Kā likvidēt un turpmāk pasargāt koka konstrukcijas no sēnītes?
Koks ir dabisks, izskatīgs, izturīgs un vienlaikus elastīgs materiāls, kas celtniecībā ir izmantots jau kopš laika gala. Tomēr nav noliedzams, ka tas ir arī visai jutīgs pret ārējās vides ietekmi. Koka konstrukcijas var apdraudēt UV starojums, kukaiņi, aļģes, baktērijas un citi faktori, bet diemžēl sēnītes ir viens no visgrūtāk apkarojamajiem koksnes kaitēkļiem. Tieši sēnītes ir tās, kas izraisa koka puvi.
Izplatītākie sēnīšu veidi
Latvijā ēku konstrukcijās ir konstatēti vairāki desmiti dažādu koksnes sēņu, kuru izplatības ātrums, nodarīto postījumu apmērs un apkarošanas metodes ir atšķirīgas. Tāpēc, ja mājās novērota koksnes sēnīte, pirms uzsākt ar to cīņu, ir ļoti vēlams nodot analīzes Latvijas Koksnes ķīmijas institūta Bionoārdīšanās un koksnes aizsardzības laboratorijā, lai noskaidrotu, ar ko īsti ir darīšana un kā labāk cīnīties pret konkrēto sēni. Visbiežāk koka konstrukcijām uzbrūk dažādi pelējumi, krāsainās puves un pat piepes, tomēr visbīstamākā ir īstā mājas sēne jeb brants.
Sēnītēm labvēlīgi apstākļi
Lai sēne varētu attīstīties, tai ir nepieciešams siltums, skābeklis un mitrums. Tā kā pirmie divi faktori nav apkarojami, galvenokārt jādomā par mitruma ierobežošanu telpās. Kādreiz saka, ka koks sapūst mitruma ietekmē, bet pats ūdens, protams, koksni nenoārda – tas tikai rada labvēlīgu vidi puves sēnēm. Vairumam sēņu ideāli apstākļi ir pie +25℃ un 60% gaisa mitruma, bet tās labprāt vairojas arī vēsākos un sausākos apstākļos.
Diemžēl visbiežāk, ja mājā ir vērojams paaugstināts mitruma daudzums, kas noved pie nevēlamas sēnīšu kolonijas, pie vainas ir celtniecības kļūda, kas ir bijusi novēršama. Ierastākie augsta mitruma līmeņa cēloņi ir tekošs jumts, nekvalitatīva notekūdeņu sistēma, ventilācijas trūkums, kondensāts, slikti izžāvētu kokmateriālu izmantošana vai nepareiza ēkas konstrukcija.
Apturēt pūšanu
Ja puve jau paguvusi ieviesties, to nekādā gadījumā nevar atstāt bez ievērības! Jāsāk ar mitruma avota identificēšanu un novēršanu. Nākamais solis ir puves skarto konstrukciju rūpīga izžāvēšana. Kad tas ir paveikts, jāaizvāc visa izpuvusī koksne un vēl šķietami veselā platība pusmetra rādiusā, jo pat, ja tā liekas neskarta, tajā var atrasties sēnes hifas. Sēne kokā nemanīti var saglabāties daudzus gadus, atklātībā parādoties tikai tad, kad atkal pastiprinās mitrums. Visbeidzot atlikušās koka konstrukcijas apstrādā ar aizsarglīdzekli pret puves sēni. Jāpielūko, vai līdzeklis ir piemērots tieši konkrētās sēnes likvidēšanai, un rūpīgi jāseko līdzi lietošanas instrukcijai. Arī aizvietojošajai koksnei jābūt pamatīgi apstrādātai ar aizsarglīdzekļiem.
Cīņa ar brantu
Īstā mājas sēne jeb brants, saukta arī par slapjo ēku piepi, ir visnopietnākais koka konstrukciju apdraudējums. Agrāk teica, ka māja, kuru skāris brants, ir jānodedzina, lai neinficētu blakus mājas.
Iesākumā brants atgādina vati, bet labvēlīgos apstākļos sēne sāk veidot pankūkām līdzīgus augļķermeņus, un tas parasti nozīmē, ka tā jau ir diezgan izpletusies. Optimāls mitruma līmenis īstajai mājassēnei ir svarīgs tikai augšanas sākumposmā – vēlāk tā sāk veidot hifu auklas, ar kuru palīdzību novada mitrumu arī uz sausākām vietām, savukārt lieko mitrumu tā izdala ūdens pilienu veidā.
Gluži kā visu citu koksnes sēņu gadījumā, cīņa ar brantu jāsāk ar mitruma avota novēršanu un intensīvu skartās konstrukcijas žāvēšanu. Pēc tam noņem sēnes augļķermeņus, aizvāc visu bojāto koksni un vēl šķietami neskarto pusmetra attālumā no trupes vietas. To visu sadedzina, turklāt ārpus mājas, lai novērstu atkārtotas inficēšanās risku. Norok grīdas aizbērumu un noņem izolācijas materiālu, līdz vairs nav manāmas nekādas sēnes pazīmes, un arī tos sadedzina. Aizvietojošo koksni un visas apkārtējās konstrukcijas, tostarp mūra, rūpīgi apstrādā ar boru saturošu aizsarglīdzekli. Ja šaubies, vai vari uzveikt brantu paša spēkiem, noteikti meklē palīdzību pie profesionāļiem!
Profilaktiskie pasākumi
Lai cīņa ar koksnes postītājiem būtu sekmīga, ir svarīgi nodrošināt sēnīšu attīstībai nelabvēlīgus apstākļus – tas nozīmē, ka gaisa mitrumam visu laiku jābūt zem 20%. To panāk ar labu hidroizolāciju un ventilāciju. Iesākumā, protams, jāsaved kārtībā notekūdeņu un drenāžas sistēmas, jumts, pagrabs un visas citas ēkas konstrukcijas, kurās var uzkrāties mitrums. Jāpārliecinās, vai siltināšanā un hidroizolācijā izmantotie materiāli neveido kondensātu. Vajadzības gadījumā var ierīkot mitruma savācēju, kas regulē mitruma līmeni telpā, uzkrājot lieko ūdeni.
Koksnes noturību pret dažādiem bioloģiskajiem faktoriem – arī sēnītēm – var uzlabot, to impregnējot. Impregnēta koksne ir piesūcināta ar antiseptiķiem, fungicīdiem un pesticīdiem, tā ir noturīga pret mitruma, sēnīšu un kukaiņu radītiem bojājumiem. To, protams, ir iespējams paveikt mājas apstākļos, bet celtniecības veikalos var iegādāties jau impregnētus kokmateriālus, kas atvieglo darbu un garantē impregnācijas kvalitāti.
Atceries, ka nepieļaut sēnīšu iemājošanu koka konstrukcijās ir vieglāk nekā ar tām cīnīties!
