Kā ierīkot ventilāciju dzīvokļa vannas istabā?

Vannas istaba ir viena no mitrākajām telpām mājoklī, un, ja mitrums netiek efektīvi novadīts, tas var radīt virkni problēmu – veidot labvēlīgu vidi pelējuma sēnītei, sekmēt nepatīkamu aromātu izplatību, bojāt apdares materiālus un visbeidzot veicināt dažādus veselības traucējumus. Šīs mitruma radītās sekas ir īpaši aktuālas daudzdzīvokļu ēkās, kur gaisa apmaiņa vannas istabā bieži atkarīga no mājas kopējās ventilācijas sistēmas, kas ne vienmēr darbojas pietiekami efektīvi. Tāpēc vērts apsvērt risinājumus, kas palīdzēs uzlabot gaisa apmaiņu un kontrolēt mitrumu. Skaidrojam, kādi ventilācijas risinājumi vannas istabām pastāv, kā izvēlēties sev piemērotāko un kā to ierīkot.

Ventilācijas veidi, to priekšrocības un trūkumi

Vannas istabās izmanto divus galvenos ventilācijas veidus – pasīvo un aktīvo.

Pasīvā (dabiskā) ventilācijas sistēma izmanto dabisko gaisa plūsmu, ko rada spiediena starpība starp telpu un ārējo vidi. Gaisa ieplūdi var nodrošināt ar ventilācijas atverēm durvīs vai sienās, vai arī ar logiem, kas aprīkoti ar mikroventilācijas režīmu. Jāņem vērā, ka šāda sistēma efektīvi darbojas tikai tad, ja ēkā ir labi izveidoti ventilācijas kanāli un nav gaisa apmaiņas šķēršļu.

Aktīvā (mehāniskā) ventilācija ietver mehāniskus risinājumus, piemēram, ventilatorus, kas nodrošina piespiedu gaisa apmaiņu, neatkarīgi no ārējiem apstākļiem. Šāda sistēma ir īpaši svarīga dzīvokļos un citās ēkās, kur dabiskā ventilācija nav pietiekama.

Ventilācijas veids	Priekšrocības	Trūkumi
Pasīvā	Nav elektroenerģijas patēriņa, vienkārša ierīkošana, minimālas uzturēšanas izmaksas.	Mazāka efektivitāte, atkarība no laikapstākļiem un ēkas konstrukcijas.
Aktīvā	Nodrošina efektīvu un kontrolējamu gaisa apmaiņu neatkarīgi no ārējiem faktoriem.	Nepieciešama elektroenerģija, iespējams troksnis, sarežģītāka uzstādīšana.

Kādu ventilācijas risinājumu izvēlēties?

Ventilācijas sistēmas izvēle ir atkarīga no ēkas tipa un tās konstrukcijas īpatnībām.

Privātmājās parasti ir lielāka brīvība ventilācijas sistēmas izvēlē. Atkarībā no mājas plānojuma var izvēlēties pasīvo vai aktīvo ventilāciju. Ja mājai ir labi funkcionējoša dabiskās ventilācijas sistēma, dažkārt pietiek ar papildu gaisa pieplūdes atverēm durvīs vai sienās. Taču optimālākais variants ir piespiedu ventilācijas sistēma ar gaisa izvadi caur sienu vai jumtu, kas nodrošina kontrolētu gaisa apmaiņu. Lai panāktu maksimālu efektivitāti, ieteicams izvēlēties ventilatoru ar mitruma sensoru, kas to ieslēdz automātiski, tiklīdz mitruma līmenis vannas istabā sasniedz noteiktu slieksni. Papildu komfortam var izmantot ventilatoru ar taimeri, kas pēc noteikta laika izslēdzas, samazinot enerģijas patēriņu. Privātmāju īpašnieki var apsvērt arī sarežģītākus risinājumus, piemēram, rekuperācijas sistēmas, kas palīdz saglabāt siltumu un samazina enerģijas zudumus.

Savukārt dzīvokļos, īpaši padomju laikā celtajās daudzdzīvokļu ēkās, vannas istabas ventilācija parasti ir pieslēgta pie kopējās ēkas ventilācijas šahtas, kas darbojas pēc dabiskās vilkmes principa. Šāds risinājums ne vienmēr ir pietiekami efektīvs, jo ventilācijas kanāli laika gaitā var aizsērēt, un vilkme var būt nepietiekama, īpaši augšējos stāvos. Tāpēc, lai uzlabotu gaisa apmaiņu un novērstu pārmērīgu mitrumu, vislabāk ir papildināt sistēmu ar elektrisko ventilatoru. Turpinājumā par to, kā to izdarīt soli pa solim!

Kā uzlabot ventilāciju dzīvokļa vannas istabā?

Foto: Shutterstock.com

1. Telpas sagatavošana. Vispirms jāpārbauda esošā ventilācijas kanāla stāvoklis. Lai pārliecinātos, vai šahtā ir vilkme, var veikt vienkāršu testu – pie ventilācijas režģa jāpieliek papīra lapa. Ja tā turas pie režģa, vilkme ir pietiekama. Ja ne, iespējams, kanāls ir aizsērējis un nepieciešama tā tīrīšana. Ja ventilācijas šahta ir pilnībā bloķēta, jāsazinās ar ēkas apsaimniekotāju.

2. Ventilatora izvēle. Izvēloties ventilatoru, jāņem vērā telpas lielums, ekspluatācijas nosacījumi un nepieciešamā gaisa apmaiņas jauda, kā arī papildu funkcijas lielākam komfortam.

