Kā notiek neplānotas kvalitātes pārbaudes uz valsts autoceļiem? (FOTO)

Kā notiek neplānotas kvalitātes pārbaudes uz valsts autoceļiem? (FOTO)
Foto: Renārs Koris

Lai nodrošinātu kvalitātes uzraudzību, VSIA "Latvijas Valsts ceļi" (LVC) Autoceļu kompetences centrs (AKC) veic kvalitātes pārbaudes būvdarbu objektos, ņemot paraugus un veicot mērījumus un testēšanu savā Ceļu laboratorijā. Tiek veiktas plānotās pārbaudes, par kurām tiek informēti būvnieki un būvuzraugi, kā arī neplānotās pārbaudes, kurās AKC speciālisti ierodas nebrīdinot. 

Šogad neplānotās kvalitātes pārbaudes ir veiktas jau 28 objektos, kuros paņemti 52 paraugi. Patlaban  ir izvērtēti 30 paraugi no 16 būvdarbu objektiem, 12 testos ir konstatētas lielākas vai mazākas neatbilstības. Deviņos gadījumos neatbilstības ir bijušas minerālmateriālu paraugos un ir saistītas ar neatbilstošu granulometriju (minerālmateriāla daļiņu izmēra raksturojošs lielums). Asfaltbetona paraugos neatbilstības konstatētas trijos gadījumos, un tās ir saistītas ar granulometriju, poru saturu, Frasa trausluma temperatūru bitumenam un transportlīdzekļu riteņu risu veidošanās ātrumu.

Būtisku neatbilstību dēļ divos būvdarbu objektos būvuzņēmējam bija jāveic neatbilstošā darba pārbūve. Vietējā autoceļa Ričiki–Ķivdolova (V525) posmā 0.–6,99. km būvuzņēmējam bija jādemontē no neatbilstoša materiāla izbūvētā grants pamatne 980 m garumā. Būvdarbus tur veic SIA "SC grupa", bet būvuzraudzību nodrošina OU "Teede insenerid". Savukārt, atjaunojot ceļa segumu Nītaurē uz reģionālā autoceļa P32, kur darbus veic SIA VIA, bet būvuzraudzību – SIA "ACM Projekts", būvuzņēmējam bija jādemontē no neatbilstoša materiāla izbūvētā asfaltbetona apakškārta 880 t apjomā.

LVC kvalitātes vadības sistēma paredz, ka būvdarbu laikā konstatētās neatbilstības būvuzņēmējiem ir jālabo. Savukārt, ja neatbilstības tiek atklātas pasūtītāja (LVC) gala pārbaudēs pēc būvdarbu pabeigšanas, un labošana nav iespējama bez kaitējuma pārējai būvei, tad darbu pieņem, piemērojot cenas samazinājumu vai papildu garantiju un izvērtējot neatbilstību iespējamo ietekmi uz būves kalpošanu.

Banner 280x280

Pērn valsts ceļu tīkla būvdarbu objektos ir noņemti 3647 paraugi, tiem veikti 12 025 testi. 43 objekti pērn pieņemti ekspluatācijā, piemērojot dažādas sankcijas par neatbilstībām – no līgumsodiem līdz garantijas termiņa pagarinājumam: līgumsodi piestādīti par 200 tūkstošiem eiro, vairākos gadījumos piemērota arī papildu pagarinātā garantija, tās laikā radušos defektus būvuzņēmējam jālabo par saviem līdzekļiem.

Šogad joprojām saglabājas tendence, ka LVC Autoceļu kompetences centra pārbaudēs tiek atklāts lielāks neatbilstību skaits nekā būvuzraudzības veiktajās pārbaudēs, kas liecina par to, ka būvuzraugi būvobjektos ne vienmēr pilnvērtīgi veic savu darbu. “Šogad mēs pievēršam lielāku uzmanību minerālmateriālu pārbaudēm, jo pērn ar šo materiālu kvalitāti bija vislielākās problēmas, jau 2023. gada sezonā būtiski palielinājām cenu samazinājumu apjomu par palielinātu putekļu saturu minerālmateriālos. Šogad neplānotajās pārbaudēs konstatētas neatbilstības parāda, ka problēma ar grants un šķembu kvalitāti joprojām pastāv. Šajā sezonā mēs arī piemērosim bargākas sankcijas par asfaltbetona kārtu neatbilstošu sablīvējumu,” norāda LVC Būvniecības pārvaldes direktors Gints Alberiņš.

