu gaisa temperatūra ietekmē darbinieku produktivitāti? Skaidro eksperts
Sasniedzot augstākus vakcinācijas rādītājus, darbinieki pamazām atgriežas birojos. Līdz ar to augstas produktivitātes un motivācijas uzturēšanai atkal kļūs svarīgs mikroklimats darba telpās. VELUX ģenrāldirektors Baltijā Dmitrijs Astašonoks skaidro, kā, sākoties drēgnākam laikam un apkures sezonai, darbinieku produktivitāti ietekmē iekštelpu gaisa temperatūra.
Ietekme uz atmiņu, koncentrēšanos un spriestspēju
Gaisa temperatūras ietekmi uz produktivitāti ir apliecinājusi virkne Latvijā un ārvalstīs veiktu pētījumu. Vislabāk cilvēks jūtas, ja gaisa temperatūra ir ap 20-24 grādiem: “Ja darbiniekiem salst vai ir par karstu, tas var būtiski ietekmēt darba kvalitāti. Temperatūra ietekmē ne tikai vispārējo labsajūtu, bet pat komunikācijas spējas, proti, ja cilvēks ir nosalis, viņam būs grūti laipni sarunāties ar kolēģiem vai klientiem. Tas ir īpaši būtiski, ja darbinieka tiešie pienākumi ir saistīti ar klientu apkalpošanu. Iekštelpu temperatūra ietekmē arī to, kādā apjomā darbinieks spēj izmantot savu atmiņu, koncentrēšanās un spriestspēju,” norāda eksperts.
Dānijas Tehniskā universitāte ir veikusi pētījumu par temperatūras ietekmi uz ofisu darbiniekiem. Pētījumā iegūtie dati liecina, ka 20 grādu temperatūrā cilvēki strādāja daudz efektīvāk un sasniedza labākus rezultātus nekā 27 vai 30 grādos. Dažos gadījumos rezultāts atšķīrās pat par 30%. [1]
Lielāka ietekme uz sievietēm
Jāņem vērā, ka fizioloģisku atšķirību dēļ vienādā temperatūrā sievietēm parasti šķiet vēsāk nekā vīriešiem. Turklāt pētījumi liecina, ka temperatūras izmaiņas vairāk ietekmē sieviešu darbaspējas nekā vīriešu, tāpēc, ja kolektīvā ir vairāk sieviešu, vēlams iekštelpu temperatūru pielāgot viņu labsajūtai.
“Vēsturiski temperatūra birojos tiek pielāgota atbilstoši vīriešu komforta temperatūrai, taču pētījumi liecina, ka nedaudz paaugstinātas gaisa temperatūras pozitīvā ietekme uz sieviešu sniegumu ir daudz nozīmīgāka, nekā negatīvā ietekme uz vīriešiem. Vīrieši labāk jūtas, ja gaisa temperatūra ir 20-22 grādi, bet sievietes – 22-24 grādos. Tas nozīmē, ka jauktā kolektīvā ideālā temperatūra būtu ap 22 grādiem,” stāsta eksperts.
Cīņa ar miegainību vai siltuma uzturēšanu ķermenī
Ja telpā ir pārāk auksts vai karsts, mūsu ķermeņa dabiskie procesi to cenšas uzturēt optimālā temperatūrā, piemēram, pie paaugstinātas temperatūras paātrinās mūsu sirdsdarbība un vielmaiņa, izdalās sviedri, kas organismam prasa papildu enerģiju, kā rezultātā jūtamies vairāk noguruši.
“Palielinoties karstumam, rodas miegainība un ķermeņa diskomforts, tāpēc lielu daļu savas uzmanības vēršam uz tā pārvarēšanu, savukārt pie pazeminātas temperatūras vairāk enerģijas patērējam, lai uzturētu siltumu ķermenī, nevis, lai risinātu darba problēmas. Iespēja regulēt temperatūru telpās noteiks to, vai darbinieki spēs pilnībā izmantot savu potenciālu, jo, tikai jūtoties komfortabli, viņi varēs pilnībā fokusēties uz nosprausto mērķu sasniegšanu,” skaidro eksperts.
Eksperts norāda, ka mūsdienās mikroklimata kontrole vairs nav tik sarežģīta, jo ir dažādi tehnoloģiskie risinājumi, kas ļauj paaugstināt vai samazināt temperatūru noteiktās telpās vai zonās, piemēram, koplietošanās telpās uzstādīt vienu temperatūru, darba kabinetos citu.
Svarīga arī gaisa kvalitāte, mitruma līmenis
Ietekmi uz darba produktivitāti atstāj arī gaisa kvalitāte un mitruma līmenis, kas īpaši būtiski apkures sezonā. Svarīgi, lai telpā būtu nodrošināta gaisa cirkulācija un gaisa kondicionēšanas sistēmas nebūtu uzstādītas tiešā darbinieku tuvumā, jo tas var veicināt dažādas elpceļu saslimšanas. Gaisa cirkulāciju var nodrošināt arī ar dabīgām metodēm, piemēram, izmantojot jumta vai parastos logus: “Svarīgi telpas vēdināt vismaz 10 minūtes trīs četras reizes dienā. Visefektīvāk to darīt īsi, bet intensīvi, logu atverot līdz galam vaļā. Savukārt gaisa relatīvajam mitrumam vajadzētu būt no 35-60%,” stāsta eksperts.