• Jauda. Ventilatora jauda tiek noteikta pēc telpas platības un lietošanas intensitātes. Saskaņā ar būvnormatīviem un ventilācijas speciālistu ieteikumiem, ja vannas istaba ir atsevišķa telpa, minimālais gaisa apmaiņas biežums ir 25 m³/h, savukārt, ja vannas istaba ir apvienota ar tualeti, nepieciešamā gaisa nosūce ir lielāka – 50 m³/h –, lai nodrošinātu pietiekamu ventilāciju visai telpai kopumā. 

Tomēr precīza nepieciešamā ventilatora jauda var atšķirties atkarībā no konkrētās ēkas ventilācijas sistēmas, telpas izmēriem un lietošanas intensitātes. Piemēram, ja vannas istabu izmanto bieži un telpa ir slikti vēdināma, ieteicams izvēlēties jaudīgāku ventilatoru. Šādā gadījumā ventilatora gaisa apmaiņas koeficientam jābūt lielākam par 10 reizēm stundā (piemērs: ja telpa ir 6 m², tad nepieciešams ventilators, kas nodrošina gaisa nosūci 60 m³/h).

• Skaļuma līmenis. Ja vannas istaba atrodas tuvu guļamistabai, izvēlies iespējami klusāku ventilatora modeli. Ieteicams izvēlēties ventilatoru ar trokšņa līmeni, kas nepārsniedz 25–30 dB – tas nodrošinās klusāku darbību un netraucēs naktsmieru.

Daži ventilatori ir aprīkoti ar speciālu klusās darbības režīmu, kas palīdz samazināt trokšņus vēl vairāk. Šis režīms var būt īpaši noderīgs, ja ventilators tiek izmantots nakts laikā.

• Papildu funkcijas. Apsver iespēju izvēlēties ventilatoru ar mitruma sensoru, kas automātiski ieslēdzas, kad mitruma līmenis pārsniedz noteikto robežu. Šāds risinājums nodrošina, ka ventilators sāk darboties tieši tad, kad vannas istabā aktīvi uzkrājas mitrums, piemēram, pēc dušas vai vannas, palīdzot efektīvi novērst kondensāta veidošanos un pelējuma risku.

Tāpat pieejami ventilatora modeļi ar aiztures taimeri, kas pēc izslēgšanas turpina darboties vēl noteiktu laiku, parasti no piecām līdz 30 minūtēm (atkarībā no ierīces modeļa). Šī funkcija nodrošina pilnīgāku mitrā gaisa izvadīšanu, jo mitrums var saglabāties telpā vēl kādu laiku pēc tam, kad vannas istaba vairs netiek izmantota.

Dzīvokļos ar kopīgu ventilācijas šahtu īpaši vērts izvēlēties ventilatoru ar atpakaļvārstu. Šis komponents novērš gaisa un aromātu atgriešanos no kaimiņu telpām, nodrošinot efektīvāku ventilācijas darbību un neļaujot izplatīties nevēlamām smakām vai piesārņotam gaisam.

Pareizi izvēloties ventilatoru, var ievērojami uzlabot komfortu vannas istabā, kā arī optimizēt ventilatora darbību, ļaujot tam darboties tikai tad, kad tas patiešām nepieciešams. Tas, savukārt, palīdz samazināt elektroenerģijas patēriņu un paildzināt iekārtas kalpošanas laiku.

Foto: Shutterstock.com

3. Ventilatora uzstādīšana. Ventilatoru visbiežāk uzstāda sienā pie esošās ventilācijas šahtas atveres. Lai ierīce darbotos efektīvi un droši, jāievēro ražotāja sniegtās montāžas norādes, kas ietver pareizu nostiprināšanu un pieslēgšanu elektrotīklam.

Īpaša uzmanība jāpievērš elektrības pieslēgumam. Ventilatorus bieži pieslēdz apgaismojuma līnijai vai atsevišķam slēdzim, kas ļauj regulēt tā darbību. Ja nepieciešama papildu elektroinstalācija, ieteicams piesaistīt sertificētu elektriķi. Šādi darbi jāveic, ievērojot elektrodrošības standartus, lai novērstu īssavienojumu, pārslodzes vai citus potenciālos riskus.

4. Papildu gaisa pieplūdes nodrošināšana. Lai ventilācija darbotos efektīvi, nepieciešams arī nodrošināt pietiekamu gaisa pieplūdi. To var panākt, atstājot nelielu spraugu starp vannas istabas durvju apakšējo malu un grīdu vai uzstādot speciālas gaisa restītes durvīs. Tas ļaus svaigam gaisam brīvi cirkulēt un nodrošinās efektīvu mitrā gaisa izvadīšanu.

5. Sistēmas testēšana un uzturēšana. Pēc ventilatora uzstādīšanas nepieciešams pārliecināties, ka tas darbojas pareizi. Tāpat ieteicams periodiski, vismaz reizi trīs līdz sešos mēnešos, pārbaudīt un tīrīt ventilācijas atveres un ventilatora restītes no putekļiem un nosēdumiem, kā arī mainīt filtrus, ja tādi ir, lai nodrošinātu efektīvu ventilatora darbību un pagarinātu tā kalpošanas laiku.

Pareizi izvēlēta un ierīkota ventilācija nodrošinās svaigu gaisu, novērsīs mitruma radītās problēmas vannas istabā un veicinās veselīgāku, komfortablāku dzīves vidi mājoklī.