Šogad būvdarbi plānoti 450 km valsts autoceļu, no tiem 123 km būs autoceļu pārbūve, 193 km – asfaltbetona seguma pārbūve, 18 km – asfaltbetona vienkārtas virsmas apstrāde, 67 km – grants seguma divkārtu virsmas apstrāde un 10 km grants seguma pārbūve. Vēl 34 km plānots realizēt satiksmes drošības projektus.

Informācija par visiem šogad plānotajiem ceļu būvdarbiem atrodama šeit: https://lvceli.lv/wp-content/uploads/2024/04/AA-pavasaris-2024-nonprint-5.pdf; savukārt karte ar visiem aktuālajiem satiksmes ierobežojumiem ir šeit: https://lvceli.lv/#_buvobjekti_ierobezojumi.










Dalies ar šo rakstu

Komentāri

=

* Lūdzu aizpildi summu vārdiski latviešu valodā ar visām garumzīmēm!

SIA "Latvijas Tālrunis" aicina interneta lietotājus - portāla lasītājus, rakstot komentārus par publicētajiem rakstiem un ziņām, ievērot morāles, ētikas un pieklājības normas, nekūdīt uz vardarbību, naidu vai diskrimināciju, neizplatīt personas cieņu un godu aizskarošu informāciju, neslēpties aiz citas personas vārda, neveikt ar portāla redakciju nesaskaņotu reklamēšanu. Gadījumā, ja komentāra sniedzējs neievēro iepriekšminētos noteikumus, viņa komentārs var tikt izdzēsts un SIA "Latvijas Tālrunis" ir tiesības informēt uzraudzības iestādes par iespējamiem likuma pārkāpumiem.

Nedēļas tēma

Individuāli pielāgoti metāla risinājumi – Dzintars Workshop

Individuāli pielāgoti metāla risinājumi – Dzintars Workshop

Dzintars Workshop ražo dažādus metāla priekšmetus, kas pielāgoti klientu vajadzībām – pirts krāsnis, kazana krāsnis, ugunskura vietas, mēbeles un citus individuālus pasūtījumus. Uzzināsim, kā izvēlēties ugunskura vietu vai grilu, lai tas kalpotu ilgi? Ko svarīgi ņemt vērā, izvēloties pirts krāsni? 

Aktuālie piedāvājumi

ARTEVO – māksla padarīt labus logus vēl labākus

ARTEVO – māksla padarīt labus logus vēl labākus

2008. gadā REHAU prezentēja kompozītu materiālu logu profiliem RAU-FIPRO X. Lieliskās sistēmas GENEO logi un durvis atraduši vietu Latvijā daudzās ēkās, renovācijas projektos. Arī tagad REHAU turpina šo tradīciju. ARTEVO – māksla nepārtraukti attīstīt lieliskos risinājumus tālāk!

Aktualitātes

CSP: 2023. gadā saules un vēja elektrostacijās saražots par 92 % vairāk elektroenerģijas nekā 2022. gadā

CSP: 2023. gadā saules un vēja elektrostacijās saražots par 92 % vairāk elektroenerģijas nekā 2022. gadā

2023. gadā Latvijā saražoja 6 388 GWh elektroenerģijas (par 27,0 % vairāk nekā 2022. gadā), no tā 4 963 GWh no atjaunīgajiem energoresursiem (AER), liecina Centrālās statistikas pārvaldes dati. Salīdzinājumā ar 2022. gadu saražotais apjoms no AER palielinājās par 30,0 % (par 1146 GWh). VES (vēja elektrostacijās) un SES (saules elektrostacijās) 2023. gadā saražots par 92,5 % vairāk elektroenerģijas nekā 2022. gadā.

Izstāsti Latvijai