Kā izmantot dārzā nokritušās koku lapas?
Šajā gadalaikā gandrīz visur, kur vien skaties, redzamas kritušās lapas: zālienā, uz ceļiem un sakrautas kaudzēs vai maisos daudzos dārzos un ceļmalās. Ja tev ir savs piemājas dārzs un nezini, ko iesākt ar koku lapām, nededzini tās – ir daudz dažādu citu praktiskāku veidu, kā kritušās lapas izmantot.
Kompostēšana
Kritušās lapas – ar nosacījumu, ka tās nav augļu koku un ogulāju lapas – var kompostēt, lai iegūtu vērtīgu organisko mēslojumu. Kompostā nepieciešams līdzsvars starp mitriem, zaļiem materiāliem (svaigi pļauta zāle) un sausiem, brūniem materiāliem (kritušās lapas).
Kompostētās lapas (kuras kompostē mitras, bet ne slapjas) pilnībā satrūdēs divu līdz trīs gadu laikā un šāda komposta izmantošana dārzā uzlabos augsnes struktūru, kā arī veicinās derīgo mikroorganismu vairošanos.
Mulčēšana
Kritušās lapas iespējams arī mulčēt. Mulčēšanai iesaka izmantot sausas lielo lapu koku lapas – dažādu sugu ozolu lapas, kļavu lapas, gobu lapas, vīksnu lapas, zirgkastaņu lapas, kuras uz augiem jāliek vismaz 15 centimetru biezā slānī. Mulča palīdzēs nomākt nezāles, laika gaitā tā dabiski sadalīsies un uzlabos augsni.
Lapas vislabāk ir vispirms sasmalcināt, jo biezs veselu lapu slānis var veidot cietu paklāju, it īpaši, ja tās ir slapjas, un tādējādi bloķēt ūdens un gaisa nokļūšanu augsnē. Sasmalcinātas lapas var pasargāt augu saknes no aukstuma, neaizkavējot ūdens vai gaisa piekļūšanu tām. Sausu lapu mulču uz augiem, it īpaši jauniestādītiem augiem vai rudenī pārstādītiem augiem, uzklāj pēc vienmērīga sala iestāšanās.
Citu augu siltināšana
Sausas koku lapas var izmantot, lai izolētu ziemcietes vai toveros un puķu podos augošus augus no aukstuma. Apvelc ap augu stiepļu žogu un piepildi to ar sausām lapām. Pavasarī atkal noņem nožogojumu, un izmanto lapas kompostēšanai. Lapas var savākt lielos maisos un uzglabāt līdz brīdim, kad, sākoties salam, jāpiesedz visdažādāko augu sakņu sistēmas.
Augsnes bagātināšana
Tā vietā, lai tērētu laiku komposta veidošanai, tu vari izlaist šo soli un vienkārši ierakt vai iestrādāt lapas tieši augsnē, ideālajā variantā vispirms sasmalcinot lapas, lai tās ātrāk sadalās. Ja, piemēram, plānots pavasarī stādīt jaunus augus, tad var jau izrakt bedres un tanīs vietās sabērt lapas. Pirms ierakšanas lapas var arī sakapāt ar lāpstu vai dārza dakšām. Šādi sagatavota vieta pavasarī stādītajiem augiem būs trūdvielām bagāta. Turklāt lapas sāks sadalīties un nodrošinās teicamu dzīvotni sliekām un citiem labvēlīgiem organismiem, kas dzīvo dārza augsnē.
