Kā noteikt, vai mana māja ir energoefektīva? Skaidro eksperti

Līdz ar energoresursu krīzi un komunālo maksājumu pieaugumu mūsu ikdienas valodas lietojumā strauji ienācis termins “energoefektivitāte”, kas biežāk locīts mājokļu siltumenerģijas patēriņa kontekstā. Vai energoefektivitāte ir tas pats, kas ēku siltināšana? Kādi parametri jāņem vērā, lai noteiktu, vai mana māja atbilst šim apzīmējumam, un vai pirms 30 gadiem celta ēka joprojām var būt energoefektīva? Skaidro siltumizolācijas risinājumu uzņēmuma “Kingspan” eksperti. 

“Energoefektivitāte – tā nav tikai mājas siltināšana, bet gan vairāku būvniecības elementu kopums, kas skar visu mājokli un kas jāvērtē kompleksi. Piemēram, ja vēlies paaugstināt sava nama energoefektivitāti, nav vērts siltināt ārsienu ar kvalitatīviem materiāliem, ja neesi gatavs vienlaikus nomainīt vecos logus. Ņemot vērā būvniecības materiālu attīstību un normatīvu nosacījumus, mājas, kas celtas pirms 30 gadiem un nav piedzīvojušas renovāciju, visticamāk, mūsdienās vairs nevar pretendēt uz enerģijas efektīvu saglabāšanu, kā rezultātā rēķini par patērēto enerģiju bez renovācijas šīm mājām tikai pieaugs. Arī pašreizējā situācija tirgū mudina domāt, ka cilvēki arvien mazāk veiks tā saucamos krāšņuma ieguldījumus, bet koncentrēsies uz darbiem, kas palīdzēs atvieglot enerģijas maksājumu slogu ilgtermiņā,” stāsta “Kingspan” pārdošanas vadītājs Latvijā Reinis Neļķe. 

Ēkas norobežojošo konstrukciju efektivitāte

Ēkas norobežojošās konstrukcijas ir tās, kas atdala telpas no ārējā gaisa un caur kurām var potenciāli rasties siltuma zudumi – sienas, jumts, grīda. Tas, cik labi vai slikti šīs konstrukcijas prot saglabāt siltumu ēkas iekšpusē, ir viens no energoefektivitātes priekšnosacījumiem un vienlaikus galvenais faktors, kas nosaka, cik liels būs tavs apkures rēķins ziemā. Būvniecības normatīvi pieprasa, ka no jauna celtām ēkām norobežojošās konstrukcijas jāaprīko ar mūsdienīgiem siltumizolācijas materiāliem, un globālais tirgus kopā ar modernajām tehnoloģijām ir attīstījies tiktāl, ka nu arī Latvijā pāris centimetri siltumizolācijas plāksnes var aizstāt tās siltuma saglabāšanas īpašības, ko reiz sniedza 50 cm ķieģeļu mūris. 

Logu kvalitāte

Logi ir daļa no ēkas ārsienas un, saskaroties ar auksto gaisu, tieši kvalitatīvi logi ir viens no priekšnosacījumiem, lai nodrošinātu patīkamu temperatūru iekštelpās. Ja visos logos ir vietas, caur kurām pūš vējš , tas idejiski veido nelielu caurumu, kas nekontrolēti un konstanti mājā laiž iekšā auksto gaisu. Tāpēc, domājot par ēkas energoefektivitāti, ar logiem būtu vēlams tikt galā vispirms, turklāt jādomā ne tikai par loga kvalitāti, bet arī par loga pareizu iestrādāšanu sienā, izmantojot hermetizācijas putas, stūru nolīmēšanu un citiem saistošajiem darbiem. Ja esi nolēmis siltināt ēkas ārsienu, tad logu nomaiņa būtu jāveic obligāti, lai nodrošinātu to, ka tiek iegūts maksimāli labākais siltuma noturības rezultāts.

Ja runa ir par jaunas ēkas projektēšanu un būvniecību, tad ideālā variantā jāņem vērā arī logu novietojums. Lielos logus būtu ieteicams novietot uz dienvidu pusi, lai tie pēc iespējas ilgāk būtu saules apspīdēti un tādējādi telpas iegūtu maksimālo iespējamo saules enerģiju. 

Ēkas hermētiskums

Ēkas hermētiskums nozīmē tādu blīvējuma līmeni, kas novērš aukstā gaisa iekļūšanu ēkā no ārpuses. Tautas valodā runājot – lai ēkā nav vietas, caur kurām regulāri pūš vējš. Runājot līdzībās, iedomājieties, ka vēlaties ziemā malkot tēju uz terases – siltais dzēriens krūzē (ēka ar daudz sīkiem caurumiem vai plaisām) atdzisīs jau pēc 5 minūtēm, kamēr dzēriens termosā (hermētiski noslēgta māja) siltumu uzglabās krietni ilgāk. Šis pats princips attiecināms arī uz ēku iekonservēšanu, un tas ir sevišķi svarīgi, ja attiecīgo namu plānojam apdzīvot ilgtermiņā. Ēkas hermētiskuma nodrošināšanā lielāko lomu spēlē kvalitatīvi iestrādāti logi – to pareiza montāža var dot 80 % no rezultāta. 

Ventilācijas sistēma

Cilvēkiem plānojot mājokļa renovāciju, nereti tiek likts uzsvars uz to, kā siltumu noturēt iekšpusē, aizmirstot par to, ka gaisa cirkulācija un tās vadīšana kontrolētā veidā ir vienlīdz svarīga. Ventilācijas sistēmas nozīmi nevar atraut no kvalitatīviem logiem vai efektīvas siltināšanas, un viena no biežāk pieļautajām kļūdām mēdz būt logu nomaiņa bez ventilācijas vadīšanas, kā rezultātā tiek būtiski samazināta gaisa cirkulācija. Tā rezultātā var aizsvīst logi, rasties liels gaisa mitrums, un cietējs būs cilvēka veselība. Risinājums ir rekuperācijas sistēma, kas ļauj gaisa apmaiņu regulēt un saglabāt siltumu telpā. 

Konstrukcijas bez aukstuma tiltiem

Ja ēkas konstrukcijā tiek izmantoti materiāli ar lielu siltuma vadīšanas, bet sliktu siltumizolācijas spēju (piemēram, metāls, betons) un šie materiāli atrodas gan telpu ārpusē, gan iekšpusē, tam ir potenciāls novest pie lieliem siltuma zudumiem. Mājas rekonstrukcijas procesā no šīm situācijām būtu ieteicams maksimāli izvairīties, bet, ja tas nav iespējams – attiecīgos savienojumus nosiltināt